Naudu nevis atgūst cietušais, bet pievāc Latvijas valsts: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK26.05.2023.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Visai ikdienišķa situācija – ārvalstu komersantam Latvijas kredītiestādēs glabājās paprāva naudas summa. Kādam (Finanšu izlūkošanas dienestam) radās aizdomas, ka nauda varbūt ir iegūta ne pārāk tiesiskā ceļā. Uz šo aizdomu pamata nauda vispirms ar tiesas lēmumu tiek arestēta, bet secīgi arī konfiscēta par labu Latvijas valsts budžetam uz cita tiesas lēmuma pamata. Tiesas lēmums tiek pārsūdzēts, bet iznākums ir klasiskais – ārvalstu komersants paliek bez naudas, savukārt mūsu valsts budžets tiek papildināts ar svešu naudu.
Šī lieta būtu garlaicīga, un to nebūtu vērts sīkāk analizēt, jo tur viss notiek pēc stabili iestrādātas shēmas, ja vien nebūtu daži momenti, kas šo lietu padara mazliet interesantāku.
Interesanti ir tas, ka naudas sākotnējās izcelsmes avots ir noskaidrots un ir labi zināms. Tā ir cita ārvalstu komercsabiedrība ar zināmu nosaukumu un reģistrācijas numuru. Vairāku secīgi noslēgtu darījumu rezultātā nauda ir ceļojusi no konta uz kontu, līdz tā nogūlās tajos kontos, no kuriem vēlāk tika pārskaitīta Latvijas budžetā.
Būtu tikai loģiski, ka ārvalstu komercsabiedrība, kurai nauda it kā bija izblēdīta, krimināllietā figurētu kā cietušais, bet tā tas nav. Krimināllietā par cietušo to neviens nav atzinis. Būtu tikai loģiski, ja no blēdības it kā cietušā sabiedrība atgūtu tai izblēdīto naudu, bet tā tas nenotiek – naudu atgūst nevis faktiskais cietušais, bet Latvijas valsts budžets. Kādā sakarā? Šis jautājums paliek neatbildēts…
Un tas vēl nav viss. Eiropas Savienībā ir spēkā regulējums, ka konfiscēt drīkst tikai to naudu, kura iegūta prettiesiskā ceļā, un papildus arī to, kas ir “samazgāts”, bet gadījumos, kad “samazgātā” nauda ir sajaukta ar balto un pūkaino naudu, tad no legālās naudas daļas drīkst konfiscēt daļu, kuras pietrūkst, lai iegūtu pilnu izblēdītās naudas summu.
Bet šoreiz viss notiek citādi. Tiesa pat nemēģina noskaidrot, cik ir izblēdīts un vai vispār ir izblēdīts. Ar tiesas lēmumu tiek konfiscēta nauda, “kura atrodas bankas kontā”, nenorādot precīzu summu un nenorādot, kura nauda ir blēdīgā un kura baltā. Vienkārši tiek konfiscēts viss…. Skaisti! Bet vai tiesiski?
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
