Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Satversmes tiesa atcēla ikmēneša amatpersonu atalgojuma publicēšanu iestāžu darbiniekiem, tad Lauku atbalsta dienests (LAD) bija pirmā iestāde, kas burtiski izrāva no mājaslapas visu iepriekš publicēto. Tāpat iestāde jau laikus sagatavojās informācijas vakuumam un izņēma arī darbinieku kontaktinformāciju, atstājot tikai vadītājus.

Kādēļ? Jo tad nevar salīdzināt un pierādīt, ka LAD vadītāji proporcionāli piemaksās un prēmijās saņem būtiski vairāk kā pārējie iestādes darbinieki, neievērojot vienlīdzības principu publiskajā sektorā. Starp citu, tas nav noslēpums, ka tieši LAD Valsts kontrole pārmeta, ka iestāde ignorē aizrādījumus un turpina maksāt ikmēneša piemaksas un prēmijas, kas veido būtisku daļu no kopējā gada atalgojuma.

Bet, kā jau ierasts, šīs aktivitātes ir cīņa ar sekām, kas radušās iestādes vadītāju apzinātas rīcības dēļ. Neprofesionālas rīcības vai apzinātas kaitniecības dēļ.

Jau kādu laiku iestādē notiek kadru mainība un tiešu gados jaunu darbinieku rindās, jo iestādē ir izteikti zems atalgojums, salīdzinot pret līdzīgām iestādēm un pret darbam nepieciešamajām zināšanām un prasmēm. Lielākai daļai darbinieku uz 2018.gadu atalgojums nav celts kopš 2007.gada. Taču pēdējos gadus tieši no publiskās informācijas bija redzams, ka iestādes vadībai tiek maksātas ikmēneša piemaksas un diezgan bieži arī prēmijas.

Tā, piemēram, iestādes mājaslapā publiskotajā algu klasifikatorā norādīts, ka konkrētam amatam iestādē alga noteikta 1900 EUR (uz papīra, jeb ieskaitot nodokļus), bet katru mēnesi šo darbiniekiem tiek izmaksāti virs 2000 EUR (uz rokas, jeb izmaksa bez nodokļiem). Prēmijas un piemaksas var maksāt tikai ar pamatojumu “par personīgo darba ieguldījumu un darba kvalitāti” vai par kolēģu aizvietošanu.

Uzreiz jāsaka, ka par aizvietošanām nav dzirdēts, ka maksātu parastajiem iestādes darbiniekiem, kaut arī laikā, kad kolēģi ir atvaļinājumā vai ilgstoši slimo, pārējie pilda visus darbus, jo iestādē nav darbu piesaiste konkrētiem cilvēkiem. Savukārt “par personīgo darba ieguldījumu un darba kvalitāti”, diez vai kāds no darbiniekiem savus darba pienākumus veic nekvalitatīvi vai ikdienā izjutis kādu īpašu darba ieguldījumu no vadošos amatos strādājošajiem, ja nu vienīgi VIP klientu uzklausīšana un īpašu risinājumu piemeklēšana šiem klientiem ārpus vispārējās prakses.

2018.gada janvārī - februārī LAD direktore ikgadējā iestādes sapulcē darbiniekiem paziņoja, ka diemžēl iestādei finanses ir ierobežotas un iestādes prioritāte ir vadošie amati, t.i., šo cilvēku noturēšana ar piemaksām un prēmijām, līdz ar to pārējiem darbiniekiem atliek samierināties.

Neilgi pēc tam atklājās, ka iestāde ir izsludinājusi iepirkumu par IKT pakalpojumiem, kā rezultātā uzvarēja SIA “Autentica” par 5 884 500 EUR. It kā nekas neparasts, jo šajā plānošanas periodā taču ir atvēlēti kopsakarā ap 800 milj. EUR Eiropas fondu finansējums IKT jomas attīstībai un ap 130 milj. EUR tieši publiskā sektora modernizācijai IKT jomā.

Tieši pirms šī iepirkuma CFLA, kas ir lielākā ES fondu administrējošā iestāde, bija izsludinājusi projektu atlasi pasākumā ar kodu 2.2.1.1, kas tieši paredz projektus valsts iestāžu IKT jomas modernizēšanai un attīstībai. Turklāt šajā programmā pieejamais finansējums ir atvēlēts ar lielu rezervi, ar iespēju vēlāk palielināt, ja veidosies finansējuma trūkums un interese par projektu īstenošanu būs lielāka, līdz ar to nav pamats uzskatīt, ka projektus varēja iesniegt tikai kādas konkrētas iestādes.

Tā pēc pirmās kārtas tika iesniegti projekti tikai par aptuveni 40 milj. EUR no minētajiem 130 milj. Un spriežot pēc publicētā apstiprināto projektu saraksta, citas iestādes šādu iespēju izmanto – atvieglo slogu uz pamata iestādes budžetu un IKT izdevumus iekļauj šī fonda un pasākuma projektos. (Zemkopības ministrija ir iesaistījusies šajā aktivitātē ar projektu 5 milj. eiro apmērā, taču, spriežot pēc IUB iepirkumu rezultātiem, šajā projektā netika iekļauti minētā LAD iepirkuma izdevumi.)

Taču izrādās, ka saskaņā ar publisko[1] informāciju LAD nemaz nav iesniedzis projektu šajā aktivitātē! Tas ir kā? 5,8 milj. EUR tā vietā, lai finansētu no ES fondu līdzekļiem, iestāde pasmeļ no iestādes pamata budžeta?! Protams, iestādei administrējot fondu līdzekļus, arī pienākas tehniskās palīdzības finansējums, ko parasti iestādes arī izmanto darbinieku atalgojumam, tehnikai, mēbelēm un citām nepieciešamajām lietām administrēšanas procesā. Taču būtiskākā atšķirība, ka izmaksas šajā tehniskās palīdzības fondā neviens neuzrauga, t.i., iestādei pienākas konkrēts % no administrēto fondu apjoma un tēriņu pamatojums ir vispārīgs.

Šajā gadījumā LAD ir izmantojis iespēju iet vieglāko ceļu: nevis iesniegt projektu CFLA, kur izdevumi tiek pārbaudīti un pēc projekta īstenošanas tiek uzraudzīti sasniegtie mērķi, bet vienkārši norakstīt šos izdevumus tehniskajā palīdzībā. Jebkurā attīstītajā privātajā uzņēmumā par šādu neprofesionalitāti finanšu vadītāju atlaistu bez ierunām, jo netiek izmantotas visas pastāvošās iespējas atvieglot pamata budžetu. Bet šajā gadījumā iestāde, kas administrē Eiropas fondus, pati izvairās no projekta iesniegšanas. Šķiet nopietns pamats šo apstākli vērtēt Valsts kancelejai un tiesībsargājošām iestādēm, jo diez vai tā ir vienkārša neprofesionalitāte.

Šīs tēzes secinājums – iestādei bija iespēja šos 5,8 milj. EUR izlietot darbinieku atalgojumam, motivācijai un darba apstākļu uzlabošanai, ja iestādes vadība šos izdevumus iesniegtu kā projektu un lielāko daļu segtu no cita fonda līdzekļiem. Vai tā ir profesionāla un atbildīga iestādes finanšu vadība? Nedomāju viss. Mums iestādes parastajiem darbiniekiem ir pamatots iemesls justies uzmestiem.

Štatu samazināšana. Kurš gan no mums, LAD darbiniekiem, nav dzirdējis, ka ļaunā Valsts kanceleja liek samazināt štatus, katru gadu par konkrētu %. Jāatzīst, ka arī tā nav taisnība. Valsts kanceleja norādīja, ka štatu samazinājums neattiecas uz fondu administrējošām iestādēm[2], kur lielākoties ir terminētas amata vietas, kas piesaistītas plānošanas periodiem. Turklāt Valsts kanceleja uzsvēra, ka štatu samazinājums nepieciešams un veicams vienlaicīgi ar atlikušo darbinieku atalgojuma celšanu, kas ir matemātiski loģiski.

Līdz ar šo faktu nākas secināt, ka štatu samazināšana iestādē ir nepieciešama nevis, jo tā liek Valsts kanceleja, bet tādēļ, lai atbrīvotu finanses vadošo amatu darbinieku piemaksām un prēmijām, jo tehniskās palīdzības nauda izlietota iepriekš minētajam IKT iepirkumam. Šo faktu arī apstiprina vienkārša statistika: nodaļā, kurā bija 11 darbinieki, ieskaitot vadītāju un vietnieku, samazinot štatus par 1 darbinieku atbrīvojas vismaz 1000 eiro finanšu līdzekļi (uz papīra) un izdalot tos uz atlikušajiem 10 cilvēkiem algai būtu jāpieaug visiem 10 darbiniekiem par 100 eiro (uz papīra), taču realitātē štatu samazinājums notiek, bet algu pieaugums iztrūkst.

Nav runa par to, ka štati nebūtu jāsamazina publiskajā pārvaldē kopumā, bet par konkrēto iestādi, kur iestādes vadītāja katru gadu lepojas par augošo administrēto finansējumu, kas ir darbinieku pieaugošā darba apjoma nopelns, kur darbinieki netiek galā ar darbu apjomiem, jo viņus katru gadu samazina. Runa ir par iestādi, kur darbinieki spiesti vasarā strādāt telpās bez kondicionieriem un ventilācijas, kur temperatūra vasaras mēnešos bieži pārsniedz +35 grādus un reģionu struktūrvienību darbiniekiem tiek noteiktas par aptuveni 20% zemākas algas (šķiet sava veida LAD ieviests diskriminācijas veids, jo darba apjomi ne pavisam nav par 20% mazāki un, pēc ikgadējās direktores statistikas, apjomi reģionos bieži vien ir būtiski lielāki kā centrālajā struktūrvienībā), (starp citu, darbs Darba inspekcijai).

Runa ir par iestādi, kur darbinieku darba pienākumu veikšanai iegādāti darba auto bez pilnpiedziņas (iepriekš vienmēr ar pilnpiedziņu), darba apstākļiem laukos, kur tos paši klienti ar traktoriem velk laukā no dubļiem un sniega, kamēr vadītāja brauc ar lepnu dienesta darba auto VW Tiguan R-line ar pilnpiedziņu.

Tā vien šķiet, ka iestādes vadība rīkojas ar iestādes budžeta līdzekļiem tā, it kā tā būtu viņu pašu kabata.

Nobeigumā liels aicinājums Valsts kancelejai, Valsts kontrolei un atbildīgajām tiesībsargājošām iestādēm izvērtēt iepriekš aprakstītās rīcības un iestādes vadošo darbinieku atbilstību ieņemamiem amatiem, jo, šķiet, Zemkopības ministrija šīs lietas neredz, negrib redzēt vai vienkārši piesedz.

Attēlā - Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga


[1] https://www.esfondi.lv/specifiskie-atbalsta-merki

[2] https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/valsts-parvalde-nodarbinato-skaitu-lidz-2020.gadam-ik-gadu-samazinas-par-2-14184902

Novērtē šo rakstu:

85
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...