Narkotiku dekriminalizācija un partiju cīņa par jauniešu balsīm
Ringolds Balodis10.12.2025.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Izlasīju “Dienas” rakstu par iecerētajām likuma izmaiņām, kas paredz, ka nepilngadīgos vairs nesodīs kriminālā kārtā, kad tos pieķers par narkotiku lietošanu. Nu ziniet, voilà! Man liekas, ka jaunatne jau domās rezervē vietas savam pamatīgajam “relaksācijas festivālam”, tikmēr vecākajai paaudzei ir pamats satraukties. “Ja nav soda, tad jaunieši padomās, ka tas ir atļauts!”
Tikmēr “Dienā” tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība), kas likumu izmaiņu autore, skaidro, ka grozījumi NAV ne “zaļā gaisma”, ne bezmaksas festivāla aproce ar uzrakstu “Lietojiet, cik tīk!”… Nē, nē — tas esot tikai maigs un rūpīgs mēģinājums pasargāt jauniešu reputāciju. Jo, kā zināms, reputācija mūsdienās ir trauslāka par stikla eņģelīti… un acīmredzot vērtīgāka par jebkuru citu risinājumu.
Premjerei Evikai Siliņai (Vienotība) arī plašs skaidrojums, ka šie grozījumi risina “nerisinātu problēmu”, jo pasaulē saprotot — narkomānija ir slimība, ar kuru jācīnās, nevis “jāizraksta” kriminālsods. Turklāt kriminālatbildība par vielu iegādi un glabāšanu jau saglabāšoties. Veselības ministrs Hosams Abu Meri (arī Vienotība) piebalso, un arī Valsts policija, kas atrodas iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (un atkal Vienotības) pārraudzībā, neiebilst pret lietošanas dekriminalizāciju nepilngadīgajiem.
Un, protams, tieslietu ministres pārraudzībā esošais LV.LV, kas ir “neatkarīgs” informācijas avots, steigšus mierina: “Starptautiskā pieredze liecina – dekriminalizācija pati par sevi nepalielina narkotiku lietošanu, bet uzlabo piekļuvi veselības aprūpei un mazina atstumtību.” Pētījumi apliecinot, ka tas darbojas īpaši labi, ja kopā ar to ir pieejami ārstēšanas, psihosociālā atbalsta un kaitējuma mazināšanas pakalpojumi — un sak’, šajā virzienā jau esot sperti “būtiski soļi”.
Ir arī citi veidokļi, kas gan neparādās centrālos medijos, bet tāpat klusi izskan reģionos - https://www.aprinkis.lv/.../58746-narkotiku... Rakstā kāds divu bērnu tētis ir pārliecināts: ideja atbrīvot nepilngadīgos no kriminālatbildības par narkotiku lietošanu problēmu neatrisinās. Vecāki saka skaidri: atbildība ir vajadzīga. Pat tad, kad tā nepatīk. Pat tad, kad tā sāp. Jo tas ir kā koks ar diviem galiem — jaunieši bieži nedomā par sekām, bet, ja problēmu nepamana laikus, tā var pāraugt par milzīgu lavīnu, kas noslauka visu ceļā. Un šajā lavīnā var pazust bērni, ģimenes, sapņi.
Nu, ko es varu pateikt, Vienotība ir malači, cīnoties par jauniešu balsīm, būs “kloķi ielikuši” Progresīvajiem, kuriem sen padomā ir priekšlikums par nepieciešamību legalizēt medicīnisko marihuānu. https://progresivie.lv/jaunumi/mediciniska-marihuana
Tātad 1 : 0 Vienotības labā, un jāgaida nākamie soļi, vai ne tā? Tie būs nešaubīgi. Kā Jūs domājiet draugi???
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
