Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepriekšējais premjers, tagadējais Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš vēsturē paliks nedz kā krīzes menedžeris Covid-19 pandēmijas laikā, nedz arī ar kādiem sabiedrībai būtiskiem valdības lēmumiem, bet gan kā valsts budžeta naudas šķērdētājs, izvēloties, salīdzinot ar regulārajiem reisiem, ārkārtīgi dārgos privāto aviokompāniju pakalpojumus. Triju gadu laikā par lidmašīnu īrēšanu 32 viņa lidojumiem no valsts budžeta samaksāti aptuveni 613 000 eiro.

Piemēram, viens šāds Kariņa lidojums no Rīgas uz Briseli un atpakaļ valstij izmaksājis 49 950 eiro kamēr, pat pēdējā brīdī un bez kādām atlaidēm pērkot turp un atpakaļ biļeti airBaltic, cena būtu aptuveni 460 eiro, tātad vairāk nekā simt (!) reižu lētāk. Tas, ka kopā ar premjeru uz Briseli un atpakaļ lidojuši vēl kādi cilvēki, vairs neko nemaina, šos ciparus salīdzinot.

Redzot sabiedrības sašutumu par šiem klajā nākušajiem faktiem un vienlaikus atklāti bezatbildīgu, faktus ignorējošu attieksmi varas gaiteņos, ir pamats bažām, ka Latvijas politiķi savā attieksmē pret savu statusu un publiskajiem līdzekļiem aizvien vairāk sāk kopēt savus Krievijas kolēģus. Starp tiem un vietējo sabiedrību arī ir milzu plaisa, tāpat viņu lepnā dzīve par budžeta naudu tiek slēpta, un tāpat neviens korupcijas apkarotājs neliekas ne zinis, pat ja atklātībā nonāk ziņas par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu. Piemēram, pavisam nesen izskanēja, ka kāda augsta amatpersona gandrīz bez soda bija izsprukusi par daudzu miljonu izšķērdēšanu vai nozagšanu. Tikmēr krievu māksliniecei, kas veikalā uz cenu zīmēm bija uzlīmējusi pret karu vērstus plakātiņus, piespriesti septiņi cietuma gadi.

Tā politiķu nesodamība un arī bezatbildība sabiedrības priekšā, ko redzam Krievijā, un tāda varas resursu izmantošana savā labā, kādu no Kariņa rīcības tagad redzam Latvijā, ir kas radikāli pretējs tam, kā politiķi uzvedas, piemēram, Skandināvijas valstīs. Ja atceramies, savulaik nedēļu pēc stāšanās amatā no amata atkāpās Zviedrijas tirdzniecības ministre, kad atklājās, ka savu bērnu auklītei maksājusi atalgojumu skaidrā naudā. Savukārt latviešu izcelsmes Zviedrijas tieslietu ministre Laila Freivalde no amata atkāpās, kad vēlētāji bija sašutuši par viņas lēmumu iegādāties pašvaldības dzīvokli.

Vai kas tāds piedzīvots Latvijā? Šķiet, tikai vienreiz. Veselības ministrs Guntis Belēvičs pameta darbu valdībā, kad atklājās, ka valsts slimnīcā nav maksājis par sīku ambulatoro manipulāciju – divu dzimumzīmju izgriešanu. Toreizējā skandālā galvenais uzsvars bija: ja ministra statusu savās interesēs izmanto pat sīkumos, tad kā tādam cilvēkam var uzticēt valsts miljonus?! Paralēles velkot, – ja tagad zinām, ka Kariņš atļāvās dārgos privāto aviokompāniju pakalpojumus, vai pēc gadiem par viņa valdības laiku neaklāsies kas vēl vairāk šokējošs?…

Protams, tagadējais ārlietu ministrs un it kā pretendents uz NATO ģenerālsekretāra amatu var atrunāties, ka nav pat interesējies par lidojumu izmaksām, vairāk fokusējies uz darāmajiem darbiem, – to viņš var stāstīt juristiem, bet ne sabiedrībai. Formālā atbildība nav gluži tas pats, kas politiskā. Laila Freivalde taču arī formāli drīkstēja pirkt dzīvokli – juridiski vērtējot, tur nebija pārkāpuma -, taču amatu viņa zaudēja tāpēc, ka šāda rīcība bija pretrunā Zviedrijā būtiskām politiskām vērtībām.

Un arī teikt, ka, lidojot ar īrētu lidmašīnu, Kariņš labumu nekādu nav guvis, ir lieki – par valsts budžeta naudu faktiski tika pirkts paaugstināts komforts, lidojot nošķirti, savējo lokā nevis kopā ar citiem pasažieriem regulārajā reisā. Un, protams, pagaidām neatbildēts jautājums par to, vai starp pārvadātājiem ir bijis sludināts atklāts konkurss par šādu ekskluzīvu pakalpojumu sniegšanu – ja nebija konkursa, var rasties pamats aizdomām par korupciju, vai ne?

Dīvainākais, ka, nerimstot skandālam par budžeta naudas izšķērdēšanu privāto aviokompāniju pakalpojumiem, pats Krišjānis Kariņš aizvien biežāk runā par savu vēlmi nokļūt NATO ģenerālsekretāra amatā. Vai lidojumu skandāls var būt par šķērsli nokļūšanai augstākā amatā? Formāli gan jau nē, jo pretendenta atlasē izšķiroši visdrīzāk būs citi kritēriji, tostarp ekspremjera dubultpilsonība var viņam nākt gan par labu, gan par sliktu.

Taču skaidrs ir viens: tiklīdz starptautiskajos medijos tiks raksturoti pretendenti, pie Latvijas pārstāvja plusiem tiks minēts arī lielais mīnuss – izšķērdīgie lidojumi uz valsts rēķina un izvairīšanās no atbildības par to. Līdz ar to nodarītais ne tikai ir radījis zaudējumus valsts budžetam un vairojis sabiedrības neuzticēšanos politiķiem, bet arī būs radījis pamatīgu traipu mūsu valsts reputācijai.

Novērtē šo rakstu:

139
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi