Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu jūklī saskata augsni savam politiskajam vai finansiālajam kapitālam. Katrs, kam nav slinkums, rīko diskusijas, seminārus, konferences, kurās ļaut uzstāties esošajiem un topošajiem politiķiem, bet patiesībā – iegūt šo iespējamo varasvīru un varassievu atbalstu nākotnē vai vismaz desmaizīti šodien.

Varas partijas politiķus aicināt ir izdevīgāk – nu kā viens politiķis atnāks pārgriezt lentīti vai uzstāties ar viedu tukšrunu, ja līdzi nepaņems mazu pārskaitījumu no kopējās tautas naudas. Tiesa, šobrīd visi politiķi jau ir piemirsuši, ka valsts vai pašvaldības budžets ir nevis viņa nauda, bet kopēja Latvijas iedzīvotāju bagātība, ko šie politiķi čakli tērē, bet Krišjāņa Kariņa valdība pamanījusies kārtīgi patērēt arī aizņemtu naudu uz mūsu bērnu un mazbērnu rēķina.  

Priekšvēlēšanu absurds ir jebkuras idejas, zināšanu, informācijas, resursu pārvēršana eirocentos  (senāk teiktu – nosūbējušos vērdiņos). Un katrs topošais deputāts tagad atspēries katrā auditorijā sola – cik lielu eirocentu čupiņu no kopējā budžeta viņš paredzējis izdalīt konkrētajam klausītāju vai skatītāju pulciņam (nozarei). Visi, kas pamanījuši enerģijas dārdzību un piegādes likstas, sola naudu kompensācijām, visi sola lielus pabalstus māmiņām, 13. pensiju pensionāriem un bezmaksas braukšanas biļetes. Ja viss pārējais ir pašsaprotams – „nu kā var nesolīt”, tad medicīnas un cilvēka veselības pārvēršana naudiskos solījumos šķiet muļķīga, ja ne melīga. 

Un vēl kāda aksioma – solījumi medicīnā naudiskā izteiksmē ar kaut ko ir jāpastiprina. Lai solījumi izklausītos ticamāki, tie jāparaksta kā līgumi un protokoli ar arodbiedrību, profesionālām asociācijām, pacientu biedrībām un pensionāru savienību. Vislabāk līgumu slēgt par katru medicīnas jomu atsevišķi, un rokas spiedienus un smaidus var publicēt, neievietojot partiju reklāmas tēriņos. Visvieglāk līgumus slēgt veselības ministram, līgumā ietverot vismaz nākamo desmitgadi. Īpaši, ja pašam skaidrs, ka pēc varonīgajiem tēriņiem un veikumiem vakcinācijas procesā, ministra partija no veselības jomas tuvākajā nākotnē izvairīsies kā velns no krusta.

Katra partija, politpulciņš vai profesionāla apvienība, kas sākuši priekšvēlēšanu gaisotnē izteikties par veselību vai medicīnu, uzliela savu veikumu medicīnas darbinieku algu celšanā. Pat Ārstu biedrības prezidente savu paveikto darbu klāstā kā pirmo min algu celšanu, kaut neviens viņas ietekmi jebkādos procesos vēl nav pamanījis. Pavisam nedaudz slavas dziesmas atgādina seno padomjlaiku pantiņu krievu valodā, ka „aizgāja ziema, atnāca vasara, paldies partijai par to”. Šeit gan nākas piebilst, ka medicīnas darbinieku alga pieaugusi par nepilniem 10%, bet inflācija maijā gada griezumā bija 16.9%, tātad, pateicoties valdības rūpestiem, vidējā medicīnas māsa saņem proporcionāli mazāku algu. 

Zemeslodes pilsonis un viņa veselība

Dienā, kad es rakstu šīs rindas, pasaules iedzīvotāju skaits pēc worldometer datiem ir 7 miljardi 953 miljoni. Šogad zemeslodes iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 36 miljoniem, un tas aug lēnāk nekā pērn un aizpērn – kovid pandēmijas laikā. Matemātiski sanāk, ka mistisko 8 miljardu atzīmi cilvēce sasniegs tikai 2023. gadā, kaut daudzas globālas informācijas aģentūras un institūcijas pamanījušās zemeslodi apsveikt ar šiem 8 miljardiem jau šobrīd. 

Katru gadu internetu pārplūdina dažāda veida kompelācijas – ja pasaule būtu ciems ar 100 iedzīvotājiem. 

Šie skaitļi ir vairāk vai mazāk atšķirīgi un ļoti neprecīzi, bieži – pretrunīgi globālajiem statistikas datiem, bet skaitļi, kam mēs varētu uzticēties, ir – šajā ciematā dzīvotu 61 aziāts, 13 afrikāņi, 12 eiropieši, 9 dienvidamerikāņi, 5 ziemeļamerikāņi, aptuveni vienā skaitā sievietes ar vīriešiem, aptuveni 25% – bērni vecumā līdz 14 gadiem, un tikai seši no šiem 100 būtu bagāti – viņiem piederētu 60% no ciema kopējās vērtības un finanšu resursiem. Nepietiekama veselības aprūpe būtu 80% no šī ciema iedzīvotāju, un tie ārstniecībā izmantotu galvenokārt tautas līdzekļus un tradicionālās Ķīnas un Indijas ārstniecības metodes. 11 no iedzīvotājiem iztērētu 89% no visiem ciemā patērētajiem medikamentiem. 1 no ciema pārvietotos ar lidmašīnu, 11 – ar automašīnu, 35 – ar sabiedrisko transportu, pārējie – ar velosipēdu, jāšus vai vienkārši kājām.

Gan šie, gan visi pārējie dati ir apstrīdami, jo šajās tabulās tiek pārspīlēts bada cietēju un nepaēdušo skaits, analfabētu skaits, internetu nelietojošo skaits un tā tālāk. 

Katrs, kas pasaulē sazīmējis šādus vai līdzīgus ciematus, centies izcelt kādu problēmu loku, kam pievērst uzmanību, piemēram, badam, izglītībai, diabētam, AIDS, un savu jomu skaitliski pārspīlējis. Katrā ziņā globālā aptaukošanās pandēmija šajos ciematos nešķiet aktuāla, gluži tāpat kā atziņa, ka interneta lietotāju skaits katrā kovida pandēmijas gadā pieaudzis vidēji par 60% un 2021. gada noslēgumā to lietoja 63% pasaules iedzīvotāju. Mazāk tiek rakstīts par to, ka globāli 1/3 daļa no pārtikas tiek izlietota nelietderīgi vai pat izmesta.

Pēdējos gados nav gadījies ieraudzīt kādu tabulu, kas analizētu Latvijas iedzīvotājus šādā griezumā, kaut, šķiet Jānim Hermanim ir gan šādi skaitļi, gan datorprasmes pārvērst šos skaitļus diagrammās. 

Tas, ko es vēlētos noskaidrot, – cik lielai Latvijas iedzīvotāju daļai elektrības rēķini būs iemesls pārtraukt racionālu zāļu lietošanu, un, iespējams, tieši šis jautājums būtu jāliek vēlēšanu diskusijas priekšplānā. Un tomēr – kāda būtu Latvija, kas pārvērsta par 100 cilvēku ciematu? Ciematā būtu tikai 10 bērni, bet vienlaikus liels vecu cilvēku īpatsvars. Šajā 100 cilvēku ciematā 36 smēķētu, 42 regulāri lietotu alkoholu, 92 nesportotu gandrīz nekad, bet 44 būtu ar lieku svaru vai aptaukošanos, trešdaļa neko nezinātu par saviem glikēmijas skaitļiem, asinsspiedienu un holesterīnu. 40% slimotu ar hroniskām slimībām, un viņiem būtu nozīmēts režīms, dzīvesveids, diēta un medikamenti, bet līdzestīgi to ievērotu tikai puse no šiem slimniekiem. Otra puse medikamentus neiegādātos vai vismaz lietotu nepareizās devās un laikos. Tāds baiss ciemats sanāktu. 

Galvenais iemesls šim baisajam statistikas ekskursam ir valsts attieksme pret veselību. Tas, ka Kariņš ar Pavļutu iztērējot miljardu cīņai ar kovidu, ieguvuši lielākos mirstības rādītājus un turpat vai zemāko vakcinācijas aptveri Eiropā, nozīmē tikai un vienīgi muļķīgu valsts resursu tērēšanu. Dāvājot Nikaragvai vakcīnas par 16 miljoniem (bet vēl par 100 miljoniem kaut kam pārmēru iepirktas vakcīnas nāksies kādai valstij dāvāt), nekādā veidā nav uzlabots Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis. Tādēļ es tomēr nolēmu uzrakstīt, kā veselība korelē ar naudu – gan individuāli katram cilvēkam, gan nācijai kopumā. Temats ir vismaz grāmatas biezumā, es te ieskatīšos dažās detaļās. 

Nauda un veselība korelē, bet daudz naudas nenozīmē labu veselību

Kā jau minēju – maijā gada inflācija Latvijā sasniedza 16,9%, un nav ne mazāko šaubu, ka šogad sasniegs arī 20%. Inflācija vislielākā mērā attiecas uz sliktāk situētu, vecāka gadagājuma cilvēku, kā arī cilvēku ar zemāku izglītības līmeni. Pensionārs, kurš godprātīgi maksājis nodokļus un sociālās iemaksas, šogad uzzinās, ka viņa pensija ir par piekto daļu nevērtīgāka. Tie, kas varēja samaksāt par dzīvokli, siltumu un ēdmaņu, pēkšņi to vairs nevarēs. 

Ar Latviju salīdzināmās Eiropas valstīs veiktos pētījumos varam pamanīt, ka nauda ir galvenais rūpests un stresogēnais faktors, apsteidzot darba, ģimenes un veselības, drošības (kara esamības) jautājumus. Kovids kādu brīdi bija nolicis veselību priekšplānā, bet tagad cilvēki piemirst raizes par savu veselību (ir jau arī vasara) un visvairāk satraucas par sava maciņa tukšumu. Vismaz ceturtā daļa eiropiešu par naudu uztraucas visu laiku, bet vēl viena puse – vismaz nedaudz – katru dienu. Pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem pēdējos gados nav, taču nav pamata domāt, ka kaut kas mainījies uz labo pusi, kad vairāk nekā 20% iedzīvotāju apgalvoja, ka viņi ir atlikuši rūpes par savu veselību (ārstu un zobārstu apmeklējumus, izmeklējumus, zāļu iegādi), finansiālu problēmu dēļ.

Profesora Andreja Ērgļa un Viļņa Dzērves veiktajā šķērsgriezuma pētījumā bija rodams paradokss – jo sliktāk situēts iedzīvotājs, jo viņš vairāk smēķē, nepareizāk (tas nenozīmē – mazāk) ēd, lieto vairāk alkohola, nezina savus holesterīna skaitļus, nekontrolē asinsspiedienu, cukura līmeni. Un vēl – šis cilvēks ar mazākiem ienākumiem vairāk skatās televizoru un dzīvi vada sociālajos tīklos.

Ko vēl uzzināju, kopā ar profesoru Andreju Ērgli pētot datus par 6000 dažāda vecuma Latvijas iedzīvotājiem – pieaugušajiem ar mazākiem ienākumiem finanšu spriedze ir izteiktāka; tiem, kuriem ir augsts stresa līmenis saistībā ar viņu finansēm, ir daudz plašāki kardiovaskulāro slimību riski. Paturpināšu šīs atziņas – ar kovidu Latvijā smagi slimoja (un mira) galvenokārt mazkustīgi cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu, paaugstinātu cukura līmeni asinīs, bet īpaši ar dislipidēmiju (paaugstinātu zema blīvuma holesterīna līmeni asinīs), kaut arī par šādu atziņu paušanu un mēģinājumiem aicināt cilvēkus sportot, rūpēties par savu hronisko slimību ārstēšanu valdība mēdza uzsūtīt savus sargsuņus re:čekistus, kas tad nu nomelnoja, cik spēja. 

Bet atgriezīsimies pie naudas un veselības. Nabadzība un naudas stress nav tikai pieaugušo problēma. Bērniem, kas piedzīvo nabadzību un vecāku naudas stresu, ir gan tūlītēja, gan ilgstoša ietekme uz attīstību, uzvedību un veselību.  Kaut arī stresori bērnībā ir dažādi un atšķirīgi, daudz pētījumu parāda, ka pieaugošas finansiālas grūtības ģimenē bērniem rada “toksisko stresu” ar uzvedības izmaiņām. Šāds bērnu stress nudien nav tikai tīri subjektīvs pārdzīvojums par dzīves vajadzībām, bet sarežģīts fizioloģisko procesu kopums, kas sākas smadzenēs un skar dažādus orgānus un sistēmas; tiesa – bērniem šī reakcija ir itin adaptīva.

Un tomēr – bērni, kuri ir pakļauti nelabvēlīgiem bērnības pārdzīvojumiem, ir pakļauti lielākam smēķēšanas, narkotiku lietošanas, pārēšanās, azartspēļu lietošanas un nedrošas seksuālās prakses riskam, proti, visai sociālās, emocionālās un veselības problēmu risku gammai gan bērnībā, gan kļūstot par pieaugušu cilvēku, gan dzīves otrajā pusē iemantojot hroniskas slimības. 

Ja nu mums jānotic skaitļiem, ka tieši naudas stress šobrīd visvairāk ietekmē vidējo eiropieti, t.sk., vidējo latvieti, jo gāzes, elektrības un benzīna cenu celšanos, dārgāku biezpienu, kartupeļus un gaļu latvietis uztver caur naudas stresu: naudas stress un ar to saistītā ietekme ir daļa no plašākas koncepcijas sabiedrības veselības jomā, ko mēs saucam par „veselības sociālajām determinancēm.” Tās ir apstākļi, kādos cilvēki dzimst, aug, dzīvo, strādā un noveco, ko veido naudas, varas un resursu sadale pasaules, valsts un vietējā līmenī. Sociāli ekonomiskās determinances ietekmē ne tikai indivīdus un ģimenes, bet arī kopienas un nācijas veselību, veselīgi nodzīvotus dzīves gadus un vitalitāti.

2018. gadā Anda Čakša veica reformas veselības aprūpē, atņemot SPKC daļu uzskaites funkciju, sadalot to starp citām struktūrām. Līdz ar viņas rosību Latvijā vairs nav nopietna vēža reģistra, diabēta reģistra, tuberkulozes reģistra. Patiesībā mēs nevaram nopietni analizēt Latvijas iedzīvotāju statistiku no veselības skatupunkta.

Lieki teikt, ka ne Ilze Viņkele, ne Daniels Pavļuts nav neko darījuši, lai uzskaiti un analīzi atjaunotu vismaz 2018. gada līmenī, kur nu vēl padarījuši to atbilstošu Eiropas Savienības valsts statusam. Tādēļ skaitļiem par Latvijas iedzīvotāju veselību lāga ticēt nevar.  

Un tomēr – Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis negatīvi atšķiras no citu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu veselības parametriem. Tas ir saistīts ar relatīvi ierobežotāku veselības aprūpes pieejamību, riskantāku veselības rīcību, piemēram, augstas kalorijas diētas pārmērīgu ēšanu ikdienā, smēķēšanu, alkohola un narkotiku lietošanu, fizisko vidi, kas mazina fiziskās aktivitātes, lielāku bērnu nabadzības līmeni, lielāku ienākumu nevienlīdzību, zemāku ekonomisko mobilitāti un vājāku sociālās drošības tīklu.

Savulaik profesora, sera Mihaela Marmota pētījumos tika salīdzinātas Baltijas valstis ar Skandināviju un secināts, ka cilvēkiem ar augstāko izglītību veselības parametri, veselības pratība un rūpes par savas veselības ilgtspēju atbilst Skandināvijas valstu līmenim, bet cilvēkiem ar vidējo un zemāku izglītību atšķirības ir vairākas reizes, īpaši vīriešu vidū (joprojām vidējais Latvijas vīrietis nomirst vismaz 12 gadus agrāk par vidējo skandināvu vīrieti). Liekot šos skaitļus kopā, paveras pieņēmums, ka Latvijas valsts neprot un nevēlas runāt ar tiem, kas nabagāki vai kam sliktāka izglītība.

Atcerēsimies kovida krīzi. Ierēdņi pārgāja uz attālināto darbu un saņēma piemaksas, pasūtīja pusdienas internetā, bet preces – pa pastu. Kādam jau tas viss bija jāpiegādā, neievērojot higiēnas, distancēšanās prasības. Veselības ministrija visus paziņojumus veica ar augstprātīgu lepnību – mēs zinām, lemjam un jums pavēlam. Rezultātā pret vakcināciju iebilda galvenokārt cilvēki ar zemāku izglītību.

Latvija ir pieņēmusi virkni stratēģisku dokumentu, kas paredz tuvākajos gados strauji pagarināt veselīgi nodzīvotu mūža gadu skaitļus, samazināt priekšlaicīgu mirstību, izskaust kaitīgus ieradumus un uzlabot veselības pratību. Vismaz vienā jomā Latvija ir pasaules sabiedrības veselības galvgalī – powerpoint veselībā.

Lai kā man arī tas nepatiktu (es ļoti ticu modernai medicīnai, skrīningam, savlaicīgai diagnostikai, individualizētai ārstniecībai, veiksmīgai reabilitācijai), jāatzīst, ka medicīniskās aprūpes ieguldījums kopējā priekšlaicīgas nāves novēršanā ir tikai 10 procenti. Pārējie 90 procenti ir fiziski aktīvs dzīvesveids, veselības pratība, veselību saudzējoša uzvedība bez kaitīgiem ieradumiem, ģenētika, sociālie apstākļi, vides faktori un drošība. Nauda cilvēka veselības aprūpei nozīmē rūpes par visiem šiem faktoriem.     

Sanāca palasīt Ābrahama Maslova darbus – viņš pasaulē pazīstams ar savu vajadzību hierarhiju, ko mēdz dēvēt par Maslova piramīdu. Vēstures paradokss ir tāds, ka pats Maslovs piramīdu nav zīmējis, nav to atzinis un lekcijās nav izmantojis. Kādā žurnāla rakstā to piezīmējis kāds redakcijas darbinieks – lai cilvēkiem Maslova teorija būtu vieglāk saprotama.

Saviem mīļajiem lasītājiem es šodien arī piedāvāju piramīdu veselības intervencēm, kas varētu palīdzēt izpildīt Latvijas veselības stratēģijas, bet līdzīgi Maslovam pats pat nemēģināšu to uzzīmēt. Tā būs līdzīga (bet tikai līdzīga) tai, ko jau 2010. gadā ir uzzīmējis Atlantas (ASV) slimību kontroles un un profilakses centra profesors Tomass R. Frīdens (Thomas R. Frieden, MD, MPH) un kas pieejama dažādos resursos. Pasaulē ir vismaz desmit līdzīgas piramīdas, kam autori mīļi piekabinājuši savus uzvārdus. 

Tātad piramīdas apakšā liksim sociālekonomiskos faktorus, kurus jau šeit esmu nosaucis vairākkārt un apzīmējis kā veselības sociālās determinantes. Otrajā līmenī man labpatiktos ielikt valstiska rakstura izpratnes maiņu, kas ļautu arī cilvēkiem pieņemt veselīgus lēmumus. Nu, piemēram, kamēr Latvijas finanšu ministrs uzskata, ka cigarešu tirdzniecība ir svarīgs budžeta papildināšanas avots, katru stundu Latvijā no cigarešu smēķēšanas mirst viens cilvēks. Kamēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs visiem spēkiem aizstāv spēļu zāles un azartspēļu biznesu, ar šo jomu saistītais naudas stress rada cilvēkiem slimības un ciešanas. 

Trešajā līmenī es liktu ilgmūžības pasākumus, kas nozīmētu ne tikai valsts apmaksātu skrīningu un slimību diagnostiku, bet arī sapratni, ka šis skrīnings ir katra cilvēka interesēs. Sauksim to par mūžgaru veselības pratību.

Un ceturtajā līmenī – pašā piramīdas augšā kā itin nebūtisku liksim konsultēšanu un apmācību par atsevišķām slimībām, kā arī valsts naudu tērējošas veselības kampaņas, kas tāpat sliktāk izglītoto un mazāk pelnošo Latvijas iedzīvotāju nesasniedz. Daniela Pavļuta rīcība kovida pandēmijas laikā bija tieši apgriezta, tādēļ arī vakcinācijas rezultāti bija tik zemi, bet iedzīvotāji tika sadalīti divās karojošās frontēs. 

Individuāli centieni savas veselības uzlabošanai ir nepieciešami, bet ar tiem nepietiek, ja tie neietver veiksmīgas dzīves aspektus: izglītības pabeigšanu, darbavietas saglabāšanu, ģimenes dibināšanu un uzturēšanu, stabilu un pietiekamu pensiju vecumā. 

Pašreizējā valsts politika netieši definē, ka gan nabagie, gan bagātie ir ieguvuši to, ko viņi „pelnījuši”, pateicoties savām individuālajām sekmēm un neveiksmēm. Diemžēl attiecības starp tādiem faktoriem kā mājsaimniecības finansiālais stāvoklis, izglītība un veselība ir noteicošās nācijas garīgās un fiziskās labbūtības jomā, un politiskajai retorikai būtu jāmainās uz informāciju par veselības sociālajiem un ekonomiskajiem faktoriem. Ja mēs vēlamies palīdzēt cilvēkiem dzīvot pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi, mums ir jāskatās arī uz viņu iztikas līdzekļiem; resursiem, kas padara dzīvi iespējamu no bērnības līdz vecumdienām.

No veselības sociālās determinances viedokļa (jebkurā pasaules valstī cilvēks ar augstāko izglītību vidēji dzīvo 8–12 gadus ilgāk nekā cilvēks ar mazāku izglītību par vidējo) galvenais uzdevums veselības jomā ir nodrošināt, ka visi bērni saņem izcilu pamatizglītību un vidējo izglītību, un ka visneaizsargātākie bērni saņem garīgās un fiziskās veselības, sociālos un citus pakalpojumus, lai palīdzētu viņiem gūt panākumus izglītībā un nodrošināt veiksmīgu dzīves stratēģiju. Šiem bērniem būs nepieciešams arī atbalsts pēc vidusskolas izglītības pabeigšanas – uzsākot darba dzīvi – rodot tādas darba vietas, kurās cienīgs atalgojums ļaus uzturēt viņiem ģimenes, kā arī tādu pabalstu kopums kā ģimenes un slimības atvaļinājumi, pensiju uzkrājumi, kas nepazūd inflācijas liesmās. 

Vienkārši – Latvijai ir jāmeklē radoši veidi, kā veselības veicināšanu un veselības pratību padarīt par kopienas un ekonomiskās attīstības galveno sastāvdaļu.

Šobrīd – stresa pārņemtai saiknei starp finansiālo labklājību un veselību (fizisko un garīgo) ir jānokļūst sabiedrības uzmanības centrā (kaut vai priekšvēlēšanu gaisotnē) un jākļūst par centrālo elementu sabiedrības izglītošanā.

Latvijas ekonomiskā veselība, kas korelē ar katra cilvēka veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem, ir valsts ilgtspējas pamatu pamats.

Novērtē šo rakstu:

26
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...