Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es pārstāvu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi jeb saīsinājumā SEPLP. Esam salīdzinoši jauna institūcija – 4.februārī apritēja divarpus gadi, kopš Saeima amatā apstiprināja trīs padomes locekļus.

Mani šim amatam izvirzīja tā brīža valsts prezidents Egils Levits. SEPLP darbojas saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu.

Atjaunotajā Latvijas Republikā bija nepieciešami trīsdesmit gadi, lai sabiedrisko mediju pārvaldībai tiktu izveidota atsevišķa institūcija, skaidri nodalot SEPLP un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes jeb NEPLP funkcijas un pārraudzības jomas.

NEPLP funkcijas un atbildība ir plašāka, jo tā regulē visu elektronisko plašsaziņas līdzekļu – radio, televīzijas un pakalpojumu pēc pieprasījuma – nozari.  

Tajā skaitā piešķir apraides atļaujas, monitorē saturu un var administratīvi sodīt par likumu pārkāpumiem.

Sabiedrisko mediju – Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un to vienotās interneta platformas LSM.lv – darbību savas kompetences robežās uzrauga abas padomes.

SEPLP kā valsts kapitāldaļu turētājai viens no būtiskākajiem pienākumiem ir sabiedriskā pasūtījuma ietvaros veicamo uzdevumu definēšana un to izpildes uzraudzība, kā arī radītā sabiedriskā labuma vērtēšana.

Kopumā sabiedriskie mediji ir Eiropas kultūrtelpai raksturīgs fenomens un pretstats komercmedijiem tādā nozīmē, ka tie pārstāv visu sabiedrību nevis konkrētu īpašnieku intereses un uzskatus.  

Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijas dod tvērumu sabiedrisko mediju vietējai regulācijai un kalpo kā sabiedrisko mediju tiesību aizsardzības mehānisms, ja lieta nonāk līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai.

Noteiktus nosacījumus sabiedrisko mediju apraidei Eiropas Savienībā paredzējusi arī Eiropas Komisija ar mērķi, lai sabiedrības dotētie mediji nekropļotu brīvu konkurenci mediju tirgū.

Mūsdienās ir dažādi sabiedrisko mediju finansējuma modeļi un juridiskais statuss, bet pamatoti tie tiek uztverti kā visas sabiedrības īpašums. Latvijā sabiedriskie mediji ir valsts uzņēmumi, bet, piemēram, Igaunijā un Lietuvā tie nav uzņēmumi. 

Latvijā likums tieši nosaka  sabiedrisko mediju vispārējo stratēģisko mērķi: “Stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem.”

Likums arī definē sabiedrisko mediju darbības pamatprincipus. Likuma izpratnē sabiedriskais pasūtījums ir sabiedrības demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzībām un interesēm atbilstošs plašs un daudzveidīgs informatīva, analītiska, izglītojoša, izklaidējoša, iesaistoša un kultūras satura un pakalpojumu kopums.

Sabiedriskais pasūtījums aptver visas darbības satura veidošanā, vadībā, izplatīšanā, pieejamības nodrošināšanā, arhivēšanā, kā arī tehnoloģiju nodrošināšanā un infrastruktūras uzturēšanā.

Redakcionālās neatkarības nodrošināšanai konkrēti raidījumi un programmu plāni paši par sevi nav uzskatāmi par atsevišķu sabiedriskā pasūtījuma priekšmetu.

Nevienam citam medijam Latvijā nav šāda īpaša regulējuma, ar likumu noteiktu funkciju un tik plaša uzdevumu klāsta.  

Uz visiem medijiem vienādi attiecas Likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, uz daļu arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kā arī noteiktas normas dažos citos likumos.

Taču sabiedrisko mediju regulējums ir visapjomīgākais, tāpat kā uzraudzības mehānisms.

Tā kā likums sabiedrisko mediju vispārējo stratēģisko mērķi tieši sasaista ar Satversmi, var droši teikt, ka tajā definētās vērtības ir galvenā mēraukla, pēc kā vērtēt sabiedrisko mediju darbu.

Tieši caur Latvijas Republikas Satversmi, kas definē mūsu valsti, mēs realizējam savas valsts un tautas pašnoteikšanās tiesības, caur to esam iesaistīti starptautiskajās organizācijās un pasaules tiesiskajā kārtībā.

Satversme mūs saista ar starptautiskiem dokumentiem un konvencijām, kas aizstāv brīvību, cilvēktiesības, cilvēka cieņu, definē vērtības.

Satversme rada mums atskaites punktus un kritērijus, nodrošina tiesiskumu, taisnīgumu un aizsardzību.

Divi piemēri. Krievijas agresija Ukrainā un Latvijas mediju, tajā skaitā sabiedrisko mediju, reakcija, skaidri un stingri nostājoties Ukrainas aizstāvības pozīcijās, dažiem raisīja jautājumus par mediju objektivitāti, neitralitāti un abu iesaistīto pušu uzklausīšanu. 

Bet tā ir viltus dilemma un rodas tikai tad, ja pieveram acis uz Satversmi un vispārcilvēciskām vērtībām. Ja nepieveram acis, tad ir skaidrs, ka tas ir Latvijas mediju un žurnālistu pienākums nostāties brīvības, demokrātijas un cilvēka dzīvības pozīcijās un no tām arī lūkoties uz Ukrainā un citviet pasaulē notiekošo.

Otrs piemērs ir jautājums par krievu valodas apjomīgo klātbūtni Latvijas sabiedriskajos medijos, kur man ir atšķirīgs viedoklis no SEPLP vairākuma.

Arī šajā gadījumā es balstos uzskatā, ka, lai arī valsts garantē sabiedrisko mediju neatkarību, tomēr tie ir izveidoti un darbojas Latvijas Satversmes ietvarā un Eiropas kultūrtelpā, kas garantē Latvijas brīvības un demokrātijas saglabāšanu.

Tādēļ arī sabiedrisko mediju pienākums ir stiprināt šīs vērtības Latvijas sabiedrībā, un tas ir iespējams, tikai Latvijai turpinot pastāvēt kā nacionālai valstij un uz latviešu valodas pamata saliedētai sabiedrībai.

Tāpēc nav atbalstāma divkopienu sabiedrības un reālas divvalodības uzturēšana sabiedriskajos medijos.

Taču šie nebūt nav vienīgie jautājumi, kuros sabiedriskajiem medijiem vadīties pēc Satversmes un tās vērtībām.

Satversmē definētais kā atskaites punkts var kalpot arī, piemēram, analizējot un vērtējot politisko partiju vai līderu piedāvātos risinājumus un idejas dažādās jomās.

Piemēram, labklājībā, izglītībā un veselībā, vērtējot, kā šis piedāvājums salāgojas ar Satversmē definētajām vērtībām un normām.

Sabiedrisko mediju regulējums un tradīcijas Eiropas kultūrtelpā paģēr, ka sabiedriskie mediji atspoguļo sabiedrības un viedokļu daudzveidību.

Taču, iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ nereti sajūta par sabiedriskajiem medijiem to lietotājiem ir visai sāja jeb līdzīga kā attieksme pret Saeimu.

Katram vēlētājam taču gribētos, lai viņa uzskatus pārstāvošais politiskais spēks iegūtu ja ne simt, tad vismaz 51 vietu Saeimā.

Taču, tā kā tas praktiski nav iespējams, vēlēšanu iznākums un Saeimas darba rezultāts nekad neapmierina līdz galam.

SEPLP pēc noteiktas metodoloģijas regulāri vērtē radīto sabiedrisko labumu – ikgadējā aptaujā un visaptverošā pētījumā reizi trīs gados.

Sabiedriskā pasūtījuma uzdevumi un sabiedriskā labuma radīšana balstās sešos mērķos – sabiedrība, demokrātija, kultūra, zināšanas, radošums un sadarbība – un četros caurviju  rādītājos – sasniedzamība, kvalitāte, ietekme un ieguldīto līdzekļu atdeve. 

Ikgadējā aptauja, kas veikta jau trīs reizes, sniedz atbildes uz jautājumu par viedokļu dažādību.

Atbildot uz jautājumu, vai sabiedriskie mediji ataino dažādus viedokļus un arī tos, kuri atšķiras no mana, apstiprinoši atbildējuši 2021. gadā 63%, 2022. gadā 62% un 2023. gadā 61%.

Atbildot uz jautājumu, vai sabiedriskie mediji saturā iekļauj viedokļus, kas ataino arī manus uzskatus, apstiprinoši atbildējuši 2021. gadā 64%, 2022. gadā 65% un 2023. gadā 58%.

Ņemot vērā, ka neviens no politiskajiem flangiem Latvijā – labējs, centrisks, kreiss – viens pats neaptver 60%, šķiet, ka šie rādītāji apstiprina, ka sabiedriskajos medijos tomēr izskan gana plaša viedokļu gamma.

Visaptverošs sabiedriskā labuma vērtējums, kas pirmo reizi veikts 2023. gadā, ietver ne tikai kvantitatīvus datus, bet arī ekspertu veiktu kvalitatīvu vērtējumu.

Ekspertiem ir konkrēti ieteikumi, kas uzlabojams sabiedrisko mediju darbā, un ko SEPLP uzdevusi ņemt vērā, izpildot sabiedrisko pasūtījumu.

Piemēram, daži ekspertu ieteikumi:

Nodrošināt sabiedrisko mediju saturā atbilstošu īpatsvaru politiskās pozīcijas un opozīcijas balsīm un dažādām sabiedrības grupām.

Palielināt NVO balsu pārstāvniecību sabiedrisko mediju saturā.

Veicināt diskusiju un sarunāšanās kultūru, izvairoties no konfliktu žurnālistikas, kas izceļ pretēju viedokļu esamību, nevis meklē kopsaucējus un iespējamos risinājumus.

Ziņu un informatīvi analītiskajā saturā mazināt reportējošā, aprakstošā stila žurnālistikas un viedokļu žurnālistiku, kad žurnālisti vien savāc viedokļus, bet neveic temata izpēti, īpatsvaru.

Attīstīt analītisko žurnālistiku, kuras uzdevums ir skaidrot, kontekstualizēt, interpretēt dažādos ziņu tematus, īpaši ekonomikā, un šādi palīdzēt auditorijai izprast tos, radīt interesi par tiem.

Attīstīt žurnālistu tematisko specializāciju. Stiprināt žurnālistu kompetenci īpaši ekonomikas jautājumu izpratnē, kā arī datu analīzē, interpretācijā.

Samazināt atkarību no ārējās ekspertīzes, tā vietā stiprinot pašu žurnālistu analītisko kapacitāti.

Vienlaikus vēlos arī uzsvērt, ka sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu noteikšanā un izpildes novērtēšanā tiek ņemts vērā arī Sabiedriski konsultatīvā foruma dalībnieku viedoklis.

Tajā deleģēti pārstāvji no Latgales kongresa, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta, I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Sporta federāciju padomes, Latvijas Radošo savienību padomes, Rektoru padomes, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO, Pilsoniskā alianses, Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes un biedrības “Par latviešu valodu”.

Šāda sastāva konsultatīvais forums ir izveidots pirmo reizi un tieši pēc SEPLP ierosmes, jo likums neparedz tiešu pienākumu veidot šādu formātu.

Piebildīšu, ka SEPLP mājaslapā tīmeklī šie materiāli ir visiem pieejami izpētei un lietošanai. 

* Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles uzruna Demos dalībniekiem 2024. gada 6. februārī

Novērtē šo rakstu:

15
41

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...