Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau ilgāku laiku "Nākotnes fonds" ar patiesu interesi, bet reizēm ar izbrīnu vēro domnīcas "Certus" paziņojumus saistībā ar demogrāfisko situāciju Latvijā. Ļoti labi, ka par šo valsts nākotnei eksistenciālo tēmu tiek aktīvi diskutēts, tomēr ir vairākas, teiksim tā, mulsinošas lietas.

Īpaši, tādēļ, ka uzskatām domnīcu par akadēmiski izglītotu un godprātīgu pētnieku apvienību.

Mūsu skatījumā šos "Certus" paziņojumus caurstrāvo trīs pamata vēstījumi:

- Latvijā iedzīvotāju skaits samazināsies, bet ne tik kritiski, kā tikām brīdināti;

- Problēmas ir arī citur Eiropā;

- Risinājums ir imigrācija.

Pirmie divi vēstījumi ir ar mierinošu intonāciju, trešais tiek piedāvāts kā risinājums. Arī jaunākajā "Certus" publiskajā paziņojumā atkal tieši tas pats, argumentācijai izmantojot dažādus pētījumus un faktus. Te gan jāatzīmē, ka patiešām ir iezīmējušies nelieli cerību asni un arī vairākās pozitīvas ziņas. Par tām mazliet vairāk noslēgumā. Vispirms par "Certus" argumentiem.

Nesen portāla "Delfi" slejās domnīcas pētnieks Sergejs Gubins publicēja rakstu "Arī Latvija var apturēt demogrāfisko lejupslīdi". Tajā viņš, balstoties uz paša aprēķiniem, norāda, ka 2030. gadā Latvijā būs aptuveni 1,8 miljoni iedzīvotāju. Tas ir vairāk, nekā prognozē tādas nopietnas starptautiskās organizācijas kā ANO un ES. Šāds vēstījums ļauj politiķiem un arī sabiedrībai mazliet nomierināties – "redz, nav tik traki”. Tomēr ir vērts mazliet uzmanīgāk aplūkot šo prognozi.

Runa ir par salīdzinoši tuvu laika periodu – 12 gadiem. Atceroties, ka šobrīd Latvijā dzīvo vairāk nekā 1,9 miljoni iedzīvotāju, tad "Certus" prognoze – kritums līdz 1,8 miljoniem – nozīmē samazinājumu vēl par 100–150 tūkstošiem. Tās nav uztveramas par nomierinošām ziņām.

Otrs Gubina vēstījums – viņš retoriski jautā: "Vai tiešām dzīvojam valstī bez nākotnes?" un pats steidz atbildēt – nē! Šāds "Certus" optimisms ir apsveicams, un labprāt tam pievienojamies. Tikai arguments ir nedaudz mulsinošs. Pētnieks Gubins savā rakstā skaidro: "Latvija nav vienīgā valsts, kas saskaras ar nopietnām demogrāfiskām problēmām. Iedzīvotāju skaita ziņā desmit visstraujāk sarūkošās valstis atrodas tepat blakus – Lietuva, Polija. Arī virknē Austrumeiropas valstu, piemēram, Ungārijā, Bulgārijā, Rumānijā, Horvātijā, ir novērojama līdzīga demogrāfiskā dinamika."

Vai patiešām ar argumentu, ka arī citiem iet slikti, mums vajadzētu justies labāk? Nē! Īpaši tādēļ, ka skaidrības labad derētu mazliet vairāk iedziļināties, kāda patiešām ir situācija pieminētajās kaimiņvalstīs. Te noderētu neliela ilustrācija – vienkāršs matemātikas teksta uzdevums.

Iedomāsimies, ka piecas automašīnas brauc kraujas virzienā ar puslīdz vienādu ātrumu. Auto, kuru sauksim par LV, atrodas no kraujas tikai 1,9 km attālumā, auto LT tālāk – 2,8 km, auto PL pat ļoti tālu – 38,1 km, HU – 9,7 km, BG – 7 km. Kurš no šiem auto pirmais iegāzīsies kraujā un cietīs smagā avārijā? Pēc kuras, visdrīzākais, ja izdzīvos, vairs nebūs nekāds braucējs.

Atbilde ir labi redzama – visbīstamākā situācija ir LV auto. Tieši šim auto ir nekavējoties jāsāk enerģiski rīkoties, lai novērstu katastrofu, tieši šim auto ir palicis vismazāk laika. Un šim auto nekādi nepalīdz fakts, ka aizmugurē, krietni tālāk ir citi auto, kuri tieši tāpat traucas nepatikšanu virzienā. Tīšām izlaidu faktu, ka LV auto, kurš ir vistuvāk briesmām, patiesībā brauc... visātrāk.

Atgriežamies pie "Certus" pētnieka Gubina vēstījuma. Viņš apgalvo, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas saskārusies ar nopietnām demogrāfiskām problēmām. Taisnība! Tikai ļoti būtiska atšķirība ir tā, ka Latvijā dzīvo tikai 1,9 miljoni iedzīvotāji, pārējās pieminētājās, krietni vairāk: Lietuvā – 2,9 miljoni, Polijā – 40 miljoni, Ungārijā – 9,7 miljoni, Bulgārijā – 7 miljoni un Rumānijā – 19,6 miljoni.

Piedevām tikai Bulgārijai un Lietuvai iedzīvotāju skaita kritums, jeb ātrums, ar kādu tie traucās uz "kraujas malu", ir līdzīgs Latvijai, pārējām tas ir būtiski mazāks. Piemēram, minētā Ungārija kopš 2000. gada ir zaudējusi nepilnus 5% iedzīvotāju. Latvija... 18%. Atvainojiet, bet kā "Certus" var salīdzināt situācijas iedzīvotāju skaita ziņā ar piecas reizes lielāku valsti, kur iedzīvotāju skaita kritums ir trīs reizes lēnāks nekā Latvijā?

Latvija ir tieši tas auto no teksta uzdevuma ar nosaukumu LV. Atšķirībā no citām valstīm mums ir vismazākais iedzīvotāju skaits jeb atlikušie "km", un ātrums uz demogrāfisko krīzes krauju viens no vislielākajiem. Latvija pie kritiskās atzīmes nonāks daudz, daudz ātrāk nekā pieminētās kaimiņvalstis. Protams, paniski plosīties krīzes situācijās nav pareizākais risinājums, tomēr situācija paģērē rīkoties ļoti izlēmīgi. Būtība runa ir par nācijas eksistenciālu krīzes situāciju, kas patiesībā ir "force majeure" jebkura atbildīgai valstij.

Protams, ka "Nākotnes fonds" vēlas piekrist apgalvojumam, ka Latvija ir valsts ar nākotni. Tāpat ir iespējams labot demogrāfiskās tendences pat ļoti kritiskās situācijā. Pie šiem risinājumiem jau ir ļoti nopietni strādāts, ļoti komplicētā politiskā situācijā ir meklēti tālredzīgi risinājumi, un top jauni priekšlikumi.

Valdība tikai pēdējo gadu laikā vien ir palielinājusi atbalstu demogrāfijai par vismaz 55 miljoniem eiro. Liela daļa no risinājumiem ir vērsti uz pašu galveno problēmu – palīdzēt novērst sociālās netaisnības plaisu, kas Latvijā ilgstoši visvairāk skāra tieši jaunās ģimenes. 2018. gads ar īpašu valdības lēmumu ir izsludināts par "Goda Ģimeņu gadu”. Lēnām, bet attieksme mainās arī augstākajā politiskajā līmenī.

"Certus" pētnieks savā rakstā kā labo piemēru piemin Igauniju. Tomēr der atcerēties, ka Igaunija ļoti izlēmīgas ģimeņu ar bērniem atbalsta programmas uzsāka jau 2000. gadu sākumā. Tās ietvēra sevī ļoti nopietnu sociālo atbalsta mehānismu programmu, kas tiek pilnveidotas un uzlabotas līdz pat šim brīdim. Zīmīgi, ka šī attieksme nostrādāja arī kā preventīvs remigrācijas* mehānisms.

Latviski runājot – gudras atbalsta programmas ļāva jaunajām igauņu ģimenēm atturēties no lēmuma pamest valsti krīzes brīžos. Lielā mērā tieši tāpēc Igaunijā iedzīvotāju skaitā kritums kopš 2000. gada ir trīs (!!!) reizes mazāks nekā Latvijā. Igaunijā kopš gadsimta sākuma zaudēts tikai 6% no iedzīvotāju kopskaita, Latvijā jau iepriekšminētie 18%. Šobrīd ir vērts sākt pievērst uzmanību arī Polijai, kur valdības izlēmīga rīcība arī iedrošinājusi daudzas poļu ģimenes.

Lai sekotu Igaunijas piemēram, Latvijai šobrīd vajadzētu valsts budžeta palielināt atbalstu ģimenēm par vēl apmēram 150–200 miljoniem eiro. Tā, protams, ir liela summa, bet politiķi zina, ka tā nav neiespējama. To var palielināt pakāpeniski, teiksim, nākošo trīs gadu laikā, kas būtu saprātīgs līdzsvars starp budžeta stabilitāti un izlēmīgu rīcību. Tas pilnīgi noteikti būtu ieguldījums arī remigrācijas plānos. Vispirmām kārtām – ļautu Latvijā dzīvojošajām jaunajām ģimenēm justies drošāk un atturēties no galējā lēmumam grūtos brīžos pamest valsti.

Otrkārt – uzmanīgi salīdzinot situāciju ārpus Latvijas, daudzas šobrīd ārzemēs dzīvojošās jaunās ģimenes varēs konstatēt, ka Latvija pamazām kļūst aizvien labāka vieta, kur audzināt bērnus.

Protams, mēs šobrīd esam šī ceļa pašā sākumā – ļoti daudz darāmā vēl, piemēram, ar izglītības pieejamību un kvalitāti, veselības aizsardzību un citām izšķiroši svarīgām lietām. Tomēr progresu var panākt, to ir apliecinājusi tā pati Igaunija un šobrīd arī Polija. Kā jau norādīju, arī Latvijā attieksme pamazām, bet ir mainījusies ne tikai vārdos, bet pavisam reālos darbos, kas ir redzami gan valdības, gan vairāku atbildīgu pašvaldību līmenī.

"Certus" piedāvātā ideja par imigrāciju kā alternatīvu risinājumu ir jāvērtē ļoti uzmanīgi. Tā ir rīkojušās vairākas Eiropas lielvalstis nesenā vēsturē. Tomēr šie risinājumi vienmēr ir ļoti sarežģīti. Pat tādas pieredzējušas demokrātijas kā Vācija un Zviedrija ir saskārušās ar pamatīgām problēmām. Un te atkal der atcerēties par salīdzināšanu. Abas pieminētās ir valstis, kurās ir attiecīgi 80 miljoni un 10 miljoni iedzīvotāju. Latvijā pamatiedzīvotāju skaits, kā zināms, ir jau zem 2 miljoniem un turpina samazināties. Tādēļ mums imigrācija kā risinājums ir jāapsver īpaši uzmanīgi.

Pirms par to runāt kā risinājumu, ir jāizpilda mājasdarbs, ko laicīgi paspēja izdarīt Igaunija – mainīt attieksmi pret pamatiedzīvotāju ģimenēm, radīt drošu sociālo vidi, sistēmu. Pats galvenais tomēr ir ļoti cilvēcīgais faktors – uz jaunajām ģimenēm ar bērniem ir jāraugās kā cilvēkiem, kuri veidos mūsu nākotni, nevis kā IKP veidojošajiem resursiem ekonomikai vai nācijai. Ģimenēm ar bērniem Latvijā ir jājūtas droši, cienītām un aizsargātām.

Izšķiroši svarīgi ir sniegt, kopā radīt pārliecinošu nākotnes perspektīvu. Kopīgu lielo redzējumu par to, kādai jāizskatās nākotnes Latvijai, valstij, kurā dzīvos mūsu bērni, mazbērni. Kopīgajam nākotnes redzējumam jābalstās reālā rīcībā, nevis lozungos. To var radīt tikai, sadzirdot vienam otru, domājot kopā, strādājot kopā un ticot kopīgam lielajam mērķim.

* - Jau kādu laiku speciālisti ir vienojušies, ka termina "reemigrācija" vietā lieto "remigrācija."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

21

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

FotoPašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.
Lasīt visu...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...