Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.

Nacionālisms bija, ir un būs vienmēr, un tam ir pat tādas formas, par kurām noteikti neesi domājis vai domājusi. Protams, ja ieciklējamies vārdā nacionālisms, šķirstām skaidrojošās vārdnīcas vai uzbāžamies mātei gūglei ar saviem naivajiem jautājumiem, cenšamies to izvērtēt, pielāgot, atpazīt un pat salīdzināt, tad mēs nokļūstam dažādu teoriju mudžeklī, aiz kura pazūd ne tikai nacionālisma, bet arī cilvēka dzīves jēga.

Manuprāt, nacionālisms – tas ir kādas konkrētas cilvēku grupas, dažreiz pat ļoti skaitliski nelielas, ieradumu, pasaules skatījuma un dzīves veida apzīmējums. Minētie cilvēki vēlas dzīvot tā, kā viņi uzskata par pareizu, tā, kā viņi labāk jūtas, tā, kā viņiem ir ērtāk un komfortablāk. Kāpēc tikai par to viņus nosodoši apsaukāt par naciķiem vai pat rasistiem?

Bet ir arī kādi citi, kuri dzīvo citādāk, kuri pasauli redz nedaudz citādākās krāsās vai pat ļoti citās, proti, daltoniķi. Un arī viņi vēlas dzīvot tā, kā viņiem šķiet pareizi un kā viņiem ir ērtāk.

Taču, tā kā mēs ikviens nedzīvojam uz savas planētas, nedzīvojam savā citu neapdzīvotajā mūžamežā, kā tas bija pirms daudziem tūkstošiem gadu, tad mēs esam spiesti un mums nākas citādākajiem paiet garām, gadās, kad satiekamies uz šauras takas vai laipas. Gadās, ka šī taka vai laipa ir tik šaura, ka kādam ir jāpagaida, līdz šķērsli pārvar pretimnākošais.

Gadās ne tikai paiet garām, bet arī kopā strādāt, blakus dzīvot. Nenovēršami, pat neizbēgami, rodas nesaskaņas un konflikti, jo vieniem šķiet pareizi tā, bet citiem šitā, un bieži ir grūti vienoties, kurš tad ies pāri pirmais un kurš pagaidīs. Bieži nagi niez to laipu pašūpot, cerībā, ka varbūt nācējs iekritīs ja ne aizā, tad vismaz upē un būs spiests mācīties peldēt.

Dzimtā valoda

Konflikts ne vienmēr ir asiņains, tas var būt pat tolerants un ilgi gruzdošs, kā arī snaudošs, un tāds, kurš gaida izdevīgu brīdi vai kaujas saucienu – sargāt savus pavardus.

Ko tas nozīmē praksē? Realitātē tas nozīmē, ka kāda no pusēm samierinās un piekāpjas, kā arī pacieš citus, jo to citu ir vairāk, viņi ir agresīvāki un viņiem ir vairāk resursu.

Arī valoda ir tas, kas mūs nodala no citiem un ļauj mūs identificēt. Mūsu dzimtā valoda.

Valoda nav tikai saziņas līdzeklis, tas ir arī mūsu identitātes apliecinājums, bieži – pasaules skatījuma un pat reliģiskās piederības pazīme.

Ir teikts – kas valda valodu, tas valda prātu. Mēs labāk, ērtāk un patīkamāk jūtamies, kad ap mums skan mūsu dzimtā valoda.

Dažādības dēļ, piedzīvojumu kārdinājuma vai adrenalīna trūkuma dēļ mēs mēdzam ar patiesu interesi paklausīties arī citas valodas, kādu brīdi atrasties arī citādākā vidē. Esam pat gatavi paši par to samaksāt. Mēdzam doties turp, kur augstāki kalni, zaļāka zāle, kuplāki meži, bet nepaiet ilgs laiks un mēs ilgojamies savas vides, savas valodas un savas tautas. To sauc par nostalģiju jeb ierastās vides trūkumu organismā.

Tāpēc, lai neizplūstu garos prātojumos un spriedelējumos, mans secinājums ir ļoti īss: gribat to vai ne, bet nacionālisms bija, ir un būs. Jā, tam ir un būs dažādas izpausmes, dažādi pielietojumi, atbilstoši apstākļiem, vajadzībai un iespējām. Tas var būt atkarīgs no laikapstākļiem, no politiskās situācijas pasaulē, no tirgus ekonomikas, no biržu kursiem, bet nacionālisms nav izskaužams.

Tikko divi daudzmaz vienādi domā, kaut tikai divi daudzmaz vienādi dzīvo, kaut tikai diviem ir vienāds pasaules skatījums un izpratne par notiekošo, par vēlamo un iespējamo, tā varam jau runāt par organizētu darbību grupā. Lai būtu grupa no likuma viedokļa, pietiek ar diviem. Tā ir organizēta grupa, organizētas grupas rīcība, pasaules skatījums un tas, manuprāt, ir nacionālisms.

Ja divi par kaut ko ir vienojušies, ja diviem vismaz kādā jautājumā viedokļi sakrīt, tad tā viņiem ir patiesība, kaut citi tam nepiekrīt. Arī tad, minētajiem, tā ir un paliek patiesībā pēdējā instancē.

Dienējot, kad bija nepieciešamība pārvietoties no vienas vietas uz citu, to drīkstēja darīt, brīvā solī ejot, bet tikko gājēju bija divi, tā jau bija prasība pārvietoties ierindas solī, jo bijām divu cilvēku grupa vai vienība. Ja gājēju būs divdesmit, tā arī būs grupa. Skaitam nav nozīmes,- ja bija vairāk par diviem, jāiet ierindas solī.

Naivi ir domāt, ka nacionālisms ir kāda politiska pārliecība vai piederība kādai partijai. Nacionālisms ir centība dzīvot tā, kā uzskatu par pareizu. Dzīvot tā, kā vēlos, un tam nav nekāda sakara ar politisko iekārtu vai valsts pārvaldes formu.

Nacionālisma definīcija ir – ļaujiet man dzīvot un domāt tā, kā es vēlos, nevis tā, kā citiem liekas pareizi un labi. Runā, ka tas, kas labi vācietim, krievam mēdz būt nāvējošs.

Lai notiek Tava griba...

Varētu pēc šī īsā izklāsta detalizētāk parunāt par nacionālsociālismu, par nacismu, bet tas viss ir daiļrunība. Patiesībā pat brīžos, kad veidojam un nodibinām ģimeni, sastopamies ar nacionālismu, kur vienā organizētā grupā saplūst divi līdzīgi vai pat pilnīgi pretēji nacionālismi. Abi vēlas, lai būtu tā, kā viņš vai viņa labāk jūtas un uzskata par pareizu. Bieži mīlestība patiesībā ir pārģērbts egoisms.

Katru dienu, katru mirkli un katru domstarpību izvērtēt, izdiskutēt vai pat par katru nieku izstrīdēties jau var, un tā daudzi dara, bet gudrāk ir apzināties, ka tādi esam un ka kādai no pusēm vienā vai otrā nozarē bez ierunām ir jāpakļaujas otram.

Prātīgi ir šīs nozares sadalīt, ieviešot nosacītās jomas. Lai virtuvē notiek tā, kā tu uzskati par pareizu, kaut es domāju citādi, bet garāžā viss būs pa manam, kaut tu domā citādi. Ja piekāpsies un samierināsies, kā arī spēsi paciest otru, tad, laikam ejot, jums būs tik daudz kopēja, ka atšķirības nespēs traucēt jūsu nacionālās vienības eksistenci.

Kāds mācītājs man teica – ja sieva ar vīru meklēs tikai kopīgo, tad viņiem nekad nebūs bērnu, bet viņu ģimenes karogs būs varavīksnes krāsās.

Fašisms, rasisms, nacionālisms un citi ismi bija, ir un būs.  Pret to nedz pošu, nedz speciālu zāļu nav. Daiļrunātāji ir izdomājuši visādus nacionālismus un to paveidus, proti, nacionālistiskos, pozitīvos nacionālismus, radikālos nacionālistus, kreisos, labējos, kā arī galēji kreisos un galēji labējos nacionālistus.

Zini, nevar būt mazliet stāvoklī – vai nu ir, vai nav, tāpēc tā ir tikai demagoģija. Ja nav stāvoklī, bet tēlo, tad tā ir mānīšanās savtīgos nolūkos. Savukārt, ja ir, tomēr noliedz, tad tas ir aborts, kas patiesībā ir vēl nedzimuša, bet jau dzīva cilvēka slepkavība.

Patiesībā ir tikai manis pieminētais nacionālisms, kurš bija, ir un būs mūžīgi, lai kas un kādos rāmjos to nemēģinātu ierāmēt. Cilvēki ir dažādi, viņiem ir dažādas garšas kārpiņas, un viņi dažādi saož, tāpēc daudzi labāk jutīsies, ja ap viņiem būs tie, kuri ir patīkami, mīļi un kuru dēļ viņi ir gatavi kauties.

Ja tu par savu pārliecību esi gatavs iet nāvē, tad tev ir pārliecība un tu esi nacionālists, taču, ja tu tikai pārstāsti politologu un komentētāju paudumus, tad esi tas, kurus šā raksta ietvaros minu kā spriedelētājus par nacionālsociālismu, nacismu, fašismu un citiem ismiem.

Piedod, ja spēj!

Šeit video:

https://www.youtube.com/watch?v=0DrwF8_1YC4&t=68s

Novērtē šo rakstu:

17
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...