Iesaki rakstu: 
Aizvadītās nedēļas pēdējā darba dienā, kad par šo lēmumu pirms nākamajā dienā paredzētajām Saeimas vēlēšanām vairs nevarēja uzzināt sabiedrība un tam nevarēja būt nekādas tūlītējas politiskas rezonanses, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra nolēmusi nodot tiesai tā saukto „nanoūdens” krimināllietu.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tieši 5. oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Dainis Šteinbergs pieņēmis lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, to nosūtot uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.
Šīs lietas ietvaros Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme Tehniskās kontroles daļas priekšnieka vietnieks Vjačeslavs Stunžāns, kurš pirms četriem gadiem kandidēja uz Saeimu no Saskaņas saraksta, kā arī auditors Valērijs Baškirovs, par „lietu kārtotāju” dēvētā Vita Baurovska un uzņēmējs Aleksandrs Beskorovainijs apsūdzēti par Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā un 195.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, bet V. Stunžāns papildus tam ir apsūdzēts arī par 318.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.
Šie panti paredz kriminālatbildību par datorkrāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā veikta lielā apmērā vai to veikusi organizēta grupa, kā arī par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas.
Kā zināms, 2015. gada sākumā mediji pavēstīja, ka Leona Bemhena (attēlā) vadītajā pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme varētu būt notikusi apjomīga krāpšana saistībā ar tīrīšanas līdzekļu iegādi: uzņēmums samaksājis par dārgiem inovatīviem ķīmiskajiem līdzekļiem, bet vietā piegādāts ūdens.
Tikai trīs mēnešus pēc šīs lietas sākuma policija veica pirmās kratīšanas, un līdz pat šim vienīgais redzamais prokuratūras darba rezultāts bija – tā izteica Rīgas domei „brīdinājumu par turpmāku likuma pārkāpuma nepieļaujamību”, ko pašvaldība jau atzinusi par nepamatotu.
Oficiāli Valsts policija apliecina, ka organizēta grupa 2012.gadā iniciējusi Rīgas pašvaldības uzņēmumu Rīgas satiksme sākt iepirkuma procedūru par nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu iegādāšanos, panākot, ka iepirkumā piedalīties tiek uzaicināti pašas organizētās grupas izvēlēti pretendenti.
Iepriekš saskaņojot cenu piedāvājumu, iepirkuma procedūrā uzvarējušais pretendents guvis iespēju 2013.gadā pašvaldības uzņēmumam piegādāt par nanotehnoloģisko ķīmiju uzdotas vielas, kaut arī darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu rīcībā šādu vielu nav bijis.
Krāpšanas īstenošanas nolūkā, lai minētā prece tiktu pieņemta, viltotas preču pavadzīmes un produktu etiķetes. Tāpat, ņemot vērā kāda aizdomās turētā pienākumus pašvaldības uzņēmumā ieņemtā amatā, visticamāk, minēto krāpšanu varēja noslēpt arī no tiem darbiniekiem, kuriem minētie ķīmijas līdzekļi jāpielieto transportlīdzekļu apstrādē.
Organizētā grupa sekmīgi īstenojusi krāpšanu viena līguma ietvaros, nolemjot to īstenot atkārtoti pēc analoģiskas kārtības. Tas attiecīgi īstenots visa 2014.gada laikā, vien nedaudz pamainot organizētās grupas dalībnieku sastāvu un kopā Rīgas satiksmei radot zaudējumus, kuru publiski minētais apjoms ir vairāk nekā 834 000 eiro. Tiesa, Rīgas satiksme, kas šajā lietā atzīta par cietušo, kompensāciju vēl septembrī nebija pieteikusi.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
