Latvijas lielākie interneta mediji AS "Delfi" un SIA "TVNET GRUPA" pauž atbalstu Kultūras ministrijas (KM) izstrādātajām izmaiņām Mediju atbalsta fonda (MAF) programmā. Mediji aicina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Ivaru Āboliņu precizēt TV3 30. oktobra intervijā paustos izteikumus, kuros radies iespaids, ka nozare izmaiņas neatbalsta.
Latvijas lielākie interneta mediji AS "Delfi" un SIA "TVNET GRUPA" pauž atbalstu Kultūras ministrijas (KM) izstrādātajām izmaiņām Mediju atbalsta fonda (MAF) programmā. Mediji aicina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Ivaru Āboliņu precizēt TV3 30. oktobra intervijā paustos izteikumus, kuros radies iespaids, ka nozare izmaiņas neatbalsta.
"Delfi" un "TVNET GRUPA" uzsver, ka jaunā MAF konkursa kārtība ir solis uz priekšu: tā paredz vienlīdzīgus starta apstākļus visiem nacionālā līmeņa medijiem, neatkarīgi no formāta, un stiprina sabiedriski nozīmīga satura veidošanu latviešu valodā.
Mediju nozare izmaiņas atbalsta: to publiski ir paudušas Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA), TV neatkarīgo producentu asociācija, Baltijas Mediju izcilības centrs, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), kā arī lielākie interneta mediji. Izmaiņas konkursa kārtībā atbalsta arī satura veidošanā un izplatīšanā iesaistītie uzņēmumi "Helio Media", "TET", un "LMT". KM par nolikuma izmaiņām rīkoja vairākas sanāksmes, kurās piedalījās arī NEPLP padomes locekle Ieva Kalderauska, tāpēc NEPLP bija pieejama informācija par atbalstu nozares organizācijās.
Vienlaikus daļa mediju un nozares uzņēmumu KM piedāvātajai kārtībai iebilst, un atsevišķi mediji jauno kārtību neatbalsta.
"TVNET GRUPAS" galvenais redaktors Toms Ostrovskis: "Valsts atbalsta konkursiem ir jāveicina godīga konkurence un kvalitatīvs, sabiedrībai nozīmīgs saturs. KM rosinātās izmaiņas beidzot ļaus visiem nacionālajiem medijiem startēt vienādos apstākļos – izšķiroša būs satura kvalitāte un ietekme, nevis mākslīgi ierobežojumi."
"Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis: "Līdzšinējai kārtībai nebija datu un ekonomiska pamatojuma. Ja programmas mērķis ir atbalstīt sabiedriski nozīmīga satura radīšanu, tad nepieciešams konkurss, kas veicina labāku saturu, nevis uztur arhaisku sadalījumu pa mediju tipiem."
Konteksts par finansējumu
Līdzšinējā MAF kārtībā finansējums tika sadalīts pēc mediju tipiem, nenodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem nacionālā līmeņa medijiem. Pieejamais finansējums bija:
Audiovizuālie elektroniskie mediji – 971 098 €
Prese – 530 669 €
Radio – 457 700 €
Interneta mediji (kopā) – 227 253 €
KM priekšlikums paredz atteikties no šī sadalījuma un vērtēt pieteikumus vienotā konkurencē, nešķirojot pēc mediju tipiem.
Mediji uzsver: neprecīzi publiski izteikumi par nozarei būtiskiem jautājumiem grauj uzticību mediju politikai un rada maldinošu priekšstatu par nozares nostāju. "Delfi" un "TVNET GRUPA" aicina NEPLP uzlabot iekšējo komunikāciju un turpmāk precīzi atspoguļot nozarē notiekošo.






Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.