Nauda vai ideja? Divas apsēstības, kas vada cilvēku un sabiedrību
Vilors Eihmanis28.09.2025.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Mūsdienu pasaulē cilvēkus bieži vada divi galvenie spēki – biznesa apsēstība un idejiskā apsēstība. Abas ir spēcīgas, abas var būt radošas vai postošas, un tieši to mijiedarbība nosaka sabiedrības attīstību. Lai saprastu, kā šīs apsēstības darbojas, jāskatās gan uz filozofiskiem un socioloģiskiem pamatiem, gan uz dzīves praksē redzamajiem piemēriem.
Akadēmiskais skatījums: Vēbera un Šumpētera mantojums
Vācu sociologs Makss Vēbers savā darbā Protestantiskā ētika un kapitālisma gars parādīja, ka ideja – reliģiskā pārliecība – varēja kļūt par ekonomiskās racionalitātes pamatu. Šis piemērs spilgti iezīmē atšķirību starp abām domāšanas formām:
Biznesa apsēstā domāšana balstās instrumentālajā racionalitātē (Zweckrationalität) – mērķis ir peļņa, efektivitāte, tirgus paplašināšana.
Idejiski apsēstā domāšana balstās vērtību racionalitātē (Wertrationalität) – mērķis ir pati ideja vai princips, pat ja tas neatnes materiālu labumu.
Ekonomists Jozefs Šumpēters aprakstīja, ka kapitālisma motoru veido ne tikai uzņēmēji, bet arī inovatori, kuri bieži ir idejiski apsēsti ar jaunu risinājumu. Tieši tad, kad idejiski apsēstais izgudrotājs sastop biznesa apsēsto uzņēmēju, rodas “radošā destrukcija”, kas maina pasauli – izgudrojumi pārtop tirgus revolūcijā.
Publicistisks skatījums: dzīve starp naudu un ideju
Cilvēkus vienmēr ir vilinājis jautājums – vai svarīgāka ir nauda vai ideja? Biznesa apsēstība padara mūs praktiskus, taču reizēm arī aprobežotus: dzīve pārvēršas skaitļu tabulā, kur vērtība ir tikai tas, ko var izmērīt un pārdot.
Savukārt idejiskā apsēstība padara mūs brīvus no materiālā – zinātnieks, kurš gadiem pēta atomu struktūru, vai mākslinieks, kas glezno “iekšēja nepieciešamības” vadīts, nerēķinās ar tirgus loģiku. Tomēr arī šeit ir risks – atrauties no realitātes, iegrimt utopijā vai fanātismā.
Vēsture rāda, ka tikai tad, kad abas apsēstības sastopas, rodas vislielākie sasniegumi: tehnoloģijas, kas maina ikdienu, mākslas darbi, kas paliek mūžīgi, un kustības, kas pārvērš vēstures gaitu.
Tāpēc galvenais jautājums ir nevis “kura apsēstība ir pareiza?”, bet gan: vai es dzīvoju tikai skaitļiem, vai arī manā dzīvē ir ideja, kas dod jēgu?
Praktiskais skatījums: kā atpazīt sevi?
Lai katrs varētu izvērtēt, kura apsēstība dominē viņa dzīvē, noder daži kritēriji:
Ja nauda ir galvenais mērķis, un gandrīz katrs lēmums tiek vērtēts pēc tā, “vai tas atmaksājas?”, tad dominē biznesa apsēstība.
Ja ideja ir galvenais mērķis, un cilvēks gatavs ziedot resursus, komfortu un pat drošību, lai īstenotu savu pārliecību, tad dominē idejiskā apsēstība.
Ja abas spēj līdzsvaroties, tad cilvēks kļūst ne tikai efektīvs, bet arī radošs un paliekošs.
Noslēgumā
Biznesa apsēstā un idejiski apsēstā domāšana nav pretinieki, bet gan divi spēki, kas viens otru papildina. Bizness bez idejas kļūst tukšs un cinisks, bet ideja bez biznesa – neefektīva un utopiska.
Tieši tur, kur šie divi skatījumi sastopas, rodas progress, inovācija un kultūra.
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
