Iesaki rakstu: 
Vienotība nevēlas kļūt par trešo lieko trīs partiju koalīcijā, kur Zatlera reformu partijai (ZRP) un Saskaņas centram (SC) kopā būtu vairākums - 53 balsis. Tāpat Vienotība nav gatava atkāpties no Valda Dombrovska kā sava premjera kandidāta. Šie un citi apsvērumi rada reālu iespēju, ka Vienotība var izšķirties palikt opozīcijā, kamēr valdību veidotu ZRP un SC divatā, liecina vairāku Vienotības sarunvedēju Pietiek paustais par iekšējo noskaņojumu partijā.
Noprotams, ka atslēga uz Vienotības pievienošanos ZRP un SC koalīcijai būtu premjera amata saglabāšana Valdim Dombrovskim. Tas arī Vienotības iekšienē, kur nav viennozīmīgas attieksmes pret koalīciju ar SC, ļautu vieglāk pasakidrot, ka valsts stabilitātes un iesāktā kursa turpināšanas vārdā Dombrovskim jāturpina strādāt pat šādā koalīcijā.
No oficiālajās un kuluāru sarunās paustajām nostājām Vienotībai radusies pārliecība, ka ZRP līderis Valdis Zatlers ir sevī jau izšķīries par to, ka valdību veidos kopā ar SC, nevis ar Nacionālo apvienību. Trīs partiju koalīcijai no ZRP, SC un Vienotības 11. Saeimā būtu 73 deputātu mandāti. Tomēr ZRP, kura ieguvusi 22 mandātus, un SC, kas ieguvis 31 mandātu, šādas koalīcijas iekšienē būtu vairākums ar 53 balsīm. Tas Vienotībai šādā valdībā neļautu justies komfortabli, Pietiek atzina kāds vadošs šīs partijas politiķis. "Vienotība Zatleram ir vajadzīga tikai līdz brīdim, kadmēr pieņem Satversmes grozījumus, pēc tam mēs tādā koalīcijā būsim trešais liekais". Pietiek jau rakstījis, ka ZRP ir ambīcijas par politiskās sistēmas reformēšanu, kam Saeimā nepieciešamas vismaz 67 balsis grozījumu pieņemšanai Satversmē.
Tomēr kā avoti ZRP, tā SC vadībā Pietiek ir uzsvēruši, ka nevēlas veidot valdību bez Vienotības. Tam var ticēt, jo arī politiskā loģika noteic, ka ne vienam, ne otram politiskajam spēkam nebūtu izdevīga varā pieredzējušākās Vienotības atstāšana opozīcijā. Vienotībai 11. Saeimā būs pietiekoši ietekmīga 20 deputātu frakcija, turklāt līdzšinējā valdībā izveidojušās labas attiecības ar Zaļo un zemnieku savienības politiķiem, kuri ieguvuši 13 vietas. Pieskaitot Nacionālās apvienības 14 vietas, Saeimā veidotos spēcīga labēji nacionālu spēku opozīcija ar 47 balsīm. Tas ZRP neļautu justies komfortabli valdībā divatā ar SC, jo jau pašlaik publiskajā telpā izskan pārmetumi, ka Zatlers patur vaļā durvis Saskaņai, nepasakot skaidru "jā" Nacionālajai apvienībai.
Par parlikšanu opozīcijā Vienotība oficiāli vēl nav izšķīrusies kā par vienu no iespējamiem risinājumiem, tomēr neoficiālā līmenī vairāki partijas vadoši politiķi norāda, ka šāda iespēja iezīmējas aizvien skaidrāk. "Opozīcija arvien skaidrāk iezīmējas kā iespēja, kura jāizskata sarunās," Pietiek atzina kāds Vienotības pārstāvis, kas piedalās sarunās ar citu partiju politiķiem. Kāds cits Vienotības valdes loceklis atzina, ka šāds variants sarunās vēl nav pieminēts, bet, vadoties no iekšējā noskaņojuma, ir reāls. "Šāds lēmums būtu šausmīgi grūts, un, tiklīdz Vienotība par to pateiks, tai ir jābūt gatavai to arī izdarīt," atzina politiķis. Partijas iekšienē izskan arī viedoklis, ka sabiedriskā doma neļaus Vienotībai palikt opozīcijā un ļaut izveidot valdību divatā tik neprognozējamiem un ar varu nepārbaudītiem politiskajiem spēkiem kā SC un ZRP.
Viens no Vienotības līderiem Ģirts Valdis Kristovskis Pietiek uzsvēra, ka par šādām izvēlēm - pievienoties iespējamai koalīcijai no ZRP un SC, vai palikt opozīcijā - joprojām iespējams runāt tikai pieņēmumu formā, bet "skaidrs ir tas, ka Vienotības Domei ir jāsaka galavārds. Manuprāt, Vienotības iekšējais biedru vairākums, Saeimā ievēlēto deputātu vairākums, Valdis Dombrovskis, partijas Domes vairākums būs par labēji centrisku koalīciju ar Nacionālo apvienību. Tas arī nosaka iespējamās konsekvences".
No oficiālajās un kuluāru sarunās paustajām nostājām Vienotībai radusies pārliecība, ka ZRP līderis Valdis Zatlers ir sevī jau izšķīries par to, ka valdību veidos kopā ar SC, nevis ar Nacionālo apvienību. Pašlaik formāli notiekošās sarunas par tā dēvētās nacionāldemokrātiskās koalīcijas izveidi ar Nacionālo apvienību kā trešo partneri esot tikai laika novilcināšana, kamēr Zatlers sadūšosies un atradīs vārdus, lai sabiedrībai un saviem vēlētājiem pamatotu izvēli par labu SC. Vēl viens vilcināšanās iemesls esot no ZRP 11. Saeimā ievēlētais raibais deputātu sastāvs, kurā ir gan SC, gan Nacionālās apvienības kā koalīcijas partnera atbalstītāji.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
