Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Kārlis Rācenis, LJĀA valdes priekšsēdētājs
29.10.2019.
Komentāri (48)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt pienācīgu veselības nozares finansējumu un mediķu atalgojumu. Tāpēc valsts budžeta finansējuma palielināšana veselības aprūpes nozarei un balsojums par valsts budžetu būs politisko partiju brieduma pārbaude, uzskata medicīnas nozares profesionālās organizācijas. Nozare ir atvērta sarunām, bet arī gatava rīkot līdz šim valstī vērienīgākās protesta akcijas, ja nekas nemainīsies.

"Gadu no gada politiķi mums cenšas iegalvot, ka naudas visiem nepietiek. Mēs sakām - pietiek! Pietiek gan skolotājiem, gan ārstiem, gan pensionāriem, ja vien ir skaidras prioritātes. To pierādījusi gan Slovākija, gan Lietuva un Igaunija, kas pie līdzīga budžeta veselības aprūpei spēj atvēlēt būtiski vairāk naudas," uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Neraugoties uz to, ka Igaunijā nav Veselības ministrijas, Sociālo lietu ministrijas ietvaros veselības nozarei tiek atvēlēts vislielākais budžets - 1,54 miljardi eiro, bet Latvijā - 1,17 miljardi eiro. Attiecīgi Slovākijā tie ir 1,23 miljardi eiro no valsts budžeta un vēl aptuveni 2 miljardi eiro no pašvaldību budžeta. Salīdzinot ar Latviju, Igaunija uz vienu iedzīvotāju ir gatava tērēt gandrīz divas reizes vairāk naudas - 1165 eiro gadā, bet Slovākija - 2179 eiro gadā. Attiecīgi Latvijā tie ir nieka 610 eiro. Jāatzīmē, ka veselības budžeta īpatsvars kopējā budžetā Latvijā un Igaunijā ir salīdzināms (attiecīgi - 12,8% un 13,9%). Savukārt tā procentuālais īpatsvars IKP Latvijā ir zemāks - 3,8%; bet Igaunijā augstāks - 5,8%.

Igaunijā ir visaugstākais bruto darba algas līmenis veselības nozarē - 1 357 eiro, kas par 39% pārsniedz Latvijas, bet par 34% - Slovākijas rādītājus. Jāatzīmē, ka Igaunijā mediķu atalgojums ir par 4% augstāks nekā vidējais atalgojums valstī. Savukārt Latvijā veselības nozarē nodarbināto algu līmenis ir viszemākais - 976 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), turklāt, tas ir par 3% zemāks nekā vidēji ekonomikā.

"Civilizētās valstīs ārsti un veselības aprūpē strādājošie ir cienīti un novērtēti, jo tieši mediķi, nevis deputāti, ir Latvijas nācijas izdzīvošanas garants. Diemžēl pašlaik Latvijā rezidenti - jaunie ārsti mēnesī saņem 950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet pie līdzīga budžeta Lietuvā - 1345,67 un Igaunijā - 2083,20 eiro. Savukārt rezidenti Lielbritānijā, Nīderlandē un Portugālē, atšķirībā no līmeņa un specializācijas saņem no 2000 līdz pat 5000 eiro mēnesī," atzīmē Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Lai nepieļautu speciālistu aizbraukšanu no Latvijas, mediķi ir gatavi protestēt un jau 7. novembrī pie Saeimas rīkot sapulci - piketu. Tā pirmajās rindās būs māsas un jaunie ārsti, kas jau savās darbavietās pieteikuši bezalgas atvaļinājumu. Atbalstu mediķiem arī paudušas Rīgas un reģionu lielākās slimnīcas, savlaicīgi šajā dienā plānojot ierobežotu pieeju speciālistu pakalpojumiem, bet garantējot neatliekamo medicīnisko palīdzību.

"Māsas ikdienu iznes daudz smaguma, tāpēc arī šoreiz mēs plecu pie pleca ar ārstiem cīnīsimies par savām tiesībām. Aicinām arī sabiedrību nebūt vienaldzīgiem un iestāties par cilvēkiem, kas katru dienu rūpējas par sabiedrības veselību, jo slimiem cilvēkiem nevar piederēt sava valsts! Mēs pašlaik cīnāmies par Latvijas pacientiem un tautas veselību," atgādina Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina.

Ja nozares centieni nedos vēlamo rezultātu, no 8. līdz 14. novembrim visā Latvijā tiks īstenota akcija - "Nolaid karogu, iededz sveci!", kuras ietvaros Latvijas lielākās slimnīcas, ģimenes ārstu prakses un sabiedrībā zināmi cilvēki aizdegs reālas un digitālas sveces, kā arī pusmastā nolaidīs Latvijas karogu.

"Pirmo reizi visa veselības nozare ir vienota! Ārsti, ārstu palīgi, māsas, sanitāri, vecmātes, farmaceiti ir gatavi stāvēt un krist viens par otru, jo mēs esam viens vesels, un ikdienu savā darbā sastopamies ar postošajām sekām, ko rada ilgstošais finansējuma trūkums veselības aprūpes nozarē," uzsver Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute.

Ja nozares konstruktīvie centieni negūs panākumus, veselības aprūpes nozarē strādājošie nepiekāptsies. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir gatava rosināt Saeimas pirmstermiņa atlaišanu.

"Veselības nozare un sabiedrība ir gatava politiķiem atgādināt, kuri ir īstie Latvijas valsts saimnieki un veidotāji. Izlasiet Satversmi un atceraties savu Saeimas deputāta doto zvērestu! Mēs esam vairāk nekā gatavi rosināt Saeimas atlaišanu un cīnīties tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," brīdina Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Novērtē šo rakstu:

75
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...