Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rakstiņš, kas bija iecerēts kā atgādinājums par gaismas spēku divkosīgo sašutumu sakarā ar ABLV mākslas projektu sponsorēšanu, izvērsies par garu ekskursu naudas tīrības, ofšorizācijas, banku biznesa un citās, no pamatsižeta attālās tēmās. Teksta blīvāko vietu skaidrošana izraisīja jaunu tūri, kas rezultējās iepriekšējā pārmēru garajā tekstā. Neticami, bet vēl divas līnijas ir palikušas ārpus arī tā, un šeit tās iezīmēšu, lai būtu ērtāka turpmāko notikumu vērošana.

Par aizokeāna sabiedrotajiem un aizjūras draugiem

Raksta trešajā daļā atgādināju, ka ASV attieksme pret situāciju mūsu komercbanku sektorā tika skaidri iezīmēta viceprezidenta Baidena runā Rīgā, bet acīmredzot mūsu politiskā elite to nav sapratusi. Pēdējie notikumi liecina, ka valdība nevis izlikās, ka nav gluži sapratusi, bet savā aprobežotībā tik tiešām nav sapratusi.

Ko vērti ir nedēļas laikā daudzkārt mainītie skaitļi par nerezidentu biznesa un čaulu kompāniju īpatsvaru mūsu bankās. Pa priekšu finanšu ministre apgalvoja, ka nerezidentu nauda jāsamazina uz 20%, tad fuktuka vadība pēc pāris dienām izstartēja ar ciparu 5%, un vēl pēc brītiņa – ar 0. Mīnusos neaizgāja, kā par brīnumu.

No finanšu ministres pirmā, 20% paziņojuma izrietēja, ka tas būs ļoti labs rezultāts un tam laika pietiekami. Pāris dienu laikā beidzot valdībai pieleca, ka tai iepriekš nekas nav pielecis. Putniņa k–gs acīmredzot bija izlasījis manu rakstu un pārņēma tēzi, ka bankām biznesa modelis būs jāmaina ātri, nevis kā parasti.

Varat šo uzskatīt par joku, bet joki vispār ir beigušies, jo, kā jau iepriekš rakstīju, FinCEN vēstule par AB LV nevarēja uzrasties bez apstiprinājuma visaugstākajā līmenī.

Tas sakrīt ar laiku, kad iepriekšējo astoņu gadu obamiskās daiļdiršanas vietā bija nākusi visnotaļ krasa, nediplomātiska un reāli mulsinoša Trampa komunikācija attiecībās ar Ziemeļkoreju. Liberasti ņirgājās, bet rezultāts sasniegts konkrēts, kāds iepriekšējām administrācijām ij sapņos nerādījās.

Bet bez publiskajiem izlēcieniem pret Ziemeļkorejas diktatoru bija arī nopietna praktiska rīcība: jūras blokāde un vienošanās ar Ķīnu par sankciju režīma ievērošanu. Vienīgais caurums, kas varētu traucēt Trampa triumfu, bija finanšu plūsmu vēdlodziņš caur Krieviju. Tas bija jāaizcērt neatkarīgi no saimnieciskiem apsvērumiem, tīri ģeopolitisku iemeslu dēļ.

Tiem, kam ir vēlme iedziļināties diplomātisko mājienu un starprindu informāciju gūzmā, varu ieteikt iepazīties ar Baltā Nama 6. marta publikāciju par ASV prezidenta un Zviedrijas premjera kopīgo preses konferenci: https://www.whitehouse.gov/briefings-statements/remarks-president-trump-prime-minister-lofven-sweden-joint-press-conference/

Tā notiek īsi pēc mūsu kolorītās krīzes sākuma, bet iezīmē jau padarīto. Proti, tikšanās laikā apspriesti drošības jautājumi Korejas pussalā un Zviedrijas kaimiņos. Tātad vienā teikumā sasaistīti: Ziemeļkorejas atomieroči, krievu draudi un kaimiņzemju ietekme uz drošības situāciju.

Brīfingā arī liela uzmanībai lielajai zviedru palīdzībai Ziemeļkorejas lietās, jo šamajiem tur ir vēstniecība, bet amerikāņiem – nav. Un tieši zviedri palīdzējuši izvilkt no turienes cietuma amerikāņu pilsoni, par ko Tramps kārtējo reizi atgādina.

Ko tie zviedri tā pūlas? Labi cilvēki, protama lieta. Bet pēc Latvijas komercbanku nerezidentu biznesa iznīcināšanas, šeit paliks tikai daži spēlētāji. Sagadīšanās pēc viens no tiem pieder amerikāņiem, pārējie – skandināviem. Mja.

Par “čaulas” firmām un reālu biznesu

Naiva doma, pie kam neviltota, nāk no fuktuka un valdības attiecībā par “reālo” un “nereālo” biznesu. Sak, čaulas izravēsim, netīrā nauda aiztecēs pret kalnu atpakaļ, no kurienes nākusi, un bankas turpmāk apkalpos godīgus darbaļaudis stingrā uzraudzībā un virsuzraudzībā.

No pēdējā laika publikācijām gan izriet, ka bankās ir kādi 2,6 miljoni klientu un čaulas kompāniju esot aptuveni 26 tūkstoši. Man sanāk, ka tas ir apmēram 1% procents. Kas attiecas uz “nerezidentu” naudas atlikumiem, tad atļaušos atgādināt raupjo realitāti, ka visa pārtikas vairumtirdzniecība Latvija pieder nerezidentiem. Tātad būs tomēr jāšķiro.

Un te nu paļaušanās uz prasību bankām “pazīt savu klientu” ir naivuma un vieglas debilitātes apdvesta. Tās vienīgais taustāmais rezultāts ir vietējo klientu čakarēšana ar bezjēdzīgu anketu aizpildīšanu. Kurš tās pārbaudīs?

Atcerēsimies, ka VID augstākā ešelona deklarācijas, kuras pašas par sevi saturēja kliedzošus datus, netika pārbaudītas gadiem ilgi, un skandāls sākās tikai pēc žurnālistu veiktas caurskatīšanas. Un šeit bija darīšana ar kādiem simt personāžiem, nevis 2,6 miljoniem kontu turētāju.

Ilustrācijai neliels stāstiņš.

Kāds skandināvu zemnieks vēlas par izdevīgu cenu nopirkt lielāku daudzumu minerālmēslu savai saimniecībai. Ražotājs, kā zinām, ir Baltkrievijā, dzelzceļa vagoni no turienes caur Latviju brauc rībēdami. Kā nokārtot darījumu? Protams, ka caur Rīgu, jo šeit ir gan precīzi eiropeiski norēķini, gan saites ar baltkrieviem. Banka izdara pārbaudi un konstatē, ka zemnieks ir krietnis puisis, saimniecība reģistrēta un sertificēta, līgums par minerālmēslu piegādi reālāks par reālu. Tiek sakārtoti papīri, veikti norēķini un saimnieciskais zemnieks saņem skunstsūdus.

Kur problēma? Tāds sīkums, ka norvēģu zemnieku saimniecības īpašnieks ir Anderss Bērings Breivīks, kurš no saņemtās ķīmijas uztaisa autobusa izmēra bumbu, uzrauj to gaisā Oslo valdības kvartālā, nogalinot 8 cilvēkus, un ļembasta aizsegā dodas uz jaunatnes nometni, kur nošauj 69 jauniešus. Pazīsti savu klientu? Kā tieši? Katram palūgt aizpildīt anketu, ka tuvākajā laikā mēslošu laukus un neko nespridzināšu?

Ja līdz pat pēdējam laikam varēju pieņemt, ka valdība izliekas nesaprotam problēmu, tad skaitļu rinda 40% – 20% – 5% – 0% dažās dienās atklāj, ka valsts pārvalde ir ne tikai nevarīga, bet arī naturāli stulba.

Stāstiem par to, ka krietnas daļas banku biznesa likvidācijas paliks bez sekām ekonomikai, netic ne klausītāji, ne stāstītāji. Blēņām par to, ka, likvidējot “čaulas” pirmdien uz pusdienlaiku, visas problēmas būs atrisinātas, diemžēl paši stāstnieki tic, un tajā slēpjas vēl lielāka bīstamība.

Ko darīt? Dārgo lasītāj, ja tu neesi bankas īpašnieks, vadītājs vai dažu miljončiku turētājs uz siltjūru salā reģistrētas firmas vārda, tad neko. Iepērkam popkornu un skatāmies. Pirmkārt, kretīnu baletu finanšu sistēmas atbildīgo pārraugu izpildījumā, otrkārt, būkšķus banku sistēmā siltākajās Eiropas vietās – Kipra, Malta, iespējams, ka pat Īrija.

Tepat Rīgā, kad rakstu šīs rindas, vēl nav nācis klajā fuktuka slēdziens par ABLV pašlikvidācijas plānu. Ja šamos atdos izlaupīšanai, tad arī šeit jautrības netrūks. Bieži minētās “desmit vai vienpadsmit” bankas dabūs trūkties, un uz rudeni arī Guseļņikova k–ga projektam būs skuju taka iezīmējusies. Pēdējais gan notiks pats par sevi, gada auditu šamajiem normāli pabeigt neizdosies.

Jauki, ka mums ir aizokeāna sabiedrotie un zviedru kaimiņi, tak jau stabilāka sajūta. Un nekādas smirdīgas naudas, viens vienīgs svaigums ar citronu smaržu.

Kā katru sadaļu šajā seriālā beigšu ar uzstādījumu: vājš un neuzticams sabiedrotais nevienam nav vajadzīgs. Ja reiz mēs strebjam šo finanšu virumu smakšķinādami, tad vismaz zināsim, kāpēc. Latvijas valsts drošība nevar balstīties uz divkosību attiecībās ar sabiedrotajiem. Zemessardzei visu nepieciešamo, tas pats par sevi.

Turpinājums sekos…pēc ilgāka laika.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/

Novērtē šo rakstu:

31
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...