Nākas mainīt fiktīvās „Čaka ielas velojoslu stratēģijas” cenu aptaujas nosacījumus
PIETIEK01.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc plašās rezonanses, ko radīja Pietiek publikācija par jaunās Rīgas domes paspārnē izsludinātu steidzīgu un acīmredzami fiktīvu cenu aptauju par krīzes komunikāciju un „stratēģijas izstrādi un īstenošanu Čaka ielas pagaidu velo joslu eksperimenta komunikācijai”, domes Satiksmes departaments ir bijis spiests „ieslēgt atpakaļgaitu” un mainīt aptaujas nosacījumus.
Uzsverot, ka ievēro „labas pārvaldības un sabiedrības informēšanas principus” un rīkojas „efektīvai Rīgas pašvaldības piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanai”, Rīgas domes Satiksmes departaments informāciju par cenu aptauju bija izsūtījis piektdien, 27. novembrī, īsi pirms darba dienas beigām.
Cenu aptaujas piedāvājumi bija jāiesniedz nākamajā darbadienā – 30. novembrī, savukārt „stratēģijas izstrādi un īstenošanu Čaka ielas pagaidu velo joslu eksperimenta komunikācijai” bija paredzēts sākt jau nākamajā dienā – 1. decembrī un turpināt divas nedēļas, līdz 15. decembrim.
„Ņemot vērā, ka jau šobrīd ir novērojama izteikta viedokļu dažādība Rīgas iedzīvotāju vidū, ir nepieciešama pārdomāta komunikācijas stratēģija, orientējoties uz informatīva un izglītojoša satura izveidi un publicitātes veidošanu par pagaidu velojoslām A. Čaka ielā, kā arī krīzes komunikācijas atbalstu un pastāvīgu sociālo mediju monitoringu,” savas vajadzības skaidroja Satiksmes departaments.
Taču milzīgā steiga, kādā cenu aptauja izsludināta, un noliktie termiņi skaidri apliecināja, ka labākajās Saskaņas un Vienotības tradīcijās vēlamais stratēģijas izstrādātājs un īstenotājs bija zināms jau iepriekš.
Pirmdien domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti izrādīja dzīvu interesi par iecerēto naudas tērēšanu un uzstājīgi aicināja Satiksmes departamentu pagarināt cenu aptauju.
Bēdīgi slavenais Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs gan taisnojās, ka iepirkumā visi normatīvi esot ievēroti un ka naudu šim pasākumam, kura izmaksas nedrīkstētu pārsniegt 9999 eiro, plānots iegūt no finansējuma, kas paredzēts sabiedrisko attiecību vajadzībām vai finansējuma veloprogrammas popularizēšanai. „Viss ir relatīvi,” viņš pavēstīja domes deputātiem.
Tomēr, kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, Satiksmes departamentam tomēr ir nācies „ieslēgt atpakaļgaitu”, - fiktīvā cenu aptauja gan nav atcelta, taču tagad tajā uzaicināts piedalīties jau aptuveni pusotrs desmits kompāniju, savukārt pieteikšanās termiņš pagarināts līdz 3. decembra darbadienas beigām.
Tiesa, interesanti, ka visu kampaņu (ieskaitot stratēģijas izstrādāšanu un tās īstenošanu) joprojām paredzēts veikt rekordīsā laikā, pat vēl īsākā, nekā bija iecerēts iepriekš, - joprojām kā tās beigu termiņš ir minēts 15. decembris. Pat, ja kampaņu sāktu tikt īstenot jau nākamajā dienā pēc aptaujas beigām, tās ilgums būtu... 12 dienas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
