Iesaki rakstu: 
Viena no grāmatām, kura uz mani atstājusi ļoti spēcīgu iespaidu, ir Viļa Januma 1953.gadā izdotā “Mana pulka kauju gaitas”.
Vēsture bieži vien ir interpretācija par to, kas ir noticis. Īpaši, ja runa ir par nodomiem, mērķiem un motivāciju. Tādas grāmatas kā šī ļauj iepazīt un izprast redzējumu no pirmavota.
Viena no grāmatas ainām, kas man atausa atmiņā saistībā ar šobrīd notiekošo, ir pulkveža Januma stāsts par sarunu ar Amerikas virsniekiem pēc padošanās gūstā.
Stāsta būtība ir par to, ka ASV virsnieki nespēja noticēt Januma teiktajam, ka krievu NKVD ir rīkojušies daudz nežēlīgāk par vācu “Gestapo”, un tieši tādēļ, lai nepieļautu Baigā gada šausmu atkārtošanos, leģionāri bija gatavi sabiedroties ar vāciešiem. Amerikāņu virsnieku smieklus esot izraisījis arī Viļa Januma teiktais, ka ātrāk vai vēlāk, bet Amerikai nāksies nostāties pret komunistiskās krievijas draudiem.
Janums to novērtēja kā nesaprotamu un nepiedodamu naivumu.
Esmu neskaitāmas reizes bijis Ukrainā un runājis ar karavīriem, civilajiem, ar tiem, kas bijuši gūstā. Viņu stāstos var iepazīt krievijas patieso seju. Saprast, ka krievija nav daļa no mūsu civilizācijas, ka ar to nav iespējamas sarunas, vienošanās un līgumi.
Šodien mēs redzam, ka ASV valdošie atkal demonstrē nepiedodamu naivumu.
Domāt, ka krievija spēj saprast jebkādu citu, izņemot spēka un varas valodu, ir vēlmju domāšana. Es ļoti gribu cerēt, ka tajā pusē Atlantijas okeāna ir pietiekami daudz izpratnes, ka neviens līgums un noruna ar krieviju nav pat tā papīra, uz kura tā uzrakstīta, vērta.
Tomēr lielais un būtiskais jautājums ir nevis par ASV un krieviju, bet par mums pašiem. Vai, ņemot vērā visu vēsturisko pieredzi, esam adekvāti gatavojušies, pieņēmuši lēmumus un rīkojušies? Vai neesam nepiedodami naivi? Palīdzēt var tikai tam, kurš dara. Un mūsu valsts ir mūsu atbildība!
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
