Iesaki rakstu: 
Nebūtu tā uzvilcies, ja vakara LTV neuzstātos kāds Barikāžu dalībnieks, kuram sirds pilna un tāpēc atsakās no Barikāžu piemiņas medaļas. Ja tu, draugs, šo izlasīsi, tad lūdzu - nedari to! Jā, virsrakstā nagu vietā pieklājīgāk būtu lietot vārdu - rokas. Pieklājīgāk, bet ne piedienīgāk…
Jo itin naturāli redzu kārtējos partijiskos nagus, kas iedomājušies sevi uzvīlēt, uzkrāsot ar gana banālu, bet nenoslēpjamu paņēmienu – izvilkt (nepievilcīgā) gaismā jebkuru svētu lietu, ja vien tā ir politiska veikala vērta. Manieres vecās: lai vairotu privilēģijas sev, pasolīsim tās arī citiem – šoreiz Barikāžu dalībniekiem un vienā mierā šķelsim sabiedrību, šķelsim arī pašus Barikāžu pleca biedrus… Dusmas! Tāpēc nespēju te izvēlēties vārdus.
Ei, jūs, nelgas! Jūs, savos varas taukos apvēlušies, iedomājaties, ka svētā ideja, par kuru gājām, ir izmaināma sīknaudā? Ideja var kļūt par politisku suteneru preci? Tāds “tautisks priekšlikums” vien ir ko vērts, lai pasaule ieraudzītu, kā atmiekšķējas smadzenes un apveļas sirdsapziņa tiem, kas Saeimas krēslos iebalsojušies ar viltu, nejaušības vai smagas kļūdas dēļ un aizsēdējušies neglābjami par ilgu… Bet tie pleca biedri, kuri ar izstieptām rociņām stājas rindā pēc solītajām privilēģijām, nav vairs mani pleca biedri… Ar šo pilnīgi pietiktu, lai tālāk neturpinātu. Bet!
Bet likumdošanas kūtrajām galvām tomēr jāpasaka, ka tāda populistiska žākstīšanās nevar kļūt īstenojama tiesiskā valstī (ja tāda vēl ir)… Jo! Nevienam nav iespējams iegūt likumisku statusu “barikāžu dalībnieks”, jo to nenosaka ne pēc sklerozes mocītu ļautiņu atmiņām, ne pēc kaut kādiem sarakstiem, kādi tajos laikos vienkārši nedrīkstēja būt. Bet, ja bija, nav grūti iedomāties, kas tos stādīja un kas notiktu ar tiem sarakstu cilvēkiem, ja augusta pučs būtu ievilcies uz pāris mēnešiem.
Pat tādā gadījumā, ja, dies` zin`, ar kādiem instrumentiem varētu noteikt, ka tādi un tādi tur bija, tad starp tiem bija “arī tādi un tādi”, kurus ētisku apsvērumu dēļ te negribu tuvāk raksturot, bet bija arī tādi, kas bija prom dzenami… Bija arī tādi, kas tur nemaz nebija, bet ar piemiņas medaļām apkārās daudz ātrāk nekā tie, kas tur bija un bija godam..
Visbeidzot ir pagājuši 26 gadi. Daudzi jau debesu Barikādēs. Tāpēc nagus nost no Barikādēm!
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
