Naftas produktu piesārņojums Aizkrauklē apdraud iedzīvotājus, atbildīgās iestādes gaida viena uz otru

Kā izpētījis sabiedriskais aktīvists Rodijs Rododendrs, 1950. - 60. gadu mijā Daugavas Pļaviņu HES celtniecības vajadzībām tika uzbūvēta dzelzsbetona rūpnīca Aizkraukles pilsētas dienvidrietumu daļā (tiešā HES tuvumā), 200 m attālumā no Daugavas. Teritorijas kopējā platība - aptuveni 10,6 ha. Pēdējā šo teritoriju no Aizkraukles pilsētas nomāja un apsaimniekoja SIA "Komēta" - līdz brīdim, kamēr tā ar tiesas spriedumu 1995. gada 11. septembrī tika atzīta par bankrotējušu.

Sākot no 1994. gada 31. janvāra SIA "Komēta" mantiskais īpašums tika pārdots, lai segtu nenomaksātos kredītus. Iespējams, ka tieši uzņēmuma likvidācijas laikā teritorija tika intensīvi piesārņota ar naftas produktiem (NP), būvgružiem, metāllūžņiem. Virszemes cisternas un pazemes uzglabāšanas rezervuāri ar naftas produktiem tika pamesti, iespējams, nenoslēgti, ļaujot tajos iekļūt lietus ūdeņiem un tādejādi radot pastāvīgu naftas produktu piesārņojuma avotu gan gruntij, gan pazemes ūdeņiem.

Pamatojoties uz 1998. gada 1. septembrī noslēgto līgumu ar Aizkraukles pilsētas domi, SIA"VentEko" veica darbus, kas saistīti ar naftas produktu piesārņojuma izpēti un likvidāciju. Saskaņā ar tehnisko darba uzdevumu tika veikta teritorijas hidroģeoloģiskā izpēte NP piesārņojuma izplatības novērtēšanai iespējamo piesārņojuma avotu (NP uzglabāšanas rezervuāri, katlu māja, sūkņu telpa) tuvumā.

Izpētes darbu rezultātā bija konstatēts intensīvs grunts un pazemes ūdeņu piesārņojums. Veiktie pētījumi liecināja, ka NP piesārņojums radies ne tikai dzelzsbetona rūpnīcas likvidācijas gaitā, bet galvenokārt rūpnīcas ekspluatācijas laikā pirms 10-18 gadiem (atskaite no 1998. gada).

Tādējādi naftas produktu piesārņojums ilglaicīgi infiltrējies gruntī līdz pazemes ūdens līmenim, izveidojot šo ūdeņu plūsmas virzienā daudz plašāku piesārņojuma areālu, nekā tas bija prognozēts uzsākot izpētes darbus. Izpētes darbu rezultātā konstatēja, ka ir nepieciešams piesārņojuma areāla precizēšanai veikt papildu pētījumus. 1998. gada 21. decembrī ar Aizkraukles pilsētas Domi tika noslēgta papildu vienošanās, bet 1998. gada 1. septembra līgums paredzēja papildināt esošā līguma tehnisko darbu uzdevumu.

Kopumā NP piesārņojuma izpētes darbi objektā veikti divos etapos. Pirmajā, no 1998. gada septembra līdz novembrim, lauku darbi (urbšana, novērošanas aku ierīkošana, paraugošana) koncentrēti iespējamo piesārņojuma avotu tuvumā. Otrajā, no 1999.gada janvāra līdz martam, veikta piesārņojuma areāla papildu izpēte visā bijušās Dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā. Šajā etapā pirms lauku darbu uzsākšanas veikta arī teritorijas ģeofiziskā izpēte.

Pamatojoties uz laboratoriskiem mērījumiem, visi aprēķini veikti, ar nolūku izmantojot tādus iežu parametrus, pie kuriem iespējams vislielākais piesārņojums, Praksē šie rādītāji var būt arī nedaudz mazāki, bet jebkurā gadījumā, projektējot sanācijas pasākumus, ir jāorientējas uz maksimālo piesārņojuma apjomu. Tādejādi piesārņojuma apjoms varētu būt 250 tonnas.

Ņemot vērā to, ka smago naftas produktu (pie kuriem pieskaitāms arī mazuts) noplūžu gadījumā gruntī parasti absorbējas aptuveni 70% izlijušo produktu, ir pamats uzskatīt, ka iegūtie rezultāti ir tuvi reālajiem. Aptuveni vienāds naftas produktu daudzums - 61 un 76 tonnas attiecīgi atrodas dolomītos ūdens nepiesātinātajā zonā un naftas produktu "brīvi" peldošajā slānī.

Potenciālās dabas katastrofas situāciju uz Aizkraukli devās izpētīt privātpersona Rododendrs. Viņš konstatēja, ka Aizkraukles novada domes īpašumā esošajā teritorijā jebkurš var brīvi iekļūt, turklāt pat virszeme ir ar būtisku naftas produktu piesārņojumu: kāds ziņkārīgs bērns tur varētu arī iekrist un noslīkt.

Pārrunājot potenciālos dabas katastrofas riskus, domes priekšsēdētājs Leons Līdums un viņa vietnieks Rododendram norādījuši uz to, ka no dabas katastrofas - būtiska Daugavas piesārņojuma - šķir tikai neprognozējama ilguma laiks. Pašvaldībai neesot nedz līdzekļu, nedz citas iespējas veikt sanācijas darbus, - pagaidām varot vienīgi izvietot norobežojošas lentes un paziņojumus par teritorijas bīstamību. Faktiski vienīgā iespēja veikt sanācijas darbus ir ar izrakšanas metodi, bet tad ir jāaptur HES darbība uz vairākiem gadiem, kas radītu milzīgus zaudējumus.

Aizkraukles novada dome šā gada maija beigās nolēma lūgt Ministru kabinetu rast finansējumu izpētes un sanācijas darbu veikšanai piesārņotajā teritorijā Dzelzceļa ielā 10. Šāds lēmums pieņemts, jo Aizkraukles novada pašvaldība 2017.gada 8.novembrī no Madonas Reģionālās vides pārvaldes saņēmusi vēstuli par papildizpētes nepieciešamību sanācijas darbu veikšanai ar naftas produktiem piesārņotajā teritorijā. Pārvalde savā vēstulē rosināja pašvaldībai uzņemties segt izdevumus, kas saistīti ar piesārņotās teritorijas 1.etapa izpētes darbu, bet turpmāko etapu darbu veikšanai rast iespēju piesaistīt valsts finansējumu.

“Izvērtējot radušos situāciju, pašvaldība konstatē, ka zemes vienībā 88864 m² platībā Dzelzceļa ielā 10, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā 2014.gadā veikti 330 kv elektrolīnijas balstu pamatu izbūves būvdarbi. Saskaņā ar tehnisko projektu balstu pamatu pēdas stiprinātas katra uz četriem pašurbjošiem mikropāļiem, kuru izbūves dziļums ir 8m, kas, iespējams, skar dolomīta slāni. Aprēķinātā slodze uz katru no pamatu pēdām ir spiedei 400 kN, izraušanas slodze 280 kN. Līdz balstu pamatu izbūvei piesārņojuma pārvietošanas netika konstatēta.

Piesārņojuma likvidācija prasīs ievērojamus finanšu līdzekļus, kurus pašvaldība nevar un nevarēs nodrošināt. Aizkraukles novada pašvaldība nevar uzņemties finansiālās saistības un no budžeta līdzekļiem segt izdevumus teritorijas papildus izpētei. Saskaņā ar Piesārņojuma likuma 38.pantu, pašvaldība nav veikusi piesārņojošo darbību un nav atbildīga par veikto piesārņojumu. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 28.panta ceturto daļu nodokļu maksājumus par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās ieskaita valsts pamatbudžetā, pašvaldība tos nesaņem,” lēmumā norāda Aizkraukles novada dome.

Aizkraukles novada dome jautājumu izskatīja jau pērn 30.novembrī un pieņēma lēmumu lūgt Ministru kabinetu bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā zemes vienību 88864 m² platībā Dzelzceļa ielā 10, nodrošinot piesārņojuma problēmas risinājumu. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atrakstījās, ka zemes vienība Dzelzceļa ielā 10 nav nepieciešama publiskai personai noteiktās valsts pārvaldes vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, kā arī nav nepieciešama VAS Latvenergo komercdarbības veikšanai, un nav tiesiska pamatojuma nekustamā īpašuma pārņemšanai valsts īpašumā.

Lai meklētu risinājumu situācijai, šā gada 14.februārī Aizkraukles novada pašvaldība tikās ar VARAM, Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvenergo pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika nolemts, ka, lai lemtu par izpētei un sanācijai nepieciešamā finansējuma apjomu un avotu, Dabas aizsardzības pārvalde veiks minēto darbu programmas un izmaksu aktualizāciju.

Pašvaldība saņēma Dabas aizsardzības pārvaldes vēstuli ar izpētes uzdevumu, izpētes un sanācijas pasākumu orientējošo darbu izmaksu aprēķinu. Vēstulē izskatīti trīs iespējamie scenāriji izpētes un sanācijas darbu veikšanai. Pirmais scenārijs paredzēja, ka nenotiek plānveida izpētes un sanācijas darbi, līdz ar to scenārijs nav tālāk izskatāms, jo radušies draudi Daugavas piesārņojumam. Otrais scenārijs paredz veikt pamata pasākumus – peldošā naftas produktu slāņa likvidāciju ar divkāršo atsūknēšanas metodi, piesārņotās grunts ekskavāciju un utilizēšanu un atlikušā piesārņojuma likvidāciju ar mikrobioloģisko vai ķīmisko metodi. Savukārt trešais scenārijs paredz, ka peldošā naftas produktu slāņa daļēja likvidācija tiek veikta ar mikrobioloģisko vai ķīmisko metodi, kā arī notiek piesārņotās grunts ekskavācija un utilizācija.

Tā kā trešā metode tiek pielietota zemas vai vidējas piesārņojuma koncentrācijas gadījumā, kā reālākais uzskatāms otrais scenārijs. Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes veiktajai izpētes un sanācijas darbu izmaksu aktualizācijai, paredzamās otrā scenārija realizācijas izmaksas ir 3 344 956 eiro, no kurām 2 508 720 eiro ir projektēšanas, autoruzraudzības, ekspertīzes un būvuzraudzības izmaksas. Kalkulācijā nav vērtētas priekšizpētei paredzamās izmaksas.

“Ievērojot iepriekš minēto, izprotot piesārņojuma problēmas aktualitāti un to, ka valsts nepārņems piesārņoto zemes vienību savā īpašumā, pašvaldība var uzņemties izpētes un sanācijas darbu organizēšanu, ja šiem darbiem tiek nodrošināts nepieciešamais finansējums,” norādīts domes lēmumā. Valdības un ministrijas reakcija uz šo priekšlikumu vēl nav sekojusi.

Novērtē šo rakstu: