Nākas mainīt fiktīvās „Čaka ielas velojoslu stratēģijas” cenu aptaujas nosacījumus
PIETIEK01.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc plašās rezonanses, ko radīja Pietiek publikācija par jaunās Rīgas domes paspārnē izsludinātu steidzīgu un acīmredzami fiktīvu cenu aptauju par krīzes komunikāciju un „stratēģijas izstrādi un īstenošanu Čaka ielas pagaidu velo joslu eksperimenta komunikācijai”, domes Satiksmes departaments ir bijis spiests „ieslēgt atpakaļgaitu” un mainīt aptaujas nosacījumus.
Uzsverot, ka ievēro „labas pārvaldības un sabiedrības informēšanas principus” un rīkojas „efektīvai Rīgas pašvaldības piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanai”, Rīgas domes Satiksmes departaments informāciju par cenu aptauju bija izsūtījis piektdien, 27. novembrī, īsi pirms darba dienas beigām.
Cenu aptaujas piedāvājumi bija jāiesniedz nākamajā darbadienā – 30. novembrī, savukārt „stratēģijas izstrādi un īstenošanu Čaka ielas pagaidu velo joslu eksperimenta komunikācijai” bija paredzēts sākt jau nākamajā dienā – 1. decembrī un turpināt divas nedēļas, līdz 15. decembrim.
„Ņemot vērā, ka jau šobrīd ir novērojama izteikta viedokļu dažādība Rīgas iedzīvotāju vidū, ir nepieciešama pārdomāta komunikācijas stratēģija, orientējoties uz informatīva un izglītojoša satura izveidi un publicitātes veidošanu par pagaidu velojoslām A. Čaka ielā, kā arī krīzes komunikācijas atbalstu un pastāvīgu sociālo mediju monitoringu,” savas vajadzības skaidroja Satiksmes departaments.
Taču milzīgā steiga, kādā cenu aptauja izsludināta, un noliktie termiņi skaidri apliecināja, ka labākajās Saskaņas un Vienotības tradīcijās vēlamais stratēģijas izstrādātājs un īstenotājs bija zināms jau iepriekš.
Pirmdien domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti izrādīja dzīvu interesi par iecerēto naudas tērēšanu un uzstājīgi aicināja Satiksmes departamentu pagarināt cenu aptauju.
Bēdīgi slavenais Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs gan taisnojās, ka iepirkumā visi normatīvi esot ievēroti un ka naudu šim pasākumam, kura izmaksas nedrīkstētu pārsniegt 9999 eiro, plānots iegūt no finansējuma, kas paredzēts sabiedrisko attiecību vajadzībām vai finansējuma veloprogrammas popularizēšanai. „Viss ir relatīvi,” viņš pavēstīja domes deputātiem.
Tomēr, kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, Satiksmes departamentam tomēr ir nācies „ieslēgt atpakaļgaitu”, - fiktīvā cenu aptauja gan nav atcelta, taču tagad tajā uzaicināts piedalīties jau aptuveni pusotrs desmits kompāniju, savukārt pieteikšanās termiņš pagarināts līdz 3. decembra darbadienas beigām.
Tiesa, interesanti, ka visu kampaņu (ieskaitot stratēģijas izstrādāšanu un tās īstenošanu) joprojām paredzēts veikt rekordīsā laikā, pat vēl īsākā, nekā bija iecerēts iepriekš, - joprojām kā tās beigu termiņš ir minēts 15. decembris. Pat, ja kampaņu sāktu tikt īstenot jau nākamajā dienā pēc aptaujas beigām, tās ilgums būtu... 12 dienas.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
