Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaislības ap bankām un baņķieriem pēc pāris nedēļu šekspīriskas spriedzes pārgājusi ierasti birokrātiskas gaudenības fūgā: vienā balsī skan “gaidīsim piedāvājuma izvērtējumu”, otrā “izmeklēšana būs panākumiem bagāta, un nekādā gadījumā ne ilgāka par pusgadu”.

Tā kā abi sensacionālie notikumi, gan valsts centrālās bankas vadītāja aizturēšana, gan nāves spriedumu saturoša īsziņa attiecībā uz trešo lielāko valsts komercbanku, sakrita laikā, tad neizbēgami sākās teoriju būvdarbi. Tos pastiprināja iesaistīto pušu apgalvojumi, ka katrs ir nomelnots un nomelnotājs droši vien ir tas otrais. Publisku, Bauskas tantei Martai saprotamu, pierādījumu gan nav, bet tas tak ikurāt labi teoriju attīstīšanai.

Tā kā karadarbība no vērienīgu manevru epohālās romantikas pārgājusi utainu ierakumu ikdienā, apskatīšu divas tēmas, kas šajos notikumos uzzibsnīja, bet nodzisa publicitātes smogā.

Pecunia non olet

Vispārējā sašutumā par ļauno krievu naudu un tās graujošo ietekmi uz latvju tautsaimniecību uzšķīlās blakus tēma: kā nav kauna ņemt šo smirdīgo naudu tik debešķīgi tīrai lietai kā mūsdienu māksla! Kauns, nodevība, visus pakārt, dedzināt un mest Likteņupē, vot, tā!

Piesaukts tika arī augstāk driķētais teiciens, burtiskā nozīmē “nauda nesmird”, kura lietotāju vairākums ierastā kārtā nezina tā izcelsmi. Nelielai atkāpei atgādinājums.

Teiciens tiek pierakstīts imperatoram Vespasiānam, kurš tā atbildējis dēlam Titam par urīna izmantošanas nodokli no publiskajām čurātuvēm Romas Cloaca Maxima sistēmā. Pasvītrosim, atšķirībā no pašreizējā priekšstata, ka nauda jāņem no čurātājiem, Vespasiāna nodokli maksāja urīna lietotāji, jo tā bija svarīga izejviela amatniecībā – ādu miecēšanā, audumu krāsošanā u.c.

Tātad darīšana šeit bija ar reālu ekosistēmu, kuru apmaksā nevis spiedīgos apstākļos nonācis garāmgājējs, bet tā laika industrija. No kā fisks iegūst līdzekļus armijai, daiļajām mākslām un izpriecām. Imperators pamatoti uzskatīja, ka nauda nesmird, ja reiz tā iet caur valsts kases šķīstītavu.

Līdzīga sistēma, lai arī lietotāja apmaksāta, finansēja daiļās mākslas sovjetu režīmā. Katrs, kurš nopirka mantu, kuru ražoja kāds ar peļņu strādājošs Muhosranskas kombināts, ar savu artavu pabalstīja gan armiju, gan miliciju, gan čeku, nemaz nerunājot par ieslodzīto vergu darbu, kurš bija nepieciešams vai ikkatram koku un metālu saturošam izstrādājumam. Bet daļa šīs naudiņas caur sovjetkultūriestādēm nonāca pie padlatvijas māksliniekiem, un tie varēja izpausties par vergu darba un sūdmēbeļu pārdošanas atlikuma grašiem.

Gaišie spēki paralēli vaimanāšanai par čekas maisu atvēršanas apokaliptisko ļaunumu aumež stingri nosoda baņķieru netīrās naudas ziedošanu mūsdienu mākslai. Kāds kauns, kāds ārprāts!

Uz mirklīti iedomāsimies, kas notiktu, ja mums nebūtu diezgan civilizētās kārtības ziedojumiem cēliem mērķiem. Šobrīd daļu no peļņas uzņēmējs var novirzīt pa taisno daiļajām mākslām, apejot kultūrkapitālus un komitejas sakariem ar ārzemju tautiešiem. Ja tā nebūtu, nauda nonāktu valsts kasē, tiktu izārdēta tās svaidītajās liesmās un jau kā nesmirdīga, pēc suškas – utruskas dažādos nemaskētu liekēžu un kautrīgu zaglēnu kantoros atgrieztos turpat, nu tikai kādā ceturtā daļā no iepriekšējās shēmas. Toties nesmird, biedri mākslinieki, un novērsta iespēja apiet to pašu nesmirdīgo sovjetu sistēmas stiprinātāju kohortu.

Ņemot vērā reālos skaitļus, šāda ziedošana pa taisno, apejot sistēmiskos parazītus, atņem sistēmas uzturētājiem miljonus. Un par daļu šajā dažmiljonu pīrāgā var arī pašausmināties, it sevišķi, ja tas notiek par mazu, bet taisnīgu atlīdzību. Tas gan netraucē maigi sažūžoties ar spēļu eļļu un ātro kredītu gādāto pienesumu, kurš piesūcies asarām un izmisumu, toties ir valsts kases dzīvinošo svēto liesmu attīrīts.

Būtu beidzot jāsaprot, ka naudas dalīšana tīrā un netīrā ir politiska izšķiršanās, ne abstrakti objektīva zinātne. Vai tie godīgie bāleliņi, kas desmit gadu par padsmit miljoniņiem “programmēja” e–veselību, drīkst iet uz Brīvdabas muzeja tirdziņu? Nauda tak skaidri izplinderēta, par tīru un godīgu nav saucama nu itin nekādi, un šādu puszagtu naudu iesmērēs kādam mūsu kolektīvās sirdsapziņas uzturētājam? Āpāc!

Nauda nesmird, vai tā būtu ievākta Romas impērijas čurātuvēs vai Rīgas Centrāltirgū. Smird demagoģija, smird divkosība, smird pēkšņā apgaismība, kurai jāuznāk pēc pavēles no centra. Lai teicam slavu un pateicību mūsu ieņēmumu dienestam, kurš novērš ikkatru smaku, vismaz attiecībā uz citu cilvēku naudu.

Naudas smirdēšana vai nesmirdēšana padlatviešu un mūsdienu mākslā ir tikai viens, diezgan specifisks, “nerezidentu” un “čaulu” naudas plūsmu apkalpošanas aspekts. Vai tiešām kāds iedomājās, ka bargais amerikāņu dokuments bija tēmēts uz modernās mākslas un kapu tramvaju ietekmēšanu? Skaidrs, ka tēma ir nesalīdzināmi plašāka, kurā mūsu komercbanku specifiskais rūpals ir ierauts ģeopolitiskā caurvējā.

Lai paskaidrotu savu otru secinājumu no februāra vidus lielā uzbudinājuma, būs noderīgs vēl viens ekskurss vēsturē, šoreiz gan tikai gadsimta ceturkšņa dziļumā.

Marketings, modelis ’94 DeLux, ar citronu smaržu

Iedomāsimies jauku dienu Vecrīgā, teiksim, Smilšu ielā. Pa kādas bankas durvīm ienāk jauns, sportisks cilvēks un dodas pie informācijas. Šim iedomātajam stāstam nav svarīgi, tieši kurā bankā. [Izziņai: tikai Smilšu ielā vien adreses bija vismaz sešām bankām, un vairumā no tām notikumi varētu attīstīties līdzīgi.]

Jaunais cilvēks noskaidro, ka konta atvēršanai nepieciešama pase, juridiskas personas gadījumā – arī reģistrācijas apliecība un pilnvara. Viss. Nekādu anketu par firmas īpašniekiem, labuma guvējiem, par biznesu, tā partneriem, iecerēto apgrozījumu un citām blēņām. Un tā nav atsevišķi ņemtas bankas frivola politika, viss ir likumīgi, komercbanku pārrauga – tai laikā Latvijas Bankas – stingrā uzraudzībā. Jaunais cilvēks paņem informācijas lapiņas, cenrāžus un dodas atvērt kontu. Viņam ir visnotaļ derīga Kurkestānas pase, kā arī dokumentu paka, kas apliecina, ka viņš ir BVI (British Virgin Islands) reģistrētas firmas Empty Space Marketing Ltd pilnvarots pārstāvis, tiesīgs atvērt kontus visā pasaulē un operēt ar tiem.

Pēc kādas nedēļas bankā pienāk pārskaitījums no saulainās Kurkestānas, summa USD 200 000, info saņēmējam “par mārketinga pakalpojumiem”. Banka atskaita komisiju par pakalpojumu un atlikumu – nu jau nepilnus 200 tūkstošus – ieskaita firmas kontā. Jaunais cilvēks piesaka kasē, ka grib saņemt visu, cik ir, skaidrā naudā. Cenrādis paredz, ka parastā komisija ir kādi 3%, steidzamā kārtā un dažādos īpašos gadījumos var būt arī divreiz vairāk.

Simts tūkstoši dolāru simtnieku banknotēs sver precīzi vienu kilogramu, un tā nu ar nepilnu divu kilo smagu nešļavu jaunais cilvēks dodas saules piemirdzētā Vecrīgā, mūžīgo svētku valstībā, savās marketinga speciālista gaitās.

Rezultāti:

pilnīga likumības un instrukciju ievērošana;

banka nopelnījusi komisijās kādus 10 līdz 12 tūkstošus dolāru ekoloģiski tīrā veidā (komisijas par konta atvēršanu, par summas ieskaitīšanu, par skaidru naudu kasē pēc steidzamā tarifa);

blakus esošs vai tajās pat telpās mītošs servisa kantoris tikpat ekoloģiski ir nopelnījis nepilnu tūkstoti par uzņēmuma reģistrēšanu BVI;

kāds Kurkestānas uzņēmums kļuvis mazāk apgrūtināts par 200 tūkstošiem, kas pašu uzņēmumu vai tā kuratorus pilnībā apmierina;

divi kilo banknošu sāk grūti izsekojamus ceļus.

Ap 1994. gada beigām vairums Latvijas komercbanku bija jau iemācījušās pilnīgi legāli iegādāties USD banknotes ar cenu 0.0045, tas ir, nedaudz zem pusprocenta. Milzīgas izmaksas šādai transakcijai ir tikai no šodienas skata, tai laikā Maskavā tipiska komisija bija līdz pat 10%. Piedevām norēķini Rīgā bija nesalīdzināmi ātrāki, pieslēgšanās SWIFT sistēmai jau bija notikusi, bankās strādāja jauni ambiciozi cilvēki, kas komunicēja ij krieviski, ij angliski.

Ek, bija laiki. Nu kāda šaitana pēc vajadzēja tajos torņos lidmašīnas grohņīt, varētu varbūt vēl tagad ekoloģiski operēt. Bet ir lietas, ar ko nejoko, it sevišķi Tēvocis Sems. Pirmo un līdz šim vienīgo reizi tika iedarbināts NATO līguma 5. pants, nopietnāk nemēdz būt.

Banku uzraudzība un kontrole gan skaidras naudas, gan BVI tipa firmu apkalpošanā ir nepārtraukti augušas kopš tā laika. Protams, pilnveidojās arī bankings. Shēmas, kas vienkāršas un skaistas kā pusaudžu ļubestība, vairs darbināt nevarēja, tā vietā nāca izsmalcināti investīciju mehānismi, dārgu iekārtu pirkumi komplektā ar ostu un transporta dokumentu pakām utml., bet būtība tā pati: Kurkestāna maksā un smaida, Rīga pārskaita, marketings priecīgs, visi apmierināti.

Tie, kuri domāja, ka, ja reiz papīri būs kārtībā, tad mums neko nevarēs padarīt, nav sapratuši ģeopolitiskās sekas, kādas izriet no miljardu summu nepārredzamas kustības. Presē bija ziņas, ka caur Latviju aizpērn gājis 1% pasaules USD norēķinu. Šis nav “tikai viens procentiņš”, tas ir 1% no neaptverami lielām summām. Nafta, zelts, dimanti, viss viss viss, ko vien varam iedomāties, tā vai citādi atstarojas dolāru norēķinos, un no šī astronomiskā apjoma 1% iziet caur Rīgu! Tā palikt nevarēja un nepalika ar.

Brīdinājumu ir bijis gana, ieskaitot mājienus ar mietu. Šķiet, tas bija 2006. gadā, kad VEF Banka dabūja izjust, ko nozīmē “nesaprast”, un aizgāja pa skuju taku. Galu galā visas Latvijas komercbankas zaudēja korespondentkontus ASV, un tām nācās dolārus trenkāt apkārt vai puspasaulei, kamēr tie sasniedza iecerēto klientu. Šo vēstures posmu noslēdz Tēvoča Sema ABLV bankai izsniegtā izziņa, ka šiem vairs Ziemsvētku eglīti nevajadzēs. Grūti iedomāties, ka šeit ir vēl ir kas palicis nesaprotams.

Par draugiem, nedraugiem un to pašu smaku

Tiktāl par vēsturi, tagad nedaudz prātošanas.

Ar eifēmismu “nerezidenti” šobrīd presē apzīmē ne jau Īrijā mītošus latviešu darba rūķus vai turīgus zviedrus, kas vasaru ieklīst Pāvilostā. Ar šo domāti banku klienti, kuru naudas izcelsme ir tuvāk vai tālāk uz austrumiem no mums un kuru apkalpošanā ir vērojama specializācija mūsu komercbanku vidū. Nepateikts šajā “nerezidentu” un “čaulu” apkārtrunāšanā ir tas, ka nav labi (1) taisīt nepārredzamas naudas plūsmas, jo tas traucē NATO, un (2) palīdzēt tuvāku un tālāku kaimiņvalstu resursu izplinderēšanā.

Par pirmo skaidrs. Un, kam nav skaidrs, pats vainīgs. Skatīt iepriekš.

Par nedraugiem stāsts it kā cits. Ja reiz ir ļaudis, kas spēj par lielām summām aptīrīt kaimiņvalsts budžetu, tad varētu šķist, ka viņi to vājina, ir tās objektīvi naidnieki un piedevām dod peļņu mūsējiem un tie savukārt miljonus budžetam. Atzīšos, es pirms gadiem 20 domāju līdzīgās kategorijās. Tas ir aplami, pagalam aplami.

Mūsu kaimiņvalsts vadību nekādi neuztrauc tās ekonomikas vājināšana un daudzu miljonu trūcīgu cilvēku posts. Tieši otrādi, jo trūcīgākos un nehumānākos apstākļos tie dzīvo, jo vairāk vaino šajā situācijā ārējos ienaidniekus, pirmkārt jau NATO, un tātad arī mūs, un sirsnīgi atbalsta savu līderi. Divdesmit gadu pieredze nepārprotami rāda, ka šo kaimiņu vada kleptokrātisku bastardu banda un izzadzēji ir režīma atbalstītāji, jo tā ir vienīgā šī režīma funkcionalitāte.

Mēs nevaram atļauties prasīt amerikāņu atbalstu savām robežām, vienlaicīgi apčubinot kaimiņu “biznesmeņus”, jo tādā veidā šis režīms tiek stiprināts, nevis novājināts. Ja mūsu vienīgais vērā ņemamais sabiedrotais uzskata, ka ar savu rūpalu mēs kakājam viņam aiz apkakles, tad nekādi stāsti par eko–šmeko–citronu smaržu neies cauri. Biznesa modeli nāksies mainīt un mainīt ātri.

Galu galā pasaulē neaptrūkās ne tabakas, ne cukura tādēļ vien, ka tika atcelts gadu tūkstošiem ierastais biznesa mehānisms, proti, vergu darbs. Nokārtojās ne uzreiz, un pa vidam bija lēvenis visādu nepatikšanu, bet pasaule galu galā kļuva tuvāka tādai, kurā mums pašiem ir ērtāk dzīvot.

Būs jāmācās dzīvot vairāk no sava darba un atjautības, mazāk no kaimiņu nelaimes. Būt cienījamiem sabiedrotajiem, prasīgiem pilsoņiem, neviltotiem patriotiem. Un, protams, Zemessardzei visu nepieciešamo, tas pats par sevi.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

78
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Smiekli nevietā

FotoPirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai smagi jautājumi, uz kuriem atbildot esmu sagatavojis jaunus video un rakstveida materiālus.
Lasīt visu...

21

Dzirkstele

FotoMaz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem, uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot - mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat!
Lasīt visu...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

21

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

FotoŠucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz īpaši derdzīgiem darbiņiem, kas pašiem nebija pa prātam.
Lasīt visu...

21

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

FotoKlausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā stāsta par to, kā visu mūžu tiecies tikai un vienīgi uz bezkompromisu tiesiskumu, atcerējos ne tik senus laikus, kad Bordāna kungs rakstīja iesniegumus, lai iestātos pavisam citās partijās, un minēja pavisam citus argumentus. Parakņājos epastā – un, lūk, vienu iesniegumu atradu…
Lasīt visu...

21

Palīdzība...

Foto2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas Amerikas Savienotās Valstis atšķiras no līdzšinējo prezidentu vadītām. Mainoties valsts prezidentam, ASV lēnām, bet neatlaidīgi un spītīgi maina kursu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...