Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Triumfs var būt ne tikai spīdoši pozitīvi panākumi. Triumfs var būt arī spīdoši negatīvi panākumi. Latviešu inteliģence to ir vairākkārt krekstoši pierādījusi, spīdoši triumfējot tādā spīdoši negatīvā jomā kā nacionālā nodevība. Vispirms triumfs tika sasniegts, ar eksaltētu dvašu atsakoties no valsts suverenitātes un iestājoties eiropeiskajā „padomju savienībā”. Triumfs tika sasniegts, latus nomainot ar eiro. Triumfs tika sasniegts Latvijas zemes iztirgošanā ārzemniekiem. Tagad ir pienākusi kārta nacionālās nodevības spīdošam triumfam attieksmē pret latviešu valodu.

Tātad pret to, ko latvieši un tās inteliģence visu laiku ir sludinājusi kā tautas vislielāko dārgumu, kuru neviens nevar atņemt tautai. Tagad izrādās, ka tautas vislielāko dārgumu atņemt nemaz nav vajadzīgs. Tautas inteliģence pati atdos citiem tautas vislielāko dārgumu, nacionāli nodevīgi izturoties pret latviešu valodu, kas pašlaik notiek „diskusijā” par valsts valodas prasmi augstskolu rektoriem.

Nacionāli visnodevīgāk kā parasti rīkojas valdošā kliķe ar vienoto vienotību priekšgalā. Nacionālajiem nodevējiem šadurskiem un citiem neko neizsaka tas, ka latviešu valoda ir latviešu nacionālās identitātes pamats. Tā ir svēta atziņa latviešu tautā. Šī svētā atziņa ir bijusi tautas spēka neizsīkstošs avots visgrūtākajos laikos, piedzīvojot kolonizāciju, dzimtbūšanu, inkorporāciju, okupāciju, ģeopolitisko okupāciju. Taču šadurski un citi latviešu pelēkie un superpelēkie „intelbeņķi” ir spējīgi uzspļaut šai latviešu tautas svētajai atziņai.

Latviešu tauta no savas kultūras vērtībām latviešu valodu visvairāk sargā, cenšoties nepieļaut tās neatzīšanu, necienīšanu, apsmiešanu, nicināšanu, nezināšanu, dzīvojot un strādājot Latvijā. Jau no „perestroikas” gadiem latviešu valodas jautājums ir bijis valsts politikas dienaskārtības pirmajās pozīcijās. Tika pieņemts Valodu likums, Valsts valodas likums, MK noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, sāka darboties Valsts valodas centrs. Savukārt zinātnieki par latviešu valodu kā nacionālās identitātes pamatu ir sarakstījuši daudzus rakstus, kas apkopoti vairākās grāmatās. Latviešu valodas prasme ir galvenais kritērijs cittautiešu integrācijā LR nācijā.

Droši var teikt, ka pēcpadomju gados ap latviešu valodu ir izveidojusies savdabīga subkultūra. Tajā ietilpst ne vien tik tikko minētie valstiskie un zinātniskie pasākumi. Dažādu pasākumu uzskaitījumu varētu turpināt. Bet tas nav vajadzīgs. Šiem pasākumiem vairs nav nekādas vērtības. Tos varam norakstīt, iemest krāsnī, iesviest atkritumu tvertnē. Latviešu valoda pašlaik piedzīvo nacionālo nodevību. „Vienotības” rūdītie nacionālie nodevēji ir nobrieduši nodot latviešu tautas vislielāko dārgumu – latviešu valodu, LR valsts valodu.

Visriebīgākais ir tas, ka latviešu valodas nodevība izvēršas izglītības sfērā. Tātad izvēršas tajā sfērā, kurā ir jābūt viskonsekventākajiem savās lingvistiskajās prasībās. Izglītības iestāžu loma valodas attīstībā nevienam nav īpaši jāpaskaidro. To katrs saprot.

Katrā ziņā jāsaprot ir vēl viens moments. „Liberāli” izturoties pret rektoru valsts valodas prasmi, tiek neglābjami grauta latviešu valodas reputācija. Pat vēl sliktāk. Faktiski tiek neglābjami grauta ne tikai latviešu valodas reputācija, bet latviešu tautas un latviešu valsts reputācija. Ārzemnieki nav muļķi. Viņi lieliski redz, kāda vērtība patiesībā ir tautas valodai latviešu aprindās. Atļauja rektoriem Latvijā strādāt bez valsts valodas zināšanām visdziļākajā būtībā liecina par latviešu morālo nestabilitāti un nacionālo vērtību nestabilitāti. Izrādās, latvieši tikai tēlo savas valodas milzīgo mīlestību. Izrādās, latviešiem viņu valoda nemaz nav tik dārga manta. Latviešiem viņu valoda nav nacionālā patriotisma elements.

Noteikti kaut kas nav kārtībā ar ārzemniekiem, kuri bez latviešu valodas zināšanām Latvijā uzdrošinās sēsties rektora krēslā. Esmu stingri pārliecināts par viņu teicamo informētību. Viņi teicami zina, ka nevienā citā valstī tas nav iespējams. Rektoram ir jāzina valsts valoda. Par to nevar būt ne mazāko šaubu. Latvijā rektoram ir jāprot valsts valoda augstākā līmeņa zemākajā pakāpē (C1): „persona spēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, lasa un saprot dažāda satura un sarežģītības tekstus, spēj uzrakstīt dažādus lietišķos rakstus (piemēram, ieteikumus, raksturojumus, oficiālas vēstules), kā arī citus tekstus, bez grūtībām uztver un saprot dabiskā un raitā tempā runātus atšķirīgas struktūras tekstus par dažādām tēmām”.

Vienotās vienotības nacionālajiem nodevējiem uzstājīgi un kategoriski pievienojās viens „akadēmiskais intelbeņķis”. Portāls „Delfi” vēstīja: „ Augstās latviešu valodas zināšanu prasības Latvijas augstskolu akadēmiskajam personālam ir jāatceļ nekavējoties, LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.”

Kā redzam, sākusies ir vētraina sacensība nacionālajā nodevībā. Kungs prasa atcelt prasības latviešu valodā ne tikai rektoriem, bet visam akadēmiskajam personālam. Vienotās vienotības ministrs Šadurskis cīnās tikai par rektoru tiesībām nezināt latviešu valodu: „Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) nolēmis tomēr virzīt Andersu Pālzovu atkārotai apstiprināšanai Rīgas ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") rektora amatā, pirmdien vēstī LNT ziņu raidījums.

Šāds lēmums pieņemts, nesagaidot no Pālzova apliecinājumu, ka viņa latviešu valodas prasmes atbilst augstajam standartam, ko paredz valdības noteikumi.”

No nacionālo nodevēju goda, protams, negrib atpalikt LR parlaments: „Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija plāno varētu rosināt grozījumus Augstskolu likumā, lai risinātu situāciju saistībā ar ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti, sacīja komisijas vadītāja  Ilze Viņķele (V). Politiķe sacīja, ka Latvijā patlaban ir ļoti strikts (!?), sens (!?) un konservatīvs (!?) regulējums attiecībā uz ārzemju akadēmiskā personāla piesaisti, uz ko esot vērsusi uzmanību arī Augstākās izglītības padome (AIP) un Latvijas Rektoru padome. Tas ierobežo Latvijas augstskolu iespēju paaugstināt kvalitāti (!?), lai nopietni cīnītos par pakalpojumu eksportu (!?), kas ir nepieciešams, strauji samazinoties vietējo studentu skaitam.”

Viņķeles kundze, saprotams, bez šausmīgām dumjībām neko nespēj pateikt. Nacionālā nodevība iet roku rokā ar prāta impotenci.

Vēsture atkārtojas, - latviešiem nekad nav bijis nacionālo nodevēju deficīta. Lūk, vēl viens piemērs: „Partija "Latvijas attīstībai” vērsusies pie premjera Māra Kučinska (ZZS) un izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V), aicinot veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, portālu "Delfi" informēja partija.[..] „Konkrētā norma rada nopietnus riskus Latvijas augstākās izglītības kvalitātei un konkurētspējai starptautiskā mērogā," skaidro partijas "Latvijas attīstībai" vadītājs Juris Pūce. "Mēs aicinām premjeru un izglītības ministru nekavējoties veikt atbilstošos grozījumus MK noteikumos, lai Latvijas augstskolas varētu piesaistīt augsta līmeņa speciālistus, tādējādi ceļot gan iestāžu izglītības kvalitāti, gan to starptautisko konkurētspēju.""

No vienas puses nacionālo nodevēju aktivizēšanās ir apsveicama. Tuvojās vēlēšanas. „Diskusija” par rektoru latviešu valodas zināšanām elektorātam skaļi atgādina, par kuriem tautas kalpiem atkal nāksies patriotiski balsot. „Diskusija” latviešiem palīdz orientēties savas inteliģences vērtīgākajā slānī.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

21

Zagšana un tautas vara

FotoPie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

FotoIdeālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Lasīt visu...

21

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

FotoNepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....