Nauda jeb likviditāte strauji pasliktinās, visticamāk krietni straujāk par plānoto
Guntars Vītols12.09.2024.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Lidotājs Krišjānis: “Draugi, … labi.” Uzdevums pamatskolniekiem - ielikt iztrūkstošo vārdu teikumā.
No sākuma bija ķirši, pēc tam bija noliktavas izpārdošana, tad bija ārkārtas valdības sēde tradicionāli produktīvajā piektdienas vakarā, tagad ir „visķeršana”. AirBaltic pārdod biļetes nu jau gadu uz priekšu. Zem pašizmaksas, pirmšķietami.
Pasažieru skaitu tas statistikā nepalielina (tie lidos pēc gada), ienākumus/peļņu tas nepalielina (kamēr pakalpojums/lidojums nav sniegts), - tie ir avansa maksājumi.
Kāpēc to dara? Parasti vienīgais loģiskais izskaidrojums ir tas, ka nauda jeb likviditāte strauji pasliktinās, visticamāk krietni straujāk par plānoto. Un viņi steidzas. Pārdot stratēģiskajam oktobrī, novembrī iet biržā.
Jo citādi… skatīt uzdevumu augstāk.
Taisīt akcijas ir pilnīgi normāli, bet gadu uz priekšu agresīvi tirgot biļetes bez peļņas nav. Parasti ir otrādi. Wizzair jaunā sistēma ar abonēšanas maksu, piemēram. Tu vari nopirkt par 10 eur, bet ne ātrāk kā trīs dienas līdz izlidošanai. Respektīvi, lai izpārdotu nerezervētās vietas. Otrs ir tas, ka šīs akcijas šobrīd nāk viena aiz otras, par vienu un to pašu „preci”. Agrāk viņi akcijas taisīja retāk - lai uzpucētu ceturkšņa, pusgada datus.
Jautājums, kādi ir operatīvie dati. Tikai oktobrī būs par trešo ceturksni. Bet viņiem pašiem jau tie ir labi zināmi.
Es esmu vecs un nīgrs. Ja piektdienas vakarā Gauss skrien brēkties ar Briškenu un šamējais pa kaklu pa galvu piekrīt sasteigtam plānam (pašas Satiksmes ministrijas pārstāves paustais viedoklis Delfos), tad es saraucu uzacis. Laikam atkal top superveiksmīgs darījums, par kādu izsludināja junk bondu ar lombarda likmi 14,5%.
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
