Nākamajam valsts prezidentam ir jāspēj vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos!
Rolands Repša, AS Latvijas Mediji21.05.2023.
Komentāri (98)
Iesaki rakstu: 
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
Lūk, šī ir latiņa, kas jāuzstāda visiem prezidenta amata kandidātiem! Jo mēs šobrīd nedzīvojam “normālos” laikos, kad varēja atļauties “eksperimentālus” prezidentus, tagad vajadzīgi krīzēs pārbaudīti kadri.
Cik liela ir varbūtība, ka Krievijas agresija Ukrainā pāraugs lielākā karā? Izšķirošais faktors ir Ķīna. Kā zināms, Ķīna arvien vairāk raugās uz Krieviju kā savu vasali, un mēs nezinām, cik lielā mērā Putins jau ir pārdevis savu valsti ķīniešiem apmaiņā pret iespējamo militāro palīdzību.
No Ķīnas viedokļa visideālākais variants būtu, ja frontes līnija Ukrainā iesaldētos apmēram esošajā situācijā, ko Putins varētu pasniegt kā uzvaru – piemēram, izveidots sauszemes koridors ar Krimu. Ķīnas līderis Sjī jau pasludinājis, ka vēlētos redzēt ar aresta orderi dekorēto Putinu Krievijas prezidenta amatā arī pēc 2024. gada vēlēšanām. Īsi summējot – Ķīna neļaus savam vasalim krist!
Otrkārt, Ķīna strauji bruņojas un ir atklāti pateikusi, ka gatava lietot spēku, lai atgūtu Taivānu. Acīmredzot šo kareivīgo nostāju veicinājusi arī Rietumu lēnā un joprojām nepilnīgā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ir atklājusies Rietumu militārās industrijas nespēja saražot modernajam augstas intensitātes karam nepieciešamo bruņojumu un munīciju pietiekamos daudzumos.
Tas iedrošina Ķīnu spert liktenīgo soli Taivānas iekarošanas virzienā, ko Sjī noteikti ir izvirzījis par sava trešā prezidentūras termiņa galveno mērķi. Un izdevības “logs” Ķīnai ir tagad, kad ASV un Eiropa ir aizņemtas ar karu Ukrainā.
Ja šis ļaunais scenārijs īstenosies, Krievijas agresija Ukrainā, visticamāk, pāraugs par Ķīnas–Krievijas tandēma karu ar Rietumiem. Un šajā situācijā ļoti nepieciešama būs Rietumu vienotība un spēcīga līderība katrā no valstīm, arī Latvijā.
Otra vitāli nepieciešama prezidenta īpašība ir spēja argumentēti pretoties pasaulē un Eiropā valdošajam kreisajam liberālismam, kas šķeļ Rietumeiropas un Austrumeiropas valstis un tautas. To redzam arī pie mums Latvijā. Šis komentārs nav vieta, kur analizēt kreisā liberālisma cēloņus. Pavisam īsi – tā ir Rietumu labklājības sabiedrību dzīlēs atdzimusī marksistiskā vēlme atkal pārdalīt kapitālisma sistēmas radītās bagātības. Likās, ka pēc Padomju Savienības un sociālistiskās sistēmas sabrukuma komunisma rēgs ir pazudis uz visiem laikiem.
Bet tā tas nav un nevar būt, kamēr pastāv būtiska nevienlīdzība ienākumos. Vienmēr būs neapmierinātu ļaužu grupas – piemēram, kreisi noskaņoti Rietumu universitāšu profesori un mediji, kas vēlēsies kopējo bagātību pīrāgu pārdalīt sev par labu vai vismaz kaut kā ieriebt bagātajiem. Šim mērķim, iespējams, neapzināti kalpoja gan afroamerikāņu nemieri ASV 2020. gadā un sekojošais “atcelšanas kultūras” vilnis, gan klimata protesti un dažādu minoritāšu tiesību aizstāvēšana vietā un nevietā.
Tad, lūk, mūsu nākamajam prezidentam ir jābūt ideoloģiski spējīgam diskutēt ar Rietumu kolēģiem un pārliecināt viņus būt kritiskākiem pret kreisajām izpausmēm.
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
