Nākot atklātībā ziņām par Gobzema biedrības finanšu saistību ar "Re&Re", iemēģina "melnā PR" metodes
PIETIEK01.12.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nākot atklātībā Pietiek publicētajām ziņām par 15 000 latu ziedojumu, ko no bēdīgi slavenās būvkompānijas Re&Re meitasuzņēmuma saņēmusi Einara Repšes un Alda Gobzema (attēlā pa kreisi) biedrība Latvijas attīstībai, skandalozais advokāts nolēmis novērst uzmanību no šiem faktiem un mēģināt izmantot melnā PR metodes. No epasta [email protected], no kura parasti tiek nosūtīti dažādi Gobzema paziņojumi, šoreiz izsūtīti jautājumi saistībā ar publiski labi zināmu faktu - to, ka arhitektu biroja Kubs arhitekte, Zanes Kalinkas meita Dace Putniņa "ilgstoši" ir Re&Re līdzīpašnieka Didža Putniņa dzīvesbiedre.
Kā Pietiek jau informējis, biedrības Latvijas attīstībai 2012. gada ziedojumu saraksts rāda - 15 tūkstošus latu tai pērn ziedojusi plašākai sabiedrībai nepazīstamā SIA Retex būve. Šādu ziedojumu uzņēmums uzskatījis par iespējamu atvēlēt, neraugoties uz to, ka pagājušo gadu beidzis ar iespaidīgiem zaudējumiem - vairāk nekā 156 tūkstošiem latu (gada apgrozījums - 624 tūkstoši latu).
Taču šī labvēlība kļūst saprotamāka, no Lursoft datu bāzes uzzinot, ka vienīgais Retex būves īpašnieks ir pēdējā laikā bēdīgi slavenā būvkompānija Re&Re: faktiski tas nozīmē, ka Repšes-Gobzema-Jaunupa biedrībai ziedota šīs būvkompānijas grupas nauda. Arī Re&Re interneta mājas lapā līdz kratīšanu veikšanai piektdien bija atrodama informācija, ka Retex būve ir nekustamā īpašuma projektu attīstītājs, kas nodrošina arī īpašumā esošo projektu apsaimniekošanu.
Viens no redzamākajiem 15. decembrī par partiju pārtapt plānojošās un pašlaik aktīvu reklāmas kampaņu veicošās biedrības Latvijas attīstībai atbalstītājiem un runas personām ir advokāts Gobzems, kurš jau pirms vairākiem mēnešiem paziņoja, ka gribot nākamajās Saeimas vēlēšanās startēt tieši no šīs partijas. Taču, kā izrādās, Gobzemam Re&Re grupas uzņēmuma ziedojums viņa "politiskajam tramplīnam" vienlaikus nav bijis šķērslis vērsties pret šo finansētāju tiesā: kā zināms, viņš šonedēļ Zolitūdes lietā vērsies tiesā, no Re&Re un vēl četrām personām saskaņā ar viņa paša paziņojumu pieprasot 100 miljonus latu.
Tā vietā, lai publiski izskaidrotu motīvus šādai rīcībai un nevēlmei pēc šo faktu publiskošanas rīkoties atbilstoši advokāta ētikai, Gobzems ir rīkojies citādi, liekot domāt par viņa vai viņa elektroniskā pasta izmantotāja un viņa vārdā izsūtītu paziņojumu autora vēlmi izmēģināt "melnā PR" metodes, cenšoties novirzīt sabiedrības skatu citā virzienā.
Pilnībā un bez grozījumiem publicējam no elektroniskā pasta adreses [email protected] sestdienas vakarā izsūtīto vēstuli, kurā plašai sabiedrībai jau iepriekš labi zināmie fakti, pēc izsūtītāja domām, uzliekot par pienākumu tajā minētajām personām nekavējoties pieteikties policijā:
"Neskatoties uz mūsu ne pārāk siltajām attiecībām, nosūtu Jums darbam.
Daži konkrēti jautājumi:
1. Vai Arhitektu biroja Kubs īpašniecei Dacei Putniņai, kurai pieder 92,54 procenti Arhitektu biroja Kubs kapitāla daļas, iepriekš bija uzvārds Brezinska, bet vēl pirms tam - uzvārds Kalinka? Jā vai nē?
2. Vai Arhitektu biroja Kubs īpašniece Dace Putniņa ir šīs kompānijas valdes locekļa Andra Kalinkas māsa un Zanes Kalinkas meita? Jā vai nē?
3. Vai Arhitektu biroja Kubs īpašniece Dace Putniņa ilgstoši ir SIA “Re & Re” īpašnieka Didža Putniņa dzīvesbiedre? Jā vai nē?
4. Kā skaidrot to, ka Arhitektu biroja Kubs īpašniecei Dacei Putniņai ir tāda pati dzīvesvietas adrese, kā SIA “Re & Re” īpašniekam Didzim Putniņam, proti, Jūrmalā, Piekrastes ielā 18?
5. Gadījumā, ja Arhitektu biroja Kubs īpašniece Dace Putniņa ir SIA “Re & Re” īpašnieka Didža Putniņa dzīvesbiedre, cik ētiski, būvniecības caurskatāmai kontrolei atbilstoši ir rīkojies Arhitektu birojs Kubs un SIA “Re & Re”? Vai šeit nav saskatāmas savtīgas ģimenes biznesa pazīmes, katastrofāls interešu konfilkts un citas biznesa ētikai neatbilstošas pazīmes?
6. Cik kopējos būvobjektos līdz šim ir darbojies Arhitektu birojs Kubs un SIA “Re & Re?
7. Vai Arhitektu birojs Kubs un SIA “Re & Re” īpašnieki un valdes locekļi arī pēc šiem uzdotajiem jautājumiem nesaskata nekādas pazīmes, kas viņiem liktu uzņemties atbildību un pašiem pieteikties policijā?
Ar cieņu
Aldis Gobzems
zvērināta advokāta Alda Gobzema birojs
www.gobzems.lv"
Īpaši interesanta bija šīs elektroniskā pasta vēstules piebilde, kurā bija minēts, ka "sūtījums var saturēt profesionālu padomu" un ka, izņemot īpašus gadījumus, esot aizliegta "jebkāda tā izplatīšana, nodošana trešajām personām vai kopēšana".
Svētdien Pietiek jau ir nosūtījis Valsts policijai iesniegumu, aicinot izvērtēt, vai šīs vēstules sūtītājs, nebūdams žurnālists un, iespējams, rīkojoties nevis sabiedrības labuma, bet personiskajās interesēs, nav pārkāpis Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas. Tāpat ar aicinājumu izvērtēt sūtītāja rīcību Pietiek vērsies arī Zvērinātu advokātu padomē.
Foto no kasjauns.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
