Namu apsaimniekotājs piesavinās Jūrmalas iedzīvotāju naudu

Lai gan apsaimniekotājs naudu no saviem klientiem par ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem vairāku gadu garumā iekasējis pilnā apmērā, līdz pakalpojuma sniedzējam nonākusi vien daļa no nepieciešamās summas, tādējādi radot pamatotas aizdomas par to, ka apsaimniekotājs sistemātiski piesavinājies iedzīvotāju līdzekļus.

Neoficiāla informācija liecina, ka, lai slēptu iespējamo naudas piesavināšanās faktu, apsaimniekotājs veicis arī citas noziedzīgas darbības, tajā skaitā viltojis maksājumu uzdevumus, kas tikuši uzrādīti klientiem, tādā veidā it kā apliecinot, ka rēķini par ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem apmaksāti pilnā apmērā.

Mājas, kurām izveidojies parāds par ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem, apkalpo četri apsaimniekotāji - SIA “Home Holding Jūrmala”, SIA “Jūrmalas namu pārvalde”, SIA “Home Holdings”, kā arī SIA “JP Namu pārvalde”. Lai gan juridiski tie ir atsevišķi uzņēmumi, praksē tos visus kontrolē vienas un tās pašas personas. Par to liecina arī publiski pieejamā informācija vietnē “Lursoft” - visi uzņēmumi reģistrēti vienā adresē, tiem visiem norādīts viens un tas pats kontakttālrunis, kā arī būtiski pārklājas gan valdes locekļu, gan reālo pārvaldības procesu īstenotāju sastāvs.

Šie fakti kopumā liecina par ciešu savstarpējo saistību un centralizētu kontroles modeli, kas, iespējams, tiek izmantots, lai apgrūtinātu atbildības izsekojamību un izvairītos no caurskatāmības. Tāpat publiski pieejamā informācija liecina arī par uzņēmumu SIA “Home Holding Jūrmala”, SIA “Jūrmalas namu pārvalde”, SIA “Home Holdings”, kā arī SIA “JP Namu pārvalde” nodokļu parādiem, kuru kopējā summa pārsniedz 25 tūkstošus eiro.

Šo uzņēmumu vadība norāda, ka šobrīd ir izdarījuši visu iespējamo, lai segtu radušos parādus. “Dažām mājām ir atlikuši tikai tekošie maksājumi, dažām vēl ir nelielas “astītes”, taču no savas puses darīsim visu, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos. Šāda situācija mūsu praksē notika pirmo reizi, un varam droši teikt - arī pēdējo. Visa nauda, kas tiek iekasēta maksājumu veikšanai, arī tiek izmantota tieši šim mērķim. Maksājumu apjomu un regularitāti lielā mērā ietekmē iedzīvotāju maksātspēja un tas, vai rēķini tiek apmaksāti laicīgi vai ar kavējumiem. Mēs neesam tie, kas atteiktos maksāt vai izmantotu iedzīvotāju līdzekļus savām personiskajām vajadzībām. Ir darba un dzīves situācijas, kuras mēs nevaram ietekmēt, taču šobrīd šī pieredze mums kalpo kā vērtīga mācība, kuru atcerēsimies vēl ilgi,” atzīmē apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāve.

“Jūrmalas ūdens” sniegtā informācija gan liecina, ka apsaimniekotāja parādsaistības joprojām mērojamas vairākos desmitos tūkstošos eiro. Mārtiņš Strazds, “Jūrmalas ūdens” valdes loceklis, norāda, ka minimāli maksājumi no apsaimniekotāju puses šobrīd tiešām tiek veikti, taču kopējais parāda apjoms arvien ir milzīgs. “Tie cipari, kas šobrīd ienāk mūsu kontā, ir no 100 līdz 1500 eiro. Pašlaik runa nav par parāda dzēšanu, bet par to, ka netiek nosegta pat tekošo mēnešu rēķinu apmaksa. Kopumā šo namu apsaimniekotājiem “Jūrmalas ūdenim” ik mēnesi būtu jāveic maksājumi apmēram 25 tūkstošu apmērā, taču tas netiek darīts. Ir mājas, kuru parāds ir 3-4 tūkstoši eiro, bet ir arī tādas, kuru parāds jau ir ap 20 tūkstošiem eiro. Izdoma, ar kādu šis namu apsaimniekotājs darbojas, stāstot, ka viss ir apmaksāts, ir apbrīnas cienīga,” atzīmē M.Strazds.

Viņš stāsta, ka ar solījumiem par to, ka rēķini tiks apmaksāti, “Jūrmalas ūdens” ticis barots jau gadu. “No iedzīvotājiem naudu viņi iekasē, bet mums nepārskaita. Maija mēnesī no konkrētajiem apsaimniekotājiem 25 tūkstošu vietā mēs esam saņēmuši apaļu nulli, kas būtiski ietekmē arī mūsu uzņēmumu. Mums ir jauna tehnika, kā rezultātā ik mēnesi jāveic līzinga maksājumi, tāpat regulāri jāizmaksā arī algas, kā arī jānosedz ūdens sagatavošanas izmaksas. Ja kādu mēnesi nesamaksā viena no mājām, to varbūt mēs varam arī nejust, bet, ja mūsu ieņēmumi samazinās par 25 tūkstošiem mēnesī - to mēs jūtam ļoti spēcīgi.

Šobrīd esam pesimistiski noskaņoti par to, ka parāds tiks atmaksāts, jo, ņemot vērā apsaimniekotāja skaidrojumus un saņemot apliecinājumus PDF formātā par maksājumiem, kas nav notikuši, rodas jautājums – kas būs nākamais solis? Esam vērsušies arī pie “Swedbank”, kas mums ieteica, lai no apsaimniekotāja pieprasām ar bankas zīmogu apstiprinātus PDF dokumentus. Tos viņi protams, mums nav iesnieguši un arī netaisās iesniegt , jo tādi maksājumi nav notikuši. Jebkurā gadījumā - tas ir iedzīvotāju interesēs, lai šī situācija atrisinās,” atzīmē M.Strazds.

Arī savās vēstulēs namu iedzīvotājiem “Jūrmalas ūdens” norādījis, ka vairākkārt mēģinājis panākt vienošanos ar apsaimniekotāju, tostarp izstrādājis parāda atmaksas grafiku, taču šie centieni nav nesuši gaidīto rezultātu un parāds no apsaimniekotāja puses joprojām nav atmaksāts. Tāpat “Jūrmalas ūdens” informē, ka, ja situācija netiks atrisināta, uzņēmums būs spiests ierobežot ūdensapgādi konkrētajos namos. Tas nozīmētu, ka vairākiem simtiem Jūrmalas iedzīvotāju tiktu liegta piekļuve būtiskākajam komunālajam pakalpojumam – ūdenim.

Nora Birkena, nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Civinity” valdes locekle, uzsver, ka šāda prakse nav pieļaujama un grauj gan iedzīvotāju uzticību pakalpojumu sniedzējiem, gan visas nozares reputāciju. “Mēs aicinām iedzīvotājus izvērtēt uzņēmumus, kuriem viņi uztic savu namu apsaimniekošanu – īpaši gadījumos, kad pakalpojumu sniedz nelieli vai mazpazīstami uzņēmumi bez pārskatāmas struktūras un pieredzes. Profesionāli un tirgū zināmi apsaimniekotāji spēj nodrošināt gan caurskatāmu naudas plūsmu, gan atbildību pret klientu un pakalpojumu sniedzējiem.

Piemēram, “Civinity” grupas uzņēmumi darbojas, izmantojot centralizētas un caurskatāmas sistēmas, kā rezultātā katra rēķina apmaksa ir izsekojama. Tādā veidā ikviens mūsu klients var būt pārliecināts, ka visi līdzekļi tiek savlaicīgi pārskaitīti pakalpojumu sniedzējiem. Šāda pieeja novērš situācijas, kurās iedzīvotāji, būdami godprātīgi maksātāji, riskē zaudēt pieeju būtiskiem pakalpojumiem citu uzņēmumu nolaidības vai negodprātīgas rīcības dēļ. Viens no veidiem, kā pārliecināties par apsaimniekotāja profesionalitāti, ir pieprasīt izziņu no apsaimniekotāja par konkrētās mājas esošajiem uzkrājumiem. Vislabāk to darīt, pieprasot bankas konta izdruku, kurā var redzēt, vai apsaimniekotājam ir pieejami līdzekļi vismaz uzkrājumu apmērā,” atzīmē N.Birkena.

Neoficiāla informācija liecina, ka šobrīd kopējais namu, kurus apsaimnieko SIA “Home Holding Jūrmala”, SIA “Jūrmalas namu pārvalde”, SIA “Home Holdings” vai SIA “JP Namu pārvalde”, parāds par ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem pārsniedz 45 tūkstošus eiro. Turklāt šis nav pirmais šāda veida precedents Jūrmalā, – līdzīgas situācijas ar maksājumu nenovirzīšanu pakalpojumu sniedzējiem šajā pilsētā fiksētas arī iepriekš. Tas liek uzdot jautājumu, vai Jūrmalas pilsētā nepastāv dziļāka un ilgstoši ignorēta sistēmiska problēma apsaimniekošanas uzraudzībā un kontroles mehānismos. Pašvaldībai un atbildīgajām institūcijām jānodrošina efektīva uzraudzība, savukārt iedzīvotājiem ir jākļūst aktīvākiem un jāizvērtē, kam viņi uztic savu īpašumu pārvaldīšanu. Uzticams apsaimniekotājs nav tikai tehnisks pakalpojumu sniedzējs – tā ir garantija, ka iedzīvotāju samaksātie līdzekļi patiešām nonāks tur, kur paredzēts, un netiks pakļauti finanšu riskiem vai neskaidrām shēmām.

Novērtē šo rakstu: