Nakts pēc tautasdziesmas jeb skolotāju piketa sakarā: skolotāji, nelejiet te krokodila asaras!
Valters Korālis19.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Potēšanas prasību un masku režīma dēļ mēs vienai no meitām ļāvām, ka viņa tomēr maina skolu. Tas bija viņas pašas lēmums, bet mums visiem galēji smags un drūms. Viņas pēdējais mācību cēliens bija par mācību maksu pilnā apmērā privātskolā. Viņa vidējo izglītību iesāka Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, bet pabeidz šogad vien "visparastāko", kaut prestižu tālmācības vidusskolu. Kaut bija ļoti sekmīga tieši mākslas priekšmetos. Un mākslas pamatizglītība tika ieguldīts ļoti daudz.
Pietrūka tikai viens vidusskolas gads. Viņai, protams, būs laba vispārējā vidējā izglītība, bet nepabeigta vidējā mākslas izglītība. Un viņai pa šo laiku pašai bija jāmeklē, vai un ar ko socializēties. Jo tālmācība ir tālmācība - tā ir skola "pa telefonu".
Pazīstu vēl dažas ģimenes, kur pieņēma šos smagos lēmumus mainīt skolas. Tādēļ es visu mūžu atcerēšos šo pēdējo pāris gadu konformisma pārņemto skolotāju cunfti kā zombējamus un jūs kā ļoti ietekmējamus inteliģences pārstāvjus. Visus nē! Bet milzīgo vairumu noteikti. Arī jūs, skolu direktorus, kas visu šo sistēmu ienesāt "masās". Latviski es teiktu - pērkamus un iebaidāmus ar atlaišanu.
Jūsu piketi ir smagi iekavēti. Arī piketēšanas virsraksti ir galīgi "šķērsām". Nu jūs beidzot attapāties algu dēļ. Un TIKAI! Bet jums, manuprāt, bija jāpiketē tieši tad, kad jūsu nīstais (nu, labi) Aldis Gobzems, arī Arvīds Ulme, Jānis Pļaviņš, Kaspars Pudniks, Edgars Zveja, Aivars Smans, daudzi citi, jūsuprāt, "dīvainīši" gāja ielās. Pat maksāja soda naudas par savu drosmi. Vienu no tādiem un līdzīgiem pat ielika cietumā uz brīdi... Bet tad jūs to nedarījāt.
Viņi, kaut vai kādi jūsu acīs bija, bet to drosmīgi darīja. Viņi runāja par skolu situāciju visā problēmu griezumā, uzaicinot diskusiju raidījumos arī dažus drosmīgus skolotājus. Tagad jūs savādā kārtā saucāt urravas tam savādniekam Gobzemam, jo savādā kārtā viņš bija vienīgais no tiem 100 deputātiem, kas vispār iznāca ar jums parunāties.
Skolotāji, nelejiet te krokodila asaras! Jūs esat smagi izmantoti un piemānīti, bet tādu valdību esat pelnījuši un to visu, ko jūs esat iekavējuši. Jo jūs NEBIJĀT bērnu pusē! Jūs nebijāt dažādu pasaules uzskatu cilvēku pusē. Jums bija svarīgs tikai viens vienīgs viedoklis, kas pārņēmis hipnotiski šo pasauli.
Jūs skolās neielaidāt vecākus. Ne bez maskām, ne ar. Nekādus neielaidāt. Mēs un daudzi citi savu pašus mazākos bērnus gājām sagaidīt tikai līdz skolas durvīm, tālāk nedrīkstējām. Toties laidāt pa durvju šķirbu visādu biedrību cilvēkus ar savām lekcijām, lai mēs arvien mazāk veidotu savu bērnu pasaules uzskatu kopā ar savu bērnu un paši izdomātu, kam un kad mēs ļautu tādas vai citas fakultatīvas lekcijas un tieši kurā bērna attīstības posmā.
Es norobežojos no šādiem skolotājiem un no šādas izglītības sistēmas! No tik galēji nekoleģiāliem, kuri pat necīnījās par nepotēto skolotāju atlaišanu. Kaut ko purpināja tik zem deguna un pārsvarā vien anonīmi tviterī vai privātās sarunās. Bet es personiski pazīstu tādus pedagogus, policistus un citu profesiju pārstāvjus, kas izturēja savu sirdsapziņas pārbaudi. Pat mainīja profesiju, bet darīja to, ko lika viņu sirdsapziņa.
Arī dažu reliģisko organizāciju kalpotājus tādus zinu, kaut tik vien dažus. Pārējie metās tādos pašos ideoloģiskos apskāvienos kā zinātniskā komunisma laikā. Mēs šajos gados it labi redzējām, kas kurš ir. Un redzam vēl arvien. Beidziet gausties un apdomājieties, ejiet ravēt mazdārziņu dobes un apdomājieties līdz rudenim! Jo sāksies atkal! Pierādiet, ka man nav taisnība. Ka jūs esat individuāli un kolektīvi stipri mainījušies.
Patiesība? Patiesība dažreiz nav ne balta, ne melna. Patiesība ir raiba. Gluži kā šis taurenis bildē. Un sabiedrībai arī būtu jābūt gana raibai - ar iespēju pilnvērtīgi tajā atrasties visdažādākajiem un nediktēt tikai vienā virzienā. Kā jau liberālai sabiedrībai, par ko jūsu partijas tik naski bazūnē. Nevis totalitārai, kādu jūs, godātie skolotāji, nupat šo mūsu sabiedrību palīdzējāt veidot. Mācītājam šis BIJA jāpasaka, neņemiet ļaunā, jo tie citi mācītāji arī klusēja. Kā jēri. Kā vairums no jums...
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
