Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau no padomju laikiem izveidojies naftas produktu piesārņojums Aizkrauklē apdraud iedzīvotājus un viņu veselību, tomēr nekas netiek darīts, lai no piesārņojuma atbrīvotos. Aizkraukles novada dome plāta rokas, ka tai nav nepieciešamā finansējuma, bet valdība un ministrijas pagaidām nav izrādījušas interesi par šo piesārņojumu.

Kā izpētījis sabiedriskais aktīvists Rodijs Rododendrs, 1950. - 60. gadu mijā Daugavas Pļaviņu HES celtniecības vajadzībām tika uzbūvēta dzelzsbetona rūpnīca Aizkraukles pilsētas dienvidrietumu daļā (tiešā HES tuvumā), 200 m attālumā no Daugavas. Teritorijas kopējā platība - aptuveni 10,6 ha. Pēdējā šo teritoriju no Aizkraukles pilsētas nomāja un apsaimniekoja SIA "Komēta" - līdz brīdim, kamēr tā ar tiesas spriedumu 1995. gada 11. septembrī tika atzīta par bankrotējušu.

Sākot no 1994. gada 31. janvāra SIA "Komēta" mantiskais īpašums tika pārdots, lai segtu nenomaksātos kredītus. Iespējams, ka tieši uzņēmuma likvidācijas laikā teritorija tika intensīvi piesārņota ar naftas produktiem (NP), būvgružiem, metāllūžņiem. Virszemes cisternas un pazemes uzglabāšanas rezervuāri ar naftas produktiem tika pamesti, iespējams, nenoslēgti, ļaujot tajos iekļūt lietus ūdeņiem un tādejādi radot pastāvīgu naftas produktu piesārņojuma avotu gan gruntij, gan pazemes ūdeņiem.

Pamatojoties uz 1998. gada 1. septembrī noslēgto līgumu ar Aizkraukles pilsētas domi, SIA"VentEko" veica darbus, kas saistīti ar naftas produktu piesārņojuma izpēti un likvidāciju. Saskaņā ar tehnisko darba uzdevumu tika veikta teritorijas hidroģeoloģiskā izpēte NP piesārņojuma izplatības novērtēšanai iespējamo piesārņojuma avotu (NP uzglabāšanas rezervuāri, katlu māja, sūkņu telpa) tuvumā.

Izpētes darbu rezultātā bija konstatēts intensīvs grunts un pazemes ūdeņu piesārņojums. Veiktie pētījumi liecināja, ka NP piesārņojums radies ne tikai dzelzsbetona rūpnīcas likvidācijas gaitā, bet galvenokārt rūpnīcas ekspluatācijas laikā pirms 10-18 gadiem (atskaite no 1998. gada).

Tādējādi naftas produktu piesārņojums ilglaicīgi infiltrējies gruntī līdz pazemes ūdens līmenim, izveidojot šo ūdeņu plūsmas virzienā daudz plašāku piesārņojuma areālu, nekā tas bija prognozēts uzsākot izpētes darbus. Izpētes darbu rezultātā konstatēja, ka ir nepieciešams piesārņojuma areāla precizēšanai veikt papildu pētījumus. 1998. gada 21. decembrī ar Aizkraukles pilsētas Domi tika noslēgta papildu vienošanās, bet 1998. gada 1. septembra līgums paredzēja papildināt esošā līguma tehnisko darbu uzdevumu.

Kopumā NP piesārņojuma izpētes darbi objektā veikti divos etapos. Pirmajā, no 1998. gada septembra līdz novembrim, lauku darbi (urbšana, novērošanas aku ierīkošana, paraugošana) koncentrēti iespējamo piesārņojuma avotu tuvumā. Otrajā, no 1999.gada janvāra līdz martam, veikta piesārņojuma areāla papildu izpēte visā bijušās Dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā. Šajā etapā pirms lauku darbu uzsākšanas veikta arī teritorijas ģeofiziskā izpēte.

Pamatojoties uz laboratoriskiem mērījumiem, visi aprēķini veikti, ar nolūku izmantojot tādus iežu parametrus, pie kuriem iespējams vislielākais piesārņojums, Praksē šie rādītāji var būt arī nedaudz mazāki, bet jebkurā gadījumā, projektējot sanācijas pasākumus, ir jāorientējas uz maksimālo piesārņojuma apjomu. Tādejādi piesārņojuma apjoms varētu būt 250 tonnas.

Ņemot vērā to, ka smago naftas produktu (pie kuriem pieskaitāms arī mazuts) noplūžu gadījumā gruntī parasti absorbējas aptuveni 70% izlijušo produktu, ir pamats uzskatīt, ka iegūtie rezultāti ir tuvi reālajiem. Aptuveni vienāds naftas produktu daudzums - 61 un 76 tonnas attiecīgi atrodas dolomītos ūdens nepiesātinātajā zonā un naftas produktu "brīvi" peldošajā slānī.

Potenciālās dabas katastrofas situāciju uz Aizkraukli devās izpētīt privātpersona Rododendrs. Viņš konstatēja, ka Aizkraukles novada domes īpašumā esošajā teritorijā jebkurš var brīvi iekļūt, turklāt pat virszeme ir ar būtisku naftas produktu piesārņojumu: kāds ziņkārīgs bērns tur varētu arī iekrist un noslīkt.

Pārrunājot potenciālos dabas katastrofas riskus, domes priekšsēdētājs Leons Līdums un viņa vietnieks Rododendram norādījuši uz to, ka no dabas katastrofas - būtiska Daugavas piesārņojuma - šķir tikai neprognozējama ilguma laiks. Pašvaldībai neesot nedz līdzekļu, nedz citas iespējas veikt sanācijas darbus, - pagaidām varot vienīgi izvietot norobežojošas lentes un paziņojumus par teritorijas bīstamību. Faktiski vienīgā iespēja veikt sanācijas darbus ir ar izrakšanas metodi, bet tad ir jāaptur HES darbība uz vairākiem gadiem, kas radītu milzīgus zaudējumus.

Aizkraukles novada dome šā gada maija beigās nolēma lūgt Ministru kabinetu rast finansējumu izpētes un sanācijas darbu veikšanai piesārņotajā teritorijā Dzelzceļa ielā 10. Šāds lēmums pieņemts, jo Aizkraukles novada pašvaldība 2017.gada 8.novembrī no Madonas Reģionālās vides pārvaldes saņēmusi vēstuli par papildizpētes nepieciešamību sanācijas darbu veikšanai ar naftas produktiem piesārņotajā teritorijā. Pārvalde savā vēstulē rosināja pašvaldībai uzņemties segt izdevumus, kas saistīti ar piesārņotās teritorijas 1.etapa izpētes darbu, bet turpmāko etapu darbu veikšanai rast iespēju piesaistīt valsts finansējumu.

“Izvērtējot radušos situāciju, pašvaldība konstatē, ka zemes vienībā 88864 m2 platībā Dzelzceļa ielā 10, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā 2014.gadā veikti 330 kv elektrolīnijas balstu pamatu izbūves būvdarbi. Saskaņā ar tehnisko projektu balstu pamatu pēdas stiprinātas katra uz četriem pašurbjošiem mikropāļiem, kuru izbūves dziļums ir 8m, kas, iespējams, skar dolomīta slāni. Aprēķinātā slodze uz katru no pamatu pēdām ir spiedei 400 kN, izraušanas slodze 280 kN. Līdz balstu pamatu izbūvei piesārņojuma pārvietošanas netika konstatēta.

Piesārņojuma likvidācija prasīs ievērojamus finanšu līdzekļus, kurus pašvaldība nevar un nevarēs nodrošināt. Aizkraukles novada pašvaldība nevar uzņemties finansiālās saistības un no budžeta līdzekļiem segt izdevumus teritorijas papildus izpētei. Saskaņā ar Piesārņojuma likuma 38.pantu, pašvaldība nav veikusi piesārņojošo darbību un nav atbildīga par veikto piesārņojumu. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 28.panta ceturto daļu nodokļu maksājumus par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās ieskaita valsts pamatbudžetā, pašvaldība tos nesaņem,” lēmumā norāda Aizkraukles novada dome.

Aizkraukles novada dome jautājumu izskatīja jau pērn 30.novembrī un pieņēma lēmumu lūgt Ministru kabinetu bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā zemes vienību 88864 m2 platībā Dzelzceļa ielā 10, nodrošinot piesārņojuma problēmas risinājumu. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atrakstījās, ka zemes vienība Dzelzceļa ielā 10 nav nepieciešama publiskai personai noteiktās valsts pārvaldes vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, kā arī nav nepieciešama VAS Latvenergo komercdarbības veikšanai, un nav tiesiska pamatojuma nekustamā īpašuma pārņemšanai valsts īpašumā.

Lai meklētu risinājumu situācijai, šā gada 14.februārī Aizkraukles novada pašvaldība tikās ar VARAM, Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvenergo pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika nolemts, ka, lai lemtu par izpētei un sanācijai nepieciešamā finansējuma apjomu un avotu, Dabas aizsardzības pārvalde veiks minēto darbu programmas un izmaksu aktualizāciju.

Pašvaldība saņēma Dabas aizsardzības pārvaldes vēstuli ar izpētes uzdevumu, izpētes un sanācijas pasākumu orientējošo darbu izmaksu aprēķinu. Vēstulē izskatīti trīs iespējamie scenāriji izpētes un sanācijas darbu veikšanai. Pirmais scenārijs paredzēja, ka nenotiek plānveida izpētes un sanācijas darbi, līdz ar to scenārijs nav tālāk izskatāms, jo radušies draudi Daugavas piesārņojumam. Otrais scenārijs paredz veikt pamata pasākumus – peldošā naftas produktu slāņa likvidāciju ar divkāršo atsūknēšanas metodi, piesārņotās grunts ekskavāciju un utilizēšanu un atlikušā piesārņojuma likvidāciju ar mikrobioloģisko vai ķīmisko metodi. Savukārt trešais scenārijs paredz, ka peldošā naftas produktu slāņa daļēja likvidācija tiek veikta ar mikrobioloģisko vai ķīmisko metodi, kā arī notiek piesārņotās grunts ekskavācija un utilizācija.

Tā kā trešā metode tiek pielietota zemas vai vidējas piesārņojuma koncentrācijas gadījumā, kā reālākais uzskatāms otrais scenārijs. Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes veiktajai izpētes un sanācijas darbu izmaksu aktualizācijai, paredzamās otrā scenārija realizācijas izmaksas ir 3 344 956 eiro, no kurām 2 508 720 eiro ir projektēšanas, autoruzraudzības, ekspertīzes un būvuzraudzības izmaksas. Kalkulācijā nav vērtētas priekšizpētei paredzamās izmaksas.

“Ievērojot iepriekš minēto, izprotot piesārņojuma problēmas aktualitāti un to, ka valsts nepārņems piesārņoto zemes vienību savā īpašumā, pašvaldība var uzņemties izpētes un sanācijas darbu organizēšanu, ja šiem darbiem tiek nodrošināts nepieciešamais finansējums,” norādīts domes lēmumā. Valdības un ministrijas reakcija uz šo priekšlikumu vēl nav sekojusi.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

20
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...