Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ērtības un jaukumi mūsu dzīvē visbiežāk nāk komplektā ar šo to citu, reizēm paredzamu, reizēm kā parasti. Padomju laikos komplektēšana bija pavisam tieša: konfekšu nodaļā celofānā sapakota pudele smalka dzēriena, ASORTI konfekšu kaste (abi “deficīts”), sarkani bikšturi un pāris tizlu suvenīru, viss kopā kompļekt prazdņičnij. Gribi konjaku un šokolādi, ņem visu komplektu par attiecīgu cenu, tirdzniecības noteikumi citu kārtību neparedz. “Svētku komplekts” kļuva par plaši izplatītu mēmu, ar ko raksturot visdažādākās situācijas, sākot no darba konfliktiem un beidzot ar nelabu slimību saķeršanu atvaļinājuma laikā.

Arī publicistika blogosfērā nāk ar savu “svētku komplektu”: no vienas puses, nekādu materiālu izmaksu, zibenīga informācijas apmaiņa, neatkarība no korporatīvās vides uzliktiem rāmjiem, plus vēl analītisku instrumentu pieejamība: cik liela un kāda reakcija uz publikācijām utt. Bet komplektā nāk faktori, kas jaukumus itin spēcīgi līdzsvaro.

Manuprāt, nopietnākais no tiem ir īsais uzmanības mirklis, ko patērētājs vispār pievērš digitālajai komunikācijai. Raksturīgi, ka tvitera pāriešana uz 280 zīmju ziņas garumu tika kritizēta kā pārāk garas muldēšanas atļaušana. 280 zīmes ir mazāk nekā pagarinātās īsziņas formāts telefonā. Bet publikai šķiet, ka ir par garu. Un lasītāju lielākā daļa (globālā mērogā) ar rakstiem iepazīstas ne drukātā veidā, ne arī no datoru ekrāna, bet gan telefonā. Tā ir svētku komplekta bikšturu komponente. Gribi – ņem, negribi – nu i nevajag.

Rēķinoties ar šo blogosfēras realitāti, mans artiķelis par naudas smirdēšanu, mūsu banku biznesu un attiecībām ar sabiedrotajiem tika sadalīts divās daļās, un otrās daļas teksts saspiests un koncentrēts, lai publikācija nepārsniegtu četras lapas, mūsdienu uzmanības noturēšanas maksimumu. Lai arī tekstā nekā kļūdaina, manuprāt, nav, bet no lasītāju komentāriem un pārmetumiem jāsecina, ka vairākas tēzes daudziem palikušas par maz izskaidrotas vai ilustrētas.

Tiem lasītājiem, kuri ar I un II daļā piedāvāto argumentāciju bija mierā, šis teksts tālāk arī varbūt nav jālasa. Lielākoties te būs vēl pa kādam papildus piemēram un jau iepriekš postulēto tēžu izvērsums. Klāt nāks skaidrojums par ofšoriem Eiropas pašā vidū un kā reāli biznesi optimizē savus reālos izdevumus.

Vēlreiz par skaidru naudu saulainajā deviņdesmito gadu sākumā

II daļā bija stāstiņš par mārketinga speciālistu, kurš paņem kasē pārsimt tūkstošus dolāru un dodas mārketingot. Daži lasītāji nebija pamanījuši virsrakstā likto ’94 un steidza dalīties ar savu pieredzi, ka tas ir neiespējami utt. Protams, tas ir neiespējami šodien, bet toreiz tā bija visparastākā ikdiena, darba rutīna. Skaidrs, ka miljoni neizsekojamas naudas nevar būt pieņemama prakse šodienas draudu pilnajā situācijā.

Tolaik skaidra nauda simtu tūkstošos dolāru bija pilnīgi nepieciešama reālas saimnieciskas darbības nodrošināšanai. Uzzīmēšu otru piemēru no tā paša perioda.

Divi apņēmīgi puiši, Gera un Vaļera, arī noņem pārsimt tūkstošus no savas firmas konta bankā Vecrīgā, iegriežas Svētā Aleksandra Ņevska baznīcā uz Brīvības ielas, noliek tur svecītes pie svēto aizgādņu tēliem, un dodas uz plašo Krievzemi pirkt metāllūžņus. Ja viss risinās bez ekstrēmām ķezām, pēc kāda laiciņa lūžņu piekrautie vagoni šķērso robežu un ieripo Liepājas Metalurgā. LM samaksā rēķinu ar pārskaitījumu (dolāros, caur SEB Stokholmā, kas savā ziņā raksturīgi), un puiši var atkal doties nākošajā tūrē. Atšķirībā no “marketinga pakalpojumiem” šajā stāstā ir reāls bizness, reāla nepieciešamība pēc skaidras naudas, kā jau tajos laikos.

Nauda gan ir tikpat neizsekojama kā pirmajā piemērā, bet tā nav prasta līdzekļu iztīrīšana no Kurkestānas uzņēmuma. Saskarsmē ar banku auditoriem tai laikā kļuva skaidrs, ka viņu rūpes nebija ne par neko citu kā bankas spēju kontrolēt savus riskus. Ja klientam bija nauda uz konta, lūdzu, dari ar to, ko gribi. Bankas izdzīvošana šajā vidē bija atkarīga no konkurētspējas, ja nespēsi nodrošināt pieprasītu pakalpojumu, būsi ārā no biznesa.

It kā viss saulaini jauki, pie kam likumīgi. Bet. Konts, no kā Gera&Vaļera ņēma dolārus un kurā atgriezās līdzekļi ar peļņu, arī bija Karību salu firma, ofšors, prasti sakot. Un puiši ar nodokļu samaksu sevi neapgrūtināja, – ne šeit, ne kur citur. Biznesa vide tolaik bija ļoti dinamiska, atjautība un spēja pielāgoties bija izdzīvošanas priekšnoteikums. Ja reiz metāllūžņu puiši nemaksā nodokļus, kādēļ citiem tas būtu jādara? Tā nu mēs nonākam pie nākošā punkta, proti, ofšoriem un čaulām.

Pavisam īss ieskats ofšoros  un ofšorizācijā

Publiskajā komunikācijā nu jau pārdesmit gadu figurēja tāda baisa briesmoņu un neģēļu cilts – ofšori. Kā jau pieklājas kārtīgai baiļu un naida kurināšanai, paši trokšņa cēlāji īsti nezināja, kur tie zvēri dzīvo, ko ēd un kā vairojas, svarīgākais, lai ir uz ko norakstīt visas mūsu attīstības likstas. Sovjetiem visur pie vainas bija imperiālisma aģenti, puķinistiem NATO, mūsu bāliņiem oligarhi un ofšori. Pavisam vēl nesen sāka savu nožēlojamo dzīvīti likumdošanas iniciatīva, kas šitos ļaunos ofšorus izslēgtu no iepirkumiem. Jauka ilustrācija plānprātiņu apņēmībai.

Žargona nosaukums offshore company cēlies tajos laikos, kad pasaules bizness sāka plaši izmantot iespējas reģistrēt juridiskas personas ārpus pamatdarbības valsts, lai izmantotu priekšrocības, ko deva regulējuma atšķirība. Vēsturiski populārākās bija salu valstis siltās jūrās, lielākoties bijušās britu un holandiešu Karību jūras kolonijas, kas ieguva neatkarību, nezaudējot pilnībā saites ar metropolēm. Tādu valstu un teritoriju ir dučiem, par kurām Wiki raksta apmēram tā: “salu grupa turuntur, tūrisma ceļamērķis un finanšu servisa centrs”. Tā arī radās sadalījums onshore – offshore, burtiski “uz krasta” un “nost no krasta”.

Mērķi šādu firmu izmantošanai var būt raibi un rūtaini, apzīmējums “zemu nodokļu jurisdikcija” ir tik primitivizēts, ka jāuzskata par maldinošu. Kliegšana par “ofšoru aizliegšanu un izdeldēšanu” ir ne tikai stulba, bet arī no pašu kliedzēju puses visnotaļ divkosīga. Tā Džordža Sorosa galvenais naudas pelnītājs – Quantum Group of Funds – darbojas kā Nīderlandes Antiļu un Kaimana salu uzņēmums, bet naudiņu savām Eiropas aktivitātēm maksāja speciāls fonds ar domicilu Šveicē, Cūgas kantonā, arī populārā vietā šai ziņā.

Ir virkne loģisku iemeslu, kādēļ izveidot ofšoru konstrukciju bez kādiem ļauniem vai noziedzīgiem mērķiem. Starp izplatītākajiem būtu jāmin nodokļu optimizācija, īpašnieku “pazušana” no publikas acīm, ērta īpašumu sadale un daudzīpašnieku mantas pārvalde, starptautiskās tirdzniecības serviss (transfer pricing un citas sarežģītas tēmas), un vēl lēvenis citu.

ASV, piemēram, ir izplatīta personisko īpašumu nodošana trastā. Tas formāli atdala reālo saimnieku no juridiskā, kurš ir formāls īpašnieks, reģistrēts kādā no salām, ar direktoriem un visu pārējo atribūtiku. Ja kāds salauž kāju uz ietves mājas priekšā un grib piedzīt no īpašnieka kaitējumu miljona apmērā, tad vērsties pret saimnieku nav juridiska pamata, māja pieder ārzemju trastam, laipni lūgtum uz turieni tiesāties.

Daļu no šādiem mērķiem var sasniegt, neiesaistot eksotiskas jurisdikcijas. Tā presē bija lasāms pietiekoši detalizēts apraksts, ka atklātības lāpnešu žurnāla Ir izdevēja īpašnieki ir tā noslēpti dibināšanas juridiskajā konstrukcijā, ka praktiski nav atklājami. Pieļauju, ka ar ofšoru tas būtu gan vienkāršāk, gan lētāk, bet droši vien šamie bija sakautrējušies no pašu izpūstās ofšorizācijas šausmām. Jūtīgām dvēselēm nekad nav viegli.

Atkāpe par nodokļiem un plānošanu

Ņemsim izdomātu, bet reāli iespējamu situāciju. Kāds pakistāņu T–kreklu ražotājs sāk izplatīt savu preci Eiropā, miljoniem krekliņu, ko ražo par kapeikām, izmantojot lētu darbaspēku. Viņa uzņēmums nodibina Īrijā distribūcijas centru, kas tāds ir tikai naudas plūsmu nozīmē, paši krekliņi ar lozungu “Nost ar verdzību” pārvietojas ierastā kārtībā.

Īrijai ir specifiska nodokļu un uzņēmumu reģistrācijas sistēma ar kopumā zemu nodokļu līmeni pašmāju uzņēmumiem. Tipiska korporatīvās peļņas likme ir 15%, bet tiem, kuri Īrijā ir tikai reģistrējušies, bet biznesu veic ārpusē – 25%. Apjukums. Kāda tad jēga? Parastā zemo nodokļu jurisdikcijā ir tieši otrādi, biznesam ārpus teritorijas nulle.

Lieta tāda, ka Īrijā šāds uzņēmums var sevi reģistrēt kā tirdzniecības aģentu, kurš pārdod preces savā vārdā, bet patrona uzdevumā, par attiecīgu komisiju. Piemēram, no katra miljona komisija būs 1%. Un tas nodoklis – 25% – attiecas uz šo komisijas 1%, rezultātā iznāk 0,25% no apgrozījuma. Tas ir maksimums, no ieturētās komisijas vēl jāatskaita izdevumi grāmatvedībai, auditoriem utt.

Kur paliek 99%? Nu, to nosaka patrons. Kurš, iespējams, naudu sadala, daļa atgriežas dzimtajā krastā, kur uztur uzņēmumu un maksā vietējos nodokļus, bet daļa pārplūst uz citiem krastiem. Avots ir cienījams īru uzņēmums, ar ES PVN reģistrāciju un nomaksātiem nodokļiem.

Līdzīgi sākusies pasaules biznesa milžu nesavtīgā mīlestība uz Īrijas Republiku un Luksemburgas Lielhercogisti. Ja jūs nopirksit kādu Apple, Inc iekārtu vai samaksāsit par on–line reklāmu, visticamāk jūsu naudiņa aizies uz Īriju. Līdzīgi kā aprakstītajā piemērā, tikai ar vēl krasākiem skaitļiem.

Briti pirms dažiem gadiem sacēla milzu jandālu par globālo korporāciju nomaksātajiem nodokļiem no biznesa UK. Palikuši skaitļi no tā laika. Starbucks 2012. gadā bijis £ 400 mio apgrozījums, peļņas nodoklis – nulle, viss pareizu finanšu plūsmu plānošanas rezultāts. Amazon ar pārdošanas apjomu 3,35 miljardi nodokļos maksājis 1,8 miljonus, kas ir viena procenta viena divdesmitā daļa vai decimāldaļas izskatā 0.000537.

Amerikāņu milža eBay atvasinājums PayPal nodrošinās jūsu maksājumu par netā nopirkto sūdukiņu, apkalpojot kredītkartes transakciju. Caur kurieni ies nauda, kādi likumi attieksies uz jūsu savstarpējo līgumu? Caur Rēzeknes SEZ? Savādi, bet tā būs Luksemburga. Dārga zeme, pie mums tak daudz ekoloģiskāka vide. Bet izrādās, ka visiem šiem milžiem ar Īrijas un Luksemburgas iestādēm ir speciāls līgums par nodokļu režīmu, ne tas vispārējais, kas nabaga strādīgajam pakistānim mūsu piemērā, kurš maksāja veselus 0,25%.

Kāpēc šādus mehānismus nelieto dārzeņu audzētājs no Zemgales? Procenti tak fantastiski! Jā, procenti labi, bet ir fiksētās izmaksas. Uzņēmuma uzturēšana prasa augsti kvalificētu personālu, auditus un citus ar to saistītus izdevumus, no daždesmit līdz dažsimt tūkstošiem gadā. Šī ir miljonu un miljardu, ne mazdārziņu daļa. Termins, kas šai kontekstā jāiegaumē, ir “agresīva nodokļu plānošana”. Nav noziegums, bet ir tā kā nesmuki.

Ko ar to iesākt? Eiropieši tiesājas par neatļautu valsts atbalstu, pagaidām mazsekmīgi, bet prezidents Tramps savējos piedraudējis žņaugt pavisam prasti. Viņam, kā jau pēdējā laikā redzams, ar it kā stulbām metodēm vienā gadā izdodas sasniegt vairāk, nekā liberāļiem ar tukšu muldēšanu astoņos iepriekšējos. Skatīsimies tālāk, garlaicīgi nebūs.

Ofšori pazūd, uzrodas čaulas

Gan Cūgas kantons, gan Lihtenšteina atrodas Eiropas vidū, un tām nav jūras robežu, tātad ofšors ir specifisks termins, kam ar darbību “prom no krasta” ir attāls sakars. Pēkšņi visiem un visām uznāca sinhrona apskaidrība, ka ofšori ir oldskūls un retardētu tviterastu pļāpas. Finmins sadancī ar Fuktuku tagad apkaros čaulas, kuras bija līdz šim mūs likušas mierā un uzradušās negaidīti, kā meža vecis rūķīšu hepeningā.

Tas, ar ko jānodarbojas mūsu komercbanku sistēmai, ir mazināt un pat likvidēt naudas plūsmas, kas neizriet no saimnieciskās darbības loģikas. Šādā gadījumā tiešām ir pareizāk runāt par čaulām, kuras mākslīgi izveidotas citiem mērķiem, mūsu gadījumā – kaimiņvalstu naudas plūsmu uzturēšanai un eventuālai legalizācijai. To žargonā sauc par “naudas atmazgāšanu”, kas pats par sevi jau ir nozieguma sastāvs.

Te atkal skaidrojoša atkāpe. Lasītājiem, kas aktuālos terminus uztver daždesmit gadu vecos priekšstatos, “naudas mazgāšana” jeb “izmazgāšana” ir palikusi atmiņā kā naudas pārskaitīšana no uzņēmuma konta uz kooperatīvu ar sekojošo izņemšanu “skaidrucī” un sadalīšanu aiz stūra. Tā nav naudas atmazgāšana mūsdienu regulāciju izpratnē, tā ir zādzība.

Naudas atmazgāšana ir pretējais process, kad skaidra nauda (no jebkuras aktivitātes, kas notiek skaidrā naudā – ieroči, narkotikas, cilvēku tirdzniecība, – vai nu trūkums izdevīgu darbiņu) nonāk banku sistēmā kā leģitīms ienākums un tālāk var tikt izmantota legāliem darījumiem. Tas pats ar ilustratīvo pārskaitījumu no Kurkestānas: izņem skaidrā un sadala, tā ir zādzība. Bet, ja pārskaita tālāk, piesedzoties ar it kā reālu darījumu, un gala beigās nonāk Londongradā ekskluzīva dzīvokļa pirkšanai, tad tā ir “legalizācija” vai, žargonā sakot, “atmazgāšana”.

Iestāžu publiskā komunikācija nekad nav centusies izskaidrot, kur ir problēma ar bijušajiem ofšoriem, tagad čaulām. Ja reiz cilvēks grib šeit turēt naudu, lai tak riskē. Piedevām vēl pašu vadītāju (ne)saprašanas demonstrācija ar skaitļiem – brītiņu pirms šī raksta pirmās daļas publicēšanas klāstīja par “čaulu” samazināšanas plānu naudas izteiksmē uz 40% un tad uz 20%, tad parādījās britu zinātnieku cienīgs cipars 5%, bet pēc manas publikācijas, kurā bija skaidri secināts, ka biznesa modelis būs jāmaina pilnībā un jāmaina ātri, izrādās, ka čaulas būs jāiznīdē pavisam.

Nav problēmu ar naudu, kuras izcelsme ir pārbaudīta un droša, nav problēmu ar naudas plūsmām, ja tās apkalpo reālu likumīgu biznesu, lai tas būtu krievu, kazahu vai kirgīzu. Un pat tad, ja tie lieto čaulas sava biznesa strukturēšanai.

Problēma ir ar citām plūsmām un, kā jau iepriekš aprādīju, nesamērīgi milzīgām attiecībā pret reālo ekonomiku, kas faktiski bija austrumos “iegūtu” līdzekļu legalizācija rietumos. Atšķirībā no deviņdesmito gadu naivās vienkāršības, shēmas un metodes kļuva rafinētākas ar katrām izmaiņām uzraudzībā un līdzīgi kā ar nodokļu optimizāciju vairs nebija pieejamas sīčiem.

ASV viceprezidents Baidens savā uzstāšanās reizē Rīgā pateica tik skaidri, cik vien šādā formātā iespējams, pārtulkošu no diplomātu valodas prastā latviešu: mēs garantēsim jūsu drošību, nav jāšaubās par NATO līguma 5. pantu, bet jums jātiek galā ar maksātnespējas administratoru mafiju un krievu naudas mazgāšanu caur jūsu bankām.

Rezultātā pirmo uzdevumu izdevās diezgan strauji izpildīt, administratoru sejas pirms un pēc cietuma kļuva par televīzijas ikdienu. Kas attiecas uz otro, tad kaut kā negāja tik jestri, dažas bankas pabaidīja, citas pasodīja, nu viss apmēram tākā parasti. Bet, kā jau arī mazāk atjautīgie būs ievērojuši, pašreizējais ASV prezidents ar smalkumu un iejūtību neizceļas. Rezultātā FinCEN izziņa par AB LV, kuras tapšana nebūtu iespējama bez Ovālā kabineta ziņas.

Tālāko mēs nu jau vairāk par mēnesi vērojam publiskajā telpā, un ceru, ka daži mani skaidrojumi palīdzēs visā pilnībā novērtēt šo nevainīgo antiņu šovu ar kretīnu baleta elementiem.

Kas jādara tiem, kam nav jāiegulst banku likvidācijā? Pirmais, iesaku vērot šovu ne tikai pie mums, bet arī plašāk. Nākošās bankas šajā strīpā būs Kiprā, Maltā un citās siltās vietās. Otrais, neaizmirst, ka mūsu drošība ir iespējama tikai sadarbībā ar vienīgo reālo sabiedroto, ASV. Tam nepieciešama skaidrība mūsu finansēs un tīrība uzraugošajās institūcijās. Un protams, Zemessardzei visu nepieciešamo, tas pats par sevi.

Turpinājums sekos.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

25
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...