Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Jebkurš projekts, vai tas būtu uzņēmējdarbības jomā vai politikā, balstās uz dalībnieku interešu kopību. Ja šī kopība zūd, tad projekts ir lemts neveiksmei. Šis princips būtu jāievēro, arī veidojot militāri politiskas savienības.” Šis ir izvilkums no mana raksta, kas tika publicēts portālā PIETIEK šī gada 30.maijā ar virsrakstu “Vai Eiropā ir nepieciešams jauns militāri politisks bloks”.

NATO jeb Ziemeļatlantijas Līguma organizācija tika izveidota 1949. gadā aukstā kara apstākļos. To izveidoja 10 Eiropas valstis, ASV un Kanāda. Pašlaik alianses sastāvā ir 30 valstis. Runāt par vienprātību dažādos ar drošību saistītos jautājumos tik skaitliskā militāri politiskā apvienībā acīmredzot nenākas. Tas labi izgaismojās Ukrainas notikumu kontekstā, kad tādas valstis kā ASV, Lielbritānija un Polija, piebalsojot baltiešiem, runā par Krievijas stratēģisku sakāvi, turpretim Francija, Vācija un Itālija izstrādā plānus par sarunām ar agresoru attiecībā uz Krievijas okupēto teritoriju statusu.

Šajā sakarā prātā nāk zināmas asociācijas. Ja pieņem sliktāko scenāriju un Krievijai izdodas kaut vai daļēji realizēt savus plānus Ukrainā, tad nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka nākošās rindā var būt Baltijas valstis ar mērķi nodibināt kādu “Tautas republiku” Latgalē, kur 50%, ja ne vairāk, iedzīvotāju ir promaskaviski noskaņoti, vai kaut ko līdzīgu Igaunijas Narvā.

Savu artavu NATO vienotības “stiprināšanā” ir ieguldījusi arī Turcija ar savu veto Zviedrijas uzņemšanai aliansē. Saspīlējums abu dalībvalstu – Turcijas un Grieķijas starpā arī nav zudis.

Kā nesatricināms drošības garants jebkurai dalībvalstij patstāvīgi tiek pieminēts līguma 5. pants. Lūk, tā pilns teksts:

“Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kolektīvās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51.pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību. Par jebkādu šādu bruņotu uzbrukumu un visiem pasākumiem, kas tā rezultātā ir veikti, nekavējoties jāziņo Drošības Padomei. Šie pasākumi jāpārtrauc, kad Drošības Padome ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu un saglabātu starptautisku mieru un drošību.”

Tātad dalībvalstis veic pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem. Ļoti izplūdis formulējums. Tas var būt agresora nosodījums un aicinājums uzsākt sarunas, dodot iespēju agresoram “saglabāt seju”, tās var būt bruņojuma piegādes, kas Baltijas valstu gadījuma neko reālu nedos, un tās var būt alianses ātro reaģēšanas spēku iesaistīšanās aktīvā karadarbībā (šiem spēkiem ir jābūt kaujas gatavībā attiecīgajā reģionā, ja rodas agresijas draudi).

Ukrainas – kura gan nav NATO dalībvalsts – gadījumā šī dažādā pieeja ir labi redzama. Lauvas tiesu bruņojuma piegādēs ukraiņiem nodrošina ASV, Lielbritānija un Polija, šo to iedod Francija , bet Vācija aprobežojas ar solījumiem, savukārt NATO kā organizācija ukraiņiem nav nodevusi faktiski neko, ja neskaita NATO ģenerālsekretāra patstāvīgos apgalvojumus par neiesaistīšanos konfliktā.

Līguma 4. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien pēc jebkuras Puses uzskatiem būs apdraudēta jebkuras Puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība. Atbilstoši Līguma 9. pantam kā galvenā politisko lēmumu pieņemšanas struktūra aliansē ir izveidota Ziemeļatlantijas Padome ar visu dalībvalstu pārstāvniecību, kas regulāri sanāk uz kopīgam sēdēm reizi vai divas nedēļā. Padomes pakļautībā ir militārā komiteja, kuras uzdevums, nepieciešamības gadījumā, ir nodrošināt militāro komponenti Padomes pieņemto lēmumu īstenošanā.

Un tagad svarīgākais. Visi lēmumi Padomē tiek pieņemti, nevis balsojot un vadoties pēc balsu vairākuma, bet uz visu dalībnieku vienprātības un kopīgas vienošanās pamata. Turklāt tas neizslēdz iespēju atsevišķām dalībvalstīm rīkoties konkrētā situācijā pēc saviem ieskatiem un uz savu atbildību. Par to, kāda ir šī vienprātība, bija runa iepriekš. Šajā sakarā nāk prātā impotentā ANO un tās Drošības padome, kur Krievijai un Ķīnai ir veto tiesības.

Lasītajam var rasties jautājums - kāda jēga no šādas sarežģītas un daudzskaitlīgas organizācijas, kur dalībnieku vidū nav vienprātības? Tad jau labāk iegūt atsevišķu lielvalstu drošības garantijas. Šāda jautājuma nostādne ir kļūdaina. Jā, prezidents Baidens vairākkārtīgi un emocionāli solījis aizstāvēt katru alianses dalībvalsts teritorijas pēdu. Tomēr jāņem vērā, ka demokrātiskā valstī politiķu lēmumi ir pa tiešo atkarīgi no vēlētāju gribas un šī griba var mainīties.

Šodien Amerikas sabiedrībā ir atbalsts administrācijas politikai attiecībā uz Ukrainu, pateicoties plašai informatīvai kampaņai, tomēr degvielas cenas iekšējā tirgū kāpj un noskaņojums var mainīties. Turklāt aiz kalniem nav prezidenta vēlēšanas, un ievēlēts var tikt kāds trampveidīgais populists ar saukli “America first”. Šeit būtu jāatceras ASV izolacioniskā politika 20. gadsimta starpkaru periodā. Pastāv uzskats, ka toreizējais prezidents Franklins Delano Rūzvelts apzināti izprovocēja japāņus uzbrukumam Pērlharboras bāzei ar mērķi gūt nācijas atbalstu, lai iesaistītos WWII, bet tas jau ir atsevišķs stāsts.

NATO blokā, lai cik neviendabīgs tas būtu, ir un būs valstu grupa, kuras, pateicoties savai vēsturiskai pieredzei, jutīs apdraudējumu no konkrēta potenciāla agresora puses un nevilcināsies sniegt jebkura veida atbalstu jebkurai bloka dalībvalstij - agresijas upurim, jo būs skaidra sapratne, ka tas ir konkrēts apdraudējums arī viņiem. Turklāt kopīgā aizsardzība nebūs jāveido no nulles, jo tam jau būs iestrādes - standartizēts bruņojums, atstrādāta sadarbība kopīgās mācībās un izstrādāti operatīvie aizsardzības plāni.

Nobeigumā, ja runa par NATO kopumā, tad, pārveidojot raksta virsrakstu, gribētos teikt - pacients ir drīzāk dzīvs nekā miris, bet nepieciešams reanimācijas process - reformas.

* Literārs pseidonīms

Novērtē šo rakstu:

71
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Es biju pārpratis, ka šīs ir ļoti nepareizas lietas

FotoDziļi nožēloju savu gadiem ilgo aktīvo iesaisti sabiedriskajā cīņā par cilvēktiesībām. Man tas ir nesis milzīgus zaudējumus un postu.
Lasīt visu...

21

Steidzam ziņot par operācijas “Fiktīvās varas triumfs” gaitu un iznākumu

FotoIzdomāts stāsts par kāda Vienotības vecbiedra, iespējams, nosūtītu ziņu saviem sadarbības partneriem kādā kaimiņvalstī. Vēstule, kāda hipotētiski varētu būt uzrakstīta un pa slepeniem kanāliem, kas zina, varbūt saistītiem ar kino Pionieris afēras locekļiem, nosūtīta kaimiņos mītošam caram.
Lasīt visu...

15

Varbūt pošu ģenētiski modificētie ķermeņi - signāla uztvērēji - balsu atdošanas dienā saņēmuši attiecīgo programmatūru par konkrētu aplokšņu mešanu urnā

FotoLabais tonis paredz komentāru par vēlēšanu balagānu. Divos vārdos - aplausi stāvus! Fanfaras tiem, kuri ar savu parakstu apliecināja atbalstu sistēmai. Protams, var tikai apbrīnot nekaunību tik klaji viltot "rezultātus" (iespējams, pilnīgi pretēji tautas izdarītajai "izvēlei". "Tie pēdējie būs tie pirmie, tie pirmie būs pēdējie" - tuvu pilnīgam "kājām gaisā").
Lasīt visu...

21

Skolā strādāju, jo pagaidām to varu atļauties

FotoTātad, ja nu kādam interesē, cik saņem skolotājs parastais, varu padalīties ar savu situāciju pagājušajā mācību gadā. Lūdzu, izlasiet līdz galam. Vadu 34 kontaktstundas nedēļā + 1 konsultācijas stunda.
Lasīt visu...

18

Nepieciešama Saeima, kas spēj vadīt valsti cauri vētrainiem ūdeņiem (un ievēlēt mani uz otru termiņu, lūdzu)

FotoGodātie Latvijas pilsoņi! Vēlētāji! Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem.
Lasīt visu...

12

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

FotoDarbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot...

Foto

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar...

Foto

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi...

Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...