Nākamgad daļa pašvaldību var nespēt pildīt pamatfunkcijas!
Vents Armands Krauklis, bijušais "Attīstībai/Par" partneris12.10.2023.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Valsts budžeta pieņemšanas procesā gandrīz neievērots palicis jautājums par pašvaldību budžetiem, bet tas ir ļoti svarīgs. Tieši no pašvaldību rocības ir atkarīgs, kādā stāvoklī būs ielas, ietves, lauku ceļi, komunālie pakalpojumi, pirmsskolas izglītības iestādes, skolas, sociālās palīdzības apjoms un kvalitāte, vai būs brīvpusdienas izglītības iestādēs, sporta un kultūras dzīve, daļēji – veselības aprūpe, drošība u.t.t.
Pirmajā acu uzmetienā liekas, ka viss ir kārtībā, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms valstī plānots par 11% lielāks. Pašvaldību ienākumu palielinājums pēc finanšu izlīdzināšanas - 8,1%. Ja par tik palielinātos katras pašvaldības budžets, uztraukumam tiešām nebūtu pamata, taču tā nav.
Ir pašvaldības, kuru budžets pieaugtu tikai par 1,1% (Krāslavas novads, Augšdaugavas novads), 3,1% (Preiļu), 3,3% (Rēzeknes novads), 3,6% (Alūksnes novads). Vairumam pašvaldību pieaugums plānots 4-6% robežās. Vidējo rādītāju paaugstina Pierīga (Ādaži 15,9%, Mārupe 17,5%, Ropaži 16,1%) un galvaspilsēta Rīga (9,5%).
"Bet tas taču nav samazinājums," jūs teiksiet! Ja šogad varēja, tad varēs arī nākamgad. Problēmu rada apstāklis, ka nākamgad izdevumus būtiski palielinās valsts pieņemtie lēmumi – jāceļ minimālās algas, jāpalielina algas pirmsskolas izglītības pedagogiem, septiņās pašvaldībās jāveido pašvaldības policijas, jāpalielina sociālie pabalsti, 100% jāfinansē deinstitucionalizācijas projekti.
Būtiski palielināsies pašvaldību maksājumi par aizņēmuma procentiem. Šie papildu izdevumi vidēji prasīs 9,3%, savu paņems inflācija, un skaidrs, ka, ceļot minimālo algu, tukšā nedrīkst atstāt arī pārējos darbiniekus.
Matemātika vienkārša - lai spētu pildīt funkcijas, saglabātu esošo pakalpojumu klāstu, apjomu un kvalitāti, pašvaldības budžetam būtu jāaug vismaz par 8% (vienu procentu, "savelkot jostas", kaut kā izdotos ietaupīt). Bet no 43 pašvaldībām tādas ir tikai 13.
Izeja? Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā valstij jāparedz papildu speciālā valsts budžeta dotācija – 22,5 miljoni eiro (2023. gadā tāda bija 45,2 miljoni eiro), kas uz kopējā budžeta fona nav nekādā lielā summa.
Pašlaik starp pašvaldībām, Finanšu ministriju, valdošajām partijām notiek dažāda līmeņa konsultācijas, sarunas, tāpēc ceru, ka virsrakstā pieminētā situācija nepienāks. Bet tieši tāpēc skaidri jāsaprot – pašvaldību prasības nav "no pirksta izzīstas" un ir pamatotas.
Ja valdošie politiķi tajās neieklausīsies, cietīs daudzu pašvaldību iedzīvotāji, un dzīves līmeņa starpība starp metropoli un pārējo Latviju turpinās palielināties.
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
