Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Naudas kripatiņas

Leonards Inkins
03.07.2021.
Komentāri (9)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažiem gadiem man kāds draugs jautāja par kriptovalūtu (naudas kripatiņām). Nopratu, ka viņš grib tajā, tā teikt, investēt. Pirms to darīt, viņš tomēr apjautājās un vēlējās zināt manu viedokli. Teicu, lai aizmirst vispār šo tematu, jo tas nav nedz uzmanības, nedz vajadzības vērts. Teicu, ka ir tikai viens veids, kā spēlēt un vinnēt, tas ir – nespēlēt.

Tas bija brīdis, kad kriptonaudiņas tikai sāka savu uzvaras gājienu, par tām tad zināju maz. Šodien par to zinu nedaudz vairāk, tāpēc uzskatu, ka esmu pietiekami informēts, lai uzskatītu, ka toreiz, atbildot uz drauga jautājumu, neesmu kļūdījies.

Kāpēc? Loģika te ir vienkārša, un, lai tajā orientētos, nav nepieciešams ekonomista grāds, īpaši jau tāpēc, ka, manuprāt, nav tādas zinātnes. Tāpat kā nav zinātnes, ko dēvē par zinātnisko komunismu. Tur vārds «zinātne» ir pievilkts aiz ausīm un piešūts ar baltiem diegiem.

Manuprāt, prātīgāk ir runāt par saimniecisku rīcību un arī nesaimniecisku. Ar to saskaramies katru dienu, kad ir jāpērk vai jāpārdod, jāplāno vai jāīsteno.

Un kā tad mēs rīkojamies, lai saimniekošana būtu saimnieciska jeb – kā ir dzirdēts no kāda padomju vadoņa – ekonomika būtu ekonomiska?

Vairums cilvēku tērē naudu ikdienas vajadzībām. Tām vajadzībām, bez kurām nav iedomājama cilvēka dzīve. Tie ir dažādi pirkumi, tie ir maksājumi, kas cilvēkiem ir nepieciešami, lai varētu izdzīvot.

Piemēram, īres maksājumi, pārtikas iegāde, medicīnas pakalpojumi un citi. Ar šiem maksājumiem ir aplikti visi mūsu valsts – un ne tikai mūsu valsts – iedzīvotāji. Jā, atšķiras mitekļi, atšķiras pārtika, atšķiras medicīna, bet būtība ir tā pati.

Vairumam cilvēku ienākumi labi, ja ir pietiekamā daudzumā un apjomā, lai segtu minētos maksājumus, bet ir arī tādi, kuriem, samaksājot par īri un citu, tomēr paliek neiztērēta nauda dažādām izklaidēm.

Cilvēki nepērk akcijas biržās un neiegulda naudu kriptovalūtā, kā arī neiztērē izpriecās, ja, samaksājot par pirmās nepieciešamības precēm un elementāru dzīvības uzturēšanu, nekas pāri nepaliek. Rets ir gadījums, kad cilvēks dzīvo pusbadā vai neārstē zobus, lai ietaupītu un nopirktu kādu loterijas biļeti.

Liekā nauda

No tā secinu, ka nauda, kas apgrozās biržās, dažādās piramīdās, un tā, par ko pērk kriptovalūtu, ir, nosacīti sakot, nevajadzīga nauda, bez kuras cilvēks var iztikt. Tā ir, ja skatās no konkrēta indivīda skata, bet, ja uz to palūkojas no valsts viedokļa, tad valstis cenšas samazināt naudas uzkrājumus, jo tie neizbēgami veicina inflāciju. Naudas vienkārši ir vairāk, kā tā, par ko cilvēks ir gatavs maksāt.

Bet, ja ir lieka nauda, tad ātri vien saviešas gana daudz apķērīgu cilvēku, kuri cenšas šo lieko naudu paņemt un iztērēt savām vajadzībām. Tā rezultātā tiek izdomāti visādi veidi, kā naudu paņemt. Piemēram, piedāvājot dažādus pakalpojumus, bez kuriem cilvēks var lieliski iztikt, bet viņam tiek iestāstīts, ka bez tā dzīvot nav iespējams. Kovid ierobežojumi lieliski izgaismoja tās nozares, bez kurām var izdzīvot un kuru nepieciešamība bija pārspīlēta.

Kur rodas liekā nauda? Uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša atbilde. Naudas drukāšana ir valsts monopols, tas nozīmē, ka naudas daudzumu regulē un nosaka valsts. Valsts amatpersonas dažādu politisku sacensību rezultātā cenšas uzlabot cilvēku dzīvi. Kā viņi to dara? Palielinot algas, drukājot naudu, lai apgrozījumā ir vairāk naudas, jo, ja tā nedarīt, tad vēlētājs balsos par citiem, kas solīs palielināt pensijas, palielināt algas, samazināt valsts tēriņus.

Ideālā saimnieciskajā rīcībā jeb ekonomikā liekai naudai nav jābūt, ir jābūt tikai tik, cik ir nopelnīts, un tik, cik ir preces vai pakalpojumi. Reāli nepieciešamas preces, un reāli nepieciešami pakalpojumi.

Ja valsts tā rīkosies, tad daudzi paliks bez iztikas līdzekļiem, jo daļa naudas pazudīs nesaimnieciskas rīcības, zagļu, aplamu tēriņu un līdzīgā caurā maisā. Tāpēc drukā vairāk, lai izsaimniekotais tomēr ļauj izdzīvot arī citiem. Valsts drukā naudu, lai mazinātu sociālo neapmierinātību.

Valsts ir ieinteresēta, lai būtu tādi apķērīgi uzņēmēji, kuri iestāsta, ka bez tā dzīvot nav iespējams un nav saprotams, kā tu līdz tādam vecumam esi nodzīvojis neceļojot, nenūjojot, nesportojot, neskatoties bezjēdzīgas izrādes un šovus. Kā tu līdz šim varēji izdzīvot bez sarkana mocīša, bez tetovējuma, bez pīrsinga, bez... un tā bez gala. Valsts ir ieinteresēta, lai liekās naudas ir mazāk, jo, ja naudas drukāšanu tā nevar apturēt, tad vismaz mazināt sekas var.

Tesla

Ja kādi uzņēmīgi cilvēki izveido biržu internetā, valsts pārvalde priekā sit virtuālās plaukstas, jo ir izveidots vēl viens instruments, kurš iznīcina lieko naudu. To naudu, kurai nav reāla seguma. Ja kādi izdomā kriptovalūtu, arī par to valsts priecājas, un neformāli tiek informēti žurnālisti, īpaši valsts maizi ēdošie, ka būtu labi cilvēkus par šādu «iespēju» informēt.

Tad skaļi tiek tiražēta ziņa, ka Ilons Masks ir nopircis tik un tik kriptovalūtas, ka Teslas tagad var pirkt arī par kriptovalūtu. Un šādi piemēri nemaz nav tik tālu jāmeklē, – 2017./2018. gadu mijā, kad bitkoins pirmoreiz piedzīvoja patiešām ievērojamu virtuālās vērtības kāpumu, pat pašmāju nacionālā lidsabiedrība paziņoja, ka tagad arī aviobiļetes var iegādāties, izmantojot kriptovalūtu.

Arī inflācija ir lietderīga valstīm, jo tā veicina izpratni, ka viss kļūst dārgāks un ja naudu turēt ieraktu dārzā, tad tās pirktspēja samazinās. Tāpēc jātērē tūlīt vai «jāiegulda»! Un kā iztērēt un «ieguldīt», to tūlīt arī reklāma TV, radio un citur piedāvās. Pat personiski tev piezvanīs un pierunās nopirkt kādu matraci vai aizbraukt kaut kur ceļojumā.

Inflācija biržās, akciju cenu svārstība, kriptovalūtu kursu svārstība valsti neuztrauc. Svarīgi, ka liekā nauda neietekmē valsts inflāciju.

 Iedomājieties, kas būtu noticis ar Latviju, ja banka Baltija un līdzīgas piramīdas nebūtu beigušas savu darbību ar traģisku rezultātu priekš tik daudziem cilvēkiem!?

Tur tomēr bija koncentrējusies liekā nauda, kaut daudzi šo lieko naudu bija visu dzīvi krājuši un te nu iekrita alkatībai nagos, kas viņus arī pazudināja. Vai varat iztēloties, kāda tad būtu inflācija? Man ir pamats domāt, ka šo valsts nepārdzīvotu un ar to īsais neatkarības laiks arī būtu beidzies. Tāpēc pieļauju, ka tobrīd valdošie apzinājās reālās briesmas un pieļāva piramīdu krahu.

Jo citādi nebūtu iespējams stabils lats. Lata stabilitāte balstījās liekās naudas izņemšanā caur zaudējumiem piramīdās, bet nebūt ne galvenā baņķiera ģenialitātē.

Valsti neuztrauc akciju cenas biržās, to kritums un fantastiskie lēcieni, jo tas viss ir tikai rotaļa, kurā rotaļājas tie, kam ir lieka nauda.

Valstij ir svarīgi, lai šī liekā nauda netiek pārvērsta reālos pirkumos, jo tad cenu pieaugums būs reāls un reāli ietekmēs inflāciju valstī.

Ja biržās vai kriptovalūtā kāds naudu pazaudē vai pati kriptovalūta mirst, tad valsti tas neuztrauc, un naudas zaudētāji, atšķirībā no deviņdesmito gadu piramīdu ieguldītājiem, nevērsīsies pie valsts pēc palīdzības. Tā bija jūsu pašu brīvprātīga riska uzņemšanās, un biznesā ne visi nopelna. Nopelna kāds uz kāda rēķina līdzīgi kā loterijā, – lai kāds vinnētu miljonu, ir nepieciešami tie, kas šo miljonu iemaksā.

Rīt būs dārgāk

Valsts pārvalde neizgudro un neievieš akciju tirgu un kriptovalūtu. Valsts tikai pieļauj, lai tas notiktu, veicina, lai liekā nauda tiek izņemta no apgrozījuma.

Svarīgi ir atcerēties, ka īsta nauda ir tā, kas ir makā un kontā. Arī zeķē. Pārējā, biržas ciparos un kriptovalūtas skaitļos, ir tikai teorētiska ciparu rindiņa bez reāla pielietojuma. Protams, var no biržas naudu pārskaitīt savā kontā, var arī pārdot kriptovalūtu, bet to vairumam izdarīt traucē alkatība, un, ja tomēr tā notiks, tad visiem nepietiks. Naudu dabūs tikai tie, kuri pirmie izņems. Tā bija arī bankā Baltija. Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ, bet pārējie ir tikai tam, lai pirmajiem tiktu.

Bet, ja jūs varat spēlēt biržā un iegultīt kripotovalūtā, tas vairumā gadījumu nozīmē, ka arī jums tā ir lieka nauda, ko esat gatavs notriekt šādā izklaidē. Kaut zinu pa kādam retam gadījumam, ka dažs paņem aizdevumu, pat ātro kredītu, lai «ieguldītu», un tad nu lepni rāda skaitļus, cik nu maksā tas, ko viņš nopirka.

Kad saku – parādi man bankas kontu, jo tikai tas liecina par taviem reāliem ienākumiem, tad saņemu atbildi, ka es neko nesaprotu, to taču var izdarīt jebkurā brīdī, tikai šobrīd tas nebūs gudri, jo rīt bitkons maksās vēl dārgāk...

Rezultātā – maksā aizdevējam procentus un parāda atmaksu un stāsta ģimenei, ka rīt būs un daudz, klusībā naivi sevi mierinot (pareizāk – mānot) japāņu investora Kijosaki vārdiem, ka šodienas neveiksme ir vien rītdienas veiksmes sastāvdaļa. Bet rītdiena, kā zinām, mēdz pārsteigt, arī nepatīkami.

P. S. Kas ir kriptovalūta (kripatiņa naudas) valsts izpratnē? «Vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3. panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos.»

https://www.youtube.com/watch?v=Fif_ej70pjs

Novērtē šo rakstu:

12
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...