Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2014. gada 1. janvāris kā kārtējā naudas reforma Latvijā. Naudas reforma ir noteiktā proporcijā un stingri noteiktos termiņos veikta apgrozībā esošo naudaszīmju pilnīga vai daļēja apmaiņa pret jaunām naudaszīmēm. Parasti vienlaicīgi ar naudas reformu notiek kopējā apgrozībā esošā naudas daudzuma samazināšana.

Lai ko mums nestāstītu Latvijas Bankas prezidents, pilsonis Ilmārs Rimšēvičs, latu nomaiņa pret eiro ir naudas reforma ar nolūku samazināt apgrozībā esošās naudas daudzumu un samazināt skaidras naudas uzkrājumus.

Visu decembri Latvijā ļaudis kā urdziņas plūda uz Swedbanku vai SEB banku ar sasietām paciņām, sasistām cūciņām un kurpju kastēm, kur nu katrs bija glabājis naudiņu. Politiķis klusi uz kartes nolika savus simttūkstošus, tante – savu zārka naudu. Rezultātā veiksmīgi pabeigta skaidras naudas pārvēršana bezskaidras norēķinu sistēmā. Vislielākie ieguvēji – abas zviedru bankas.

Un tomēr – latvieši nebūt neaiznesa visus savus latus uz banku. Daļa aizmirsa starp grāmatu lapām, citi nopirka pilnu komplektu latu – krupīti, stārķīti, beciņu. Tad vēl divi divlatnieki – vecais un jaunais, nu kādu papīra naudiņu jau arī saglabā. Domāju, ka neviens piemiņai neatstāj piecsimtlatnieku, bet piecīti un desmitnieku – gandrīz katra ģimene.

Patīk vai ne – mīļai piemiņai vidēji tiek saglabāti divdesmit lati. Rēķināsim tikai pastāvīgo ļaužu daļu – pusotru miljonu latviešu. Tikai kolekcijās šobrīd nogulst un no apgrozījuma tiek izņemti 30 miljoni latu. Vismaz tikpat daudz šobrīd aizplūst pasaules kolekcionāriem.

Patiesībā jau es ticu Ilmāra Rimšēviča stāstam, ka latus varēs mainīt uz eiro mūžīgi, nu vismaz dažus gadus (līdz 2018. gadam) mūžīgi, kamēr darbosies Latvijas banka, kur varēs mainīt latus pret eiro pēc 2004. gada 30. decembra kursa.

Lai cik tas dīvaini neliktos, skaidras naudas izņemšanai ir dažas konsekvences – deflācija, valsts parādu summas samazināšanās un iedzīvotāju reālās pirktspējas kritums. Tas liek domāt, ka īstais pasūtītājs mūsu eiro naudas reformai ir mūsu aizdevējs 2009. gadā – Eiropas Savienība, jo Starptautiskajam Valūtas fondam savu kredītu esam atdevuši. Un lielais kreditors, protams, interesējas nevis par vidējā latvieša jāņa bērziņa pirktspēju, bet gan savu kredītu godprātīgu atgūšanu.

Un tomēr 2013. gada 31. decembrī, dienu pirms lielās naudas reformas, man gribētos atgādināt dažas citas naudas reformas (nerunāšu par 1914. gada 1. Pasaules kara radītajām naudu reformām – kas pie varas, tam sava nauda).

Pēc Otrā pasaules kara latvieši pārdzīvoja 1947. un 1961. gada naudas reformas (vēl jau padomju naudas reformu 1991. gadā un pāreju uz latiem 1993. gadā). 1947. gadā naudas reforma tika veikta negaidīti, mainot attiecībā 10:1. Tomēr iedzīvotāju noguldījumi tika pārvērtēti diferencēti. Līdz 3000 rubļu (jādomā, ka 3000 rubļu 1947. gadā atbilst 120 latiem mūsdienu izpratnē) tika pārvērtēti 1:1; 3000 – 10 000 rubļu tika pārvērtēti attiecībā 3:2, bet naudas summas virs 10 000 rubļiem – pārvērtētas izteiksmē 2:1. Latvijas iedzīvotāji kopumā zaudēja 15,9 miljonus rubļu, kas bija 18% no Latvijas iedzīvotāju noguldījumiem.

1961. gadā naudas reformā nomainīja vecos rubļus pret jaunajiem attiecībā 10:1. Patiesībā šajā reformā notika rubļa devalvācija.

Latviešu sabiedrības mīti par naudu veidojušies gadsimtiem. Mainīgās valsts formācijas periodiski ar kājām gaisā apgrieza vecos mītus par kapitālu un veidoja jaunus, savējos. Kam tikai latvieši nav bijuši pakļauti – vāciešiem, poļiem, zviedriem, krieviem, nemaz nerunājot par pašreizējo vadošo ideoloģiju, kas nāk no Amerikas. Laikam ritot, senie mīti savijās ar jaunajiem, savādos uzskatu hibrīdos. Raksturīgi latviešu nacionālajai mentalitātei, kuras īpaša pazīme ir slieksme uz galējībām, nauda Latvijā (gluži tāpat kā darbs, īpašums, lojalitāte varai) bijusi gan dievināta gan nīsta. Mīti par naudu tika nodoti no paaudzes paaudzē kā tautasdziesmas, teikas, pasakas, ticējumi, sadzīves gudrības, šausmu stāstiņi, sakāmvārdi, anekdotes.

Kāpēc mums ir jāizzina pašiem savi stereotipi un apzināti jācīnās pret tiem? Tāpēc, ka šie stereotipi traucē mums dzīvot un kļūt bagātiem. Stereotipi un pakalpiņu pieliektās muguriņas bloķē latvieša veiksmi, neļauj latvieša dzīvē ienākt naudai. Šie stereotipi neļauj mums iesist ar dūri pa seju mūsu partiju sponsoriem. Mūsu stereotipu ietekme ir patiesi postoša. Latvieša būtiskie stereotipi 2013. gada 31. decembrī, dienu pirms kārtējās naudas reformas, ir „par naudu var nopirkt visu”, „taupīgums – bagātības ķīla”, „ne jau naudā ir laime”, „nabadzība nav netikums” utt.

Tā nu uz eiro mēs aizejam ar arhaisko atziņu, ka „ne jau naudā ir laime”. Tiesa, laime ar naudas daudzumu tieši nekorelē. Problēma ir tajā apstāklī, ka šis stereotipiskais uzstādījums patiesībā ir neveiksminieku, sliņķu, vai vienkārši vāju cilvēku psiholoģija. Šis stereotips saistās ar latviešu tautas parunām „darbs nav zaķis, nekur neaizbēgs” vai „nedari to šodien, ko padarīt var rīt”.

Dzīvē nereti, īpaši savu kolēģu – profesionālu mediķu vidū man ir nācies sastapt cilvēkus, kuri gatavi strādāt par niecīgu atalgojumu, bet tie patiesi ir sava darba mīļotāji. Viņiem laime patiesi nav naudā, bet darbā. Taču tā ir pilnībā apzināta izvēle, šie cilvēki parasti nežēlojas par trūkumu, taču tai pat laikā arī neizrāda naidu vai nepatiku pret bagātību. Stingra un cienījama pozīcija.

Un tomēr – pozīcija „ne jau naudā ir laime” liek pieņemt, ka viedoklis ir pretējs - „naudā ir nelaime” vai „laime ir nabadzībā”. Vai nav absurdi?

Ja mēs kārtējo reizi ļaujam svešām varām veikt mūsu naudas reformu, mēģināsim šodien paši sev pateikt – latvietim nauda nav šķērslis ceļā uz laimi! Gluži otrādi, tās trūkums mums neļauj pilnā mērā izbaudīt dzīvi. Katram ir iespēja būt turīgam un laimīgam. Nabadzība vienmēr ir ierobežojumi, liegumi, un lielākā vai mazākā mērā – beztiesīgums. Turklāt nabadzība visbiežāk ir pazemojošs stāvoklis cilvēkam, kurš ir gudrs, izglītots, savas jomas speciālists, apveltīts ar gribasspēku un čaklumu.

Noliedzot latviešu stereotipu, ka laime nav naudā, tomēr vēlos piebilst, ka nauda nudien nav laimes ekvivalents un nevar tieši to garantēt. Taču nauda var pavērt lielākas iespējas padarīt dzīvi krāsaināku, pilnvērtīgāku, iespaidiem un iespējām bagātāku. Mainīsim šo stereotipu un papildināsim to - „ne jau naudā ir laime, bet arī bez naudas laime nebūs pilnīga”.

Ļoti līdzīgs stereotips saka, ka „nabadzība nav netikums”. Patiesībā tā ir iepriekšējā stereotipa variācija. Šis lozungs parasti pielīp pieticīgiem ļaudīm, kam bail no apkārtējiem, kam bail savu varēšanu un prasmes pārdot. Tiem apkārtējo iespējami negatīvais viedoklis izraisa paniku. Šie ļaudis neķer zvaigznes no debesīm. Viņi iztiek ar mazumiņu, neprot un baidās rīkoties aktīvi, dzīvo pēc principa – ka tik kaut kas nenotiek.

Cilvēki ir jutīgi un saasinātāk uztver zaudējumus, nevis ieguvumus. Piemēram, 20 latu zaudējums tiek pārdzīvots vairāk nekā prieks par 20 latu ieguvumu. Pat, ja tiek rakstīti un analizēti plusi un mīnusi, pieņemot lēmumu, mīnusu iespējamība mūs ietekmē vairāk. Tas parāda, ka cilvēkiem alternatīvu formulējumi ir svarīgāki par objektīvu informāciju. Līdz ar to mainīt šo stereotipu ir ļoti grūti, jo katra aktivitāte šiem cilvēkiem saistās ar iespējamu bīstamību vai zaudējumiem.

Nabadzība no nabadzības atšķiras. Latvijā par nabadzību nevar runāt viennozīmīgi. Es nerunāju par invalīdiem un pensionāriem, kuri atdevuši savus spēkus valsts (kādreizējās PSRS) labā un nonākuši vēstures novārtē, par skolotājiem, ārstiem un medicīnas māsām, kas par sīknaudu dara savu atbildīgo darbu. Ir saprotama un izraisa līdzjūtību arī darbaspējīgu cilvēku piespiedu bezdarbība, īpaši ekonomiskās lejupslīdes laikā. Viņi visiem iespējamiem līdzekļiem meklē cienīgu darbu, taču pagalam nevar atrast savu vietu. Es runāju par citiem – par veseliem, darba spējīgiem, jauniem cilvēkiem, kuriem līdz pensijai vēl tālu, kuriem šis stereotips ir vairogs, lai attaisnotu viņu pasivitāti un bezdarbību. Man ir draugs – mežkungs Latgalē, kurš savas sistēmas ietvaros allaž sameklē naudu meža stādīšanai. Labi strādājot, mežniecībā var nopelnīt itin labu mēneša samaksu. Tomēr, kaut šajā Latgales novadā ir augsts bezdarbs, strādātgribētāju gandrīz vai nav, bet atrunas ir visdažādākās.

Tomēr visbiežāk aiz stereotipa „nabadzība nav netikums” slēpjas kancelejiskie funkcionāri, kas padomju gados vai pat Latvijas republikas „treknajos” gados bija pamanījušies veiksmīgi pārvietot papīrus no vienas kaudzītes otrā vai zīmēt tabulas kaut kādā nodaļā. Viņi tagad neprot vai nevēlas iekļauties jaunajā realitātē, nežēlīgajā šodienā, kas prasa no cilvēka aktivitāti, izdomu, drosmi un čaklumu.

Šā stereotipa piekritēji vienkārši nevēlas uzņemties atbildību par savu labklājību. Viņi ir negatīvu, ierobežojošu nostādņu pilni. Vissliktākais viņos ir bailes, kas noārda gribasspēku un mērķtiecību. Tāpēc viņi gatavi labāk samierināties ar nabadzību, nekā mēģināt kaut ko mainīt savā dzīvē. Viņi padevīgi apzinās sevi par niecīgu valsts kalpotāju, funkciju vai skrūvīti lielajā mašīnā. Viņi dzīvē ienāk pa sētas durvīm tāpēc, ka ir pārliecināti, ka parādes durvis nav paredzētas viņiem. Liegumi un ierobežojumi neļauj viņiem pat pasapņot par to, ka viņi nemaz nav sliktāki par citiem un arī ir radīti laimei, brīvībai, bagātībai.

Mūsdienu interneta pasaulē šo cilvēku ir ļoti viegli atrast – viņš ar entuziasmu raksta naidīgus komentārus interneta portālos, īpaši, ja raksta autors ir veiksmīgāks, populārāks vai bagātāks par viņiem. Tikai interneta nosacītā anonimitāte ļauj šim cilvēkam skaļi paust savu negatīvo viedokli.

Jūs izlasījāt trīs secinājumus?

(i) eiro būs, naudas reforma notiek. Deflācija, mazāka pirktspēja, valsts ekonomiska stabilitāte;

(ii) ne jau naudā ir laime, bet arī bez naudas laime nebūs pilnīga. Latvietim 2014. gadā jākļūst bagātam;

(iii) katrs sevi apzinošs neveiksminieks ierakstīs pulgojošu komentāru par šā raksta autoru.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...