„Nasing spešal” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras izpildījumā – un, protams, par nodokļu maksātāju naudu

„Atklāj Latvijā jaunas garšas!” - „Ontdek nieuwe smaken in Letland!”

„Letten hebben de neiging om alles te eten en Letland was een van de geweldige kruispunten naar Duits, Russisch, Scandinavisch, post-Sovjet voedsel waardoor je smaakpupillen nieuwe onbekende smaken voelen. Maar begin eerst je volgende vakantie genieten van traditionele Letse maaltijden. Je vindt hier de beste lokale keuken: xxx”

Latviski tas nozīmē: „Latviešiem ir nosliece ēst visu, un Latvija bija viens no lieliskajiem krustpunktiem uz vācu, krievu, skandināvu, pēcpadomju pārtiku, caur kuriem jūsu garšas karpas jūt jaunas nepazīstamas garšas. Bet sāc vispirms izbaudīt nākamo atvaļinājumu ar tradicionālām latviešu ēdienreizēm. Te tu atradīsi labāko vietējo virtuvi: xxx”

Lai nu ko mašīntulkošana ir salaidusi grīstē, bet ko šajā biezputrā, kas veidota kā apmaksāta valsts reklāma, dara vārds „pēcpadomju”? Varbūt ar „pēcpadomju pārtiku” domāta Vidusāzijas virtuve vai „McDonald’s”, kas Latvijā nebija pieejami padomju laikā, „Skudriņas Metropoles" gastronomiskās performances vai modernie Latvijas restorāni?

Daļa ārzemnieku Latviju neizvēlas par ceļojuma galamērķi tieši „pēcpadomju”, „padomju”, „austrumbloka” u.tml republikas stereotipu dēļ, sagaida pelēcību, nabadzību, laupītājus un viens otrs arī krievu iebrukumu, tāpēc šādi domājošiem ārvalstniekiem „pēcpadomju” nav nekas jauns un tikai apstiprina viņu aizdomas, bet vai tas ir tēls, kādu vēlamies, kas mums atbilst un piesaista tūristus un investīcijas? „Magnetic Latvia” mērķis ir piesaistīt vai aizbaidīt ārzemniekus?

No personīgās pieredzes, LIAA neapmaksātajām ceļotāju piezīmēm un komentāriem sociālajos tīklos redzu, ka daudzi ārzemnieki ir patīkami pārsteigti, ierodoties Latvijā, un soli pa solim virzāmies prom no pelēcīguma, lai gan nevar noliegt, ka vēl daudz krāsojamā un spodrināmā.

Komentētāji norādījuši, ka ņemšot vērā ieteikumu par labāko vietējo virtuvi un došoties uz kādu labu nīderlandiešu restorānu turpat savā pilsētā. Viens komentētājs bija norādījis „daar wil je dood niet gevonden worden”, kas nozīmē, ka Latvijā negribētu spert ne soli (burtiski „atrasties ne dzīvs, ne miris”).

Garšas kārpiņas nīderlandieši sauc par „(smaak-)papillen”, nevis „smaakpupillen”. Smaak - garša. Papil - garšas kārpiņa. Pupil - acs zīlīte, bet arī jauns māceklis, juniors. Pirms  5 gadiem Nīderlandē bija kulinārijas programma bērniem „Smaakpupillen”, kas, protams, ir vārdu spēle. Taču „Magnetic Latvia” omentāri bija 1-5 nedēļas veci, un tajos bija norādīts arī uz „smaakpupillen”, ko neviens vismaz 5 nedēļu laikā nebija izlabojis, ne arī iedomājies pateikt paldies par norādi.

Atklāj neskarto dabu Latvijā!”

„Letland is de thuis van 42 natuurparken en ze zijn allemaal gratis. Wilde dieren waaronder paarden en koeien, uitgestrekte moerassen die je het beste bezoekt bij zonsondergang of -opgang of smalle paden voor bessen- en paddestoelplukkers. Mis geen enkele kans om onder de indruk te raken van de natuur! Je vindt hier meer informatie: xxx”

„Latvija ir mājvieta 42 dabas parkiem, un tie visi ir bezmaksas. Savvaļas dzīvnieki, tostarp zirgi un govis, plaši purvi, kurus vislabāk apmeklēt saulrietā vai saullēktā, vai šauras taciņas ogotājiem un sēņotājiem. Nepalaid garām nevienu iespēju dabai Tevi saviļņot! Vairāk informācijas var atrast: xxx.”  

Dažs labs savvaļas zirgs, kas ganās Latvijas ezermalās, Nīderlandi sauc par savu dzimteni.

Komentāros ir jautājums, vai govis un zirgi ir savvaļas dzīvnieki.

„Iepazīsti daudzveidīgo Latvijas kultūru”

„Ontdek een van de oudste culturen in Letland! Krijg het gevoel van oude folklore en feestelijke tradities, enorme liedjes- en dancefestivals, unieke concerten en andere tradities. xxx.”

„Atklāj vienu no Latvijas vecākajām kultūrām! Gūsti senas folkloras sajūtu un svinīgas tradīcijas, milzīgus dziesmiņu un dance festivālus, unikālus koncertus un citas tradīcijas. xxx.”

Lied – dziesma; liederen – dziesmas; liedje – dziesmiņa; zang – dziedāšana; dans - dejas; dance ir angļu valodā; Dziesmu un Deju svētki - zang- en dansfestival.

Pat tad, ja nekad mūžā nav izdevies tikt pie svētku noslēguma koncerta biļetes, „Gaismas pils” un „Saule, Pērkons, Daugava” ir „dziesmiņas”?

„Izbaudi aktīvas brīvdienas Latvijā”

„Op zoek naar fietsen, wandelen of varen in de natuur, SUPing en dan zonnebaden op het strand in Noord-Europa? Dit zijn de beste manieren om ons kleine Letland te ontdekken! Je vindt hier meer informatie: xxx.”

„Meklē riteņbraukšanu, iešanu pārgājienos, braukšanu ar laivām dabā, supingu un pēc tam sauļoties pludmalē Ziemeļeiropā? Šie ir labākie veidi, kā atklāt mūsu mazo Latviju! Te atradīsi vairāk informācijas xxx.”

Latvija ir maza valsts? Latvija platības ziņā ir lielāka par Dāniju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici, Igauniju, Slovēniju, Slovākiju, Horvātiju u.c. Vai mums gribas būt maziem un vērā ne īpaši ņemamiem? Ja aicinām braukt baudīt neskartu dabu, tad cik tās ir „mazā valstī”?

Supošana - suppen. SUPing ir angļu valodā.

Var vēlēties doties izbraucienā ar divriteni (Wil jij fietsen…) vai meklēt pārgājiena maršrutu (Op zoek naar wandeltocht…).

„Pavadi nedēļas nogali ar ģimeni Latvijā”

„Een familietrip in Letland is altijd een goed idee! Ontdek nieuwe plaatsen, vind er ongerepte natuur, bereid je op avontuur en proef er nieuwe smaken. We bereidden 8 uitstekende bestemmingen voor je! Je vindt ze hier: xxx.”

„Ceļojums ar ģimeni uz Latviju vienmēr ir laba ideja! Atklāj jaunas vietas, atrodi neskartu dabu, sagatavojies piedzīvojumiem un pagaršo ko jaunu. Mēs Tev pagatavojām 8 izcilus galamērķus! Tos atradīsi te: xxx.”

Bereiden (pagātnē 1. pers. dsk. forma – bereidden) vairāk lieto par ēdiena, pārsteiguma) gatavošanu vai gatavošanos kaut kam, bet „mēs esam sagatavojuši” kontekstā stāstījuma teikumā es lietotu „wij hebben voorbereid”.

Ieraksti „Facebook” pievienoti 7. oktobrī. Mazliet vēlāk lasīju ziņu par Latvijas Institūta sadarbību ar mašīntulkošanas tehnologu „Tilde”, kas nodrošinot latvia.eu tulkojumu 11 valodās (http://li.lv/lv/latvia-eu-pieejama-11-valodas). Iespējams, ka iepriekšminētās reklāmas ir tulkotas ar „Tildes” tulkotāju un ne tikai nīderlandiešu valodā.

Pozitīvi, ka ir izveidots mašīntulkošanas palīgrīks, kas tulko ne tikai angļu, vācu, krievu valodās, bet arī citās ar mazāku runātāju skaitu, un es negribu apslāpēt labas iniciatīvas, jo darītāju mums nav daudz un, visu nokritizējot, var palikt vēl mazāk, taču šis rīks ir nepilnīgs un man nešķiet diez ko laba ideja šajā gadījumā akli paļauties uz mašīntulkošanu un bez pārbaudes vai atsaucēm par testa versiju to izmantot apmaksātai valsts reklāmai. Testēt var kādā mazākā grupā vai ar skaidru norādi, ka ieraksts nav ņemams par pilnu un tā veidotāji vēlas saņemt atsauksmes.

Interesanti, kādi bija oriģinālie vēstījumi, kas ir to autors, vai kāds tulkojumus ir pārbaudījis (kas vai kāpēc ne), cik šī kampaņa izmaksā, kādai mērķauditorijai un kādam mērķim, kā kampaņas veidotāji paši to vērtē un kā mērīs rezultātus, vai mašīntulkošana izmantota arī citās valodās (un vai iespējams apskatīt ierakstus „Facebook”)?

Novērtē šo rakstu: