Nakts pēc tautasdziesmas jeb skolotāju piketa sakarā: skolotāji, nelejiet te krokodila asaras!

Pietrūka tikai viens vidusskolas gads. Viņai, protams, būs laba vispārējā vidējā izglītība, bet nepabeigta vidējā mākslas izglītība. Un viņai pa šo laiku pašai bija jāmeklē, vai un ar ko socializēties. Jo tālmācība ir tālmācība - tā ir skola "pa telefonu".

Pazīstu vēl dažas ģimenes, kur pieņēma šos smagos lēmumus mainīt skolas. Tādēļ es visu mūžu atcerēšos šo pēdējo pāris gadu konformisma pārņemto skolotāju cunfti kā zombējamus un jūs kā ļoti ietekmējamus inteliģences pārstāvjus. Visus nē! Bet milzīgo vairumu noteikti. Arī jūs, skolu direktorus, kas visu šo sistēmu ienesāt "masās". Latviski es teiktu - pērkamus un iebaidāmus ar atlaišanu.

Jūsu piketi ir smagi iekavēti. Arī piketēšanas virsraksti ir galīgi "šķērsām". Nu jūs beidzot attapāties algu dēļ. Un TIKAI! Bet jums, manuprāt, bija jāpiketē tieši tad, kad jūsu nīstais (nu, labi) Aldis Gobzems, arī Arvīds Ulme, Jānis Pļaviņš, Kaspars Pudniks, Edgars Zveja, Aivars Smans, daudzi citi, jūsuprāt, "dīvainīši" gāja ielās. Pat maksāja soda naudas par savu drosmi. Vienu no tādiem un līdzīgiem pat ielika cietumā uz brīdi... Bet tad jūs to nedarījāt.

Viņi, kaut vai kādi jūsu acīs bija, bet to drosmīgi darīja. Viņi runāja par skolu situāciju visā problēmu griezumā, uzaicinot diskusiju raidījumos arī dažus drosmīgus skolotājus. Tagad jūs savādā kārtā saucāt urravas tam savādniekam Gobzemam, jo savādā kārtā viņš bija vienīgais no tiem 100 deputātiem, kas vispār iznāca ar jums parunāties.

Skolotāji, nelejiet te krokodila asaras! Jūs esat smagi izmantoti un piemānīti, bet tādu valdību esat pelnījuši un to visu, ko jūs esat iekavējuši. Jo jūs NEBIJĀT bērnu pusē! Jūs nebijāt dažādu pasaules uzskatu cilvēku pusē. Jums bija svarīgs tikai viens vienīgs viedoklis, kas pārņēmis hipnotiski šo pasauli.

Jūs skolās neielaidāt vecākus. Ne bez maskām, ne ar. Nekādus neielaidāt. Mēs un daudzi citi savu pašus mazākos bērnus gājām sagaidīt tikai līdz skolas durvīm, tālāk nedrīkstējām. Toties laidāt pa durvju šķirbu visādu biedrību cilvēkus ar savām lekcijām, lai mēs arvien mazāk veidotu savu bērnu pasaules uzskatu kopā ar savu bērnu un paši izdomātu, kam un kad mēs ļautu tādas vai citas fakultatīvas lekcijas un tieši kurā bērna attīstības posmā.

Es norobežojos no šādiem skolotājiem un no šādas izglītības sistēmas! No tik galēji nekoleģiāliem, kuri pat necīnījās par nepotēto skolotāju atlaišanu. Kaut ko purpināja tik zem deguna un pārsvarā vien anonīmi tviterī vai privātās sarunās. Bet es personiski pazīstu tādus pedagogus, policistus un citu profesiju pārstāvjus, kas izturēja savu sirdsapziņas pārbaudi. Pat mainīja profesiju, bet darīja to, ko lika viņu sirdsapziņa.

Arī dažu reliģisko organizāciju kalpotājus tādus zinu, kaut tik vien dažus. Pārējie metās tādos pašos ideoloģiskos apskāvienos kā zinātniskā komunisma laikā. Mēs šajos gados it labi redzējām, kas kurš ir. Un redzam vēl arvien. Beidziet gausties un apdomājieties, ejiet ravēt mazdārziņu dobes un apdomājieties līdz rudenim! Jo sāksies atkal! Pierādiet, ka man nav taisnība. Ka jūs esat individuāli un kolektīvi stipri mainījušies.

Patiesība? Patiesība dažreiz nav ne balta, ne melna. Patiesība ir raiba. Gluži kā šis taurenis bildē. Un sabiedrībai arī būtu jābūt gana raibai - ar iespēju pilnvērtīgi tajā atrasties visdažādākajiem un nediktēt tikai vienā virzienā. Kā jau liberālai sabiedrībai, par ko jūsu partijas tik naski bazūnē. Nevis totalitārai, kādu jūs, godātie skolotāji, nupat šo mūsu sabiedrību palīdzējāt veidot. Mācītājam šis BIJA jāpasaka, neņemiet ļaunā, jo tie citi mācītāji arī klusēja. Kā jēri. Kā vairums no jums...

Novērtē šo rakstu: