Nav ne vismazākās norādes, ka LR Saeimas vadītāja un LR prezidents pašlaik darbotos Latvijas pilsoņu interesēs atbilstoši dotajam zvērestam
Aiga Aizpuriete*17.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka valsti vada tautas ievēlēta Saeima 100 deputātu sastāvā, kas sanāk kopā klātienē Rīgā. Pašlaik valstī tas nenotiek! Ārkārtas stāvoklis ir beidzies, bet LR Saeima turpina nesanākt.
Satversmes 15.pants: „Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā.” LR Satversme nosaka arī to, ka „Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību”.
LR Satversmes tiesa telefona sarunā 9.augustā man atzina (D.Plepa), ka nestrādāja vismaz nedēļu, jo nebija izdomājuši iekšējos noteikumus. Šīs pašas Satversmes tiesas, kas nespēj noorganizēt savu nepārtrauktu darbu, vadītāja bija viena no trim vai piecām personām, kas izlēma, ka LR Saeimas attālināts darbs vispār ir likumīgs, lai gan pastāv plašas iespējas saorganizēt Saeimas darbu klātienē arī pandēmijas laikā - varbūt citās telpās, varbūt ārpus telpām, bet klātienē. Ar jebkuru digitālu risinājumu ir iespējams manipulēt, piemēram, kompānijai, kas to izstrādāja, utt.
Nav ne vismazākās norādes, ka LR Saeimas vadītāja un LR prezidents pašlaik darbotos Latvijas pilsoņu interesēs atbilstoši dotajam zvērestam, jo tad notiktu Saeimas darbs klātienē. LR Saeimas prezidijs pašlaik vienkārši nav spējīgs vai nevēlas veikt savus pienākumus.
Lieki piebilst, ka visām šīm institūcijām ir bagātīgs tehniskais nodrošinājums, amatu vietas un gandrīz neierobežoti resursi, ar ko nodrošināt savas iestādes darbu.
Neierobežoti, salīdzinot ar citu institūciju budžetiem Latvijā, kā arī iespējām piesaistīt intelektuālo kapacitāti, - viņi to vienkārši nedara!
Pret šo es vienpersoniski protestēšu pie LR Saeimas Jēkaba ielā Rīgā 2021.gada 18.augustā. Ja kāds uzskata līdzīgi, aicinu pievienoties!
2018.gada Saeimas vēlēšanas bija īpašas ar to, ka rezultātā bija grūti izveidot valdību. Lai gan bija iespējams stabils un valstij optimāls risinājums no sešām partijām, vienas partijas ultimāta dēļ tas netika īstenots. Šī partija bija JKP. Tieši viņi panāca, ka Latvijas valdību atkal vada politisks spēks, kas ilgu laiku iepriekš bijis varā, bet par ko 2018.gadā nobalsoja vien 56 542 pilsoņu vai 6,69 %, kas skaidri parādīja, ka tam vairs nav atbalsta!
Būtībā tautas griba 2018.gada vēlēšanās netika pildīta, jo tauta neizvēlējās līdzšinējo varu, konkrēti „Jauno Vienotību”, bet manipulāciju rezultātā šī politiskā partija tomēr pašlaik vada valdību.
JKP, kas veica šo manipulāciju, uzreiz pēc ievēlēšanas izslēdza no partijas visus tos, kas vēlējās citādu valdības sastāvu vai vismaz diskusiju par to, tai skaitā vienu valdes locekli, kas uz to brīdi pilntiesīgi bija valdē – kongresā ievēlēta. To izdarīja ar trīs cilvēku lēmumu, neinformējot pārējos biedrus, vēl vairāk - mēģinot to visu noslēpt. Vēlāk biedri pamazām gāja prom, uzzinot notikumus partijas iekšienē.
Pašlaik šī partija pat neiekļūtu Saeimā pēc aptauju datiem, partija ir daļēji izjukusi, no tās ir aizgājuši simtiem biedru, nav iespējams noskaidrot, cik tur vēl ir biedru, kas skaitījās uz 2018.gada vēlēšanām, bet sastāvs ir ievērojami mainījies. Ņemot vērā pilnīgi patvaļīgo trīs cilvēku rīcību, tā pašlaik nav uzskatāma par politisku partiju, bet gan cita veida organizāciju.
Tomēr jaunajā sastāvā tā turpina lietot bijušo biedru, kas ar aiziešanu protestē pret tās darbību, sarūpēto valsts finansējumu. To citās jomās sauc par reiderismu. Līdzīgs process notika partijā KPV.
Šāda organizācija noteica valdības sastāvu, piespiežot uz to pārējās valdības partijas.
Šādai organizācijai valsts prezidents Egils Levits nolēma piešķirt valsts finansējumu – vairākus miljonus, ko pati JKP rosināja, kad jau zināja par tās trīs vadoņu patvaļīgo rīcību ar partiju, tās biedriem, valdi un statūtiem. Valsts finansējuma apmērs ir tik ievērojams, ka ļauj šai organizācijai ar ievērojamām priekšrocībām konkurēt katrās nākamajās vēlēšanās, bet tā tikpat netika ievēlēta Eiropas Parlamentā un gandrīz netika ievēlēta pašvaldībās, kas norāda, ka tauta to likumsakarīgi vairs nevēlas.
Aizgājušie JKP biedri vēlējās izveidot citu politisku partiju, bet tika liegts pulcēties, kā arī viss viņu iepriekš panāktais valsts finansējums bija palicis tiem, kas tupina lietot nosaukumu un logo, bet neprot realizēt solīto programmu.
Uzskatu, ka ar šo lēmumu Latvijas valsts prezidents ir panācis to, ka valstī praktiski nedarbojas demokrātija tās klasiskajā izpratnē. Jaunas partijas nevar godīgi konkurēt, bet ne par ko dāsni finansētajās notiek nesaprotami procesi, kam nav saistības ar valsts kvalitatīvu pārvaldīšanu.
Kāda tam visam saistība, un kādēļ to aprakstu?
Pašlaik daļu Latvijas sabiedrību diskriminējošos MK noteikumus pieņem cilvēki, kas savos amatos atrodas ne pārāk leģitīmi. Formāli viņi ir ievēlēti, lai gan ar meliem un populismu, bet tālākā notikumu virkne raksturo sarunātu varas pārņemšanu nelielas cilvēku grupas rokās, kas līdzinās valsts apvērsumam.
Tā kā to nav iespējams ietekmēt ar citiem demokrātijas līdzekļiem - valdība neieklausās sociālajos partneros, nerunā ar organizācijām, tad cilvēki iet ielās. Aicinu medijus nepakļauties šo šauro grupējuma spiedienam un attēlot turpmākos notikumus valstī objektīvi!
Ir nepieļaujami, ka neliela cilvēku grupa nosaka gandrīz 50% vai vairāk Latvijas pilsoņus diskriminējošus noteikumus vienalga, kādā jomā. Tas neatbilst Satversmei, gandrīz nekas no valstī notiekošā pašlaik vairs neatbilst Satversmei. Vai vēsturnieki to izvērtēs, tas ir laika jautājums, bet jums ir iespēja to ietekmēt jau tagad.
Ir iespējams izveidot citu valdību arī no esošā Saeimas sastāva, ja vien sabiedrība to pieprasa. Deputātu (katra atsevišķa deputāta) pienākums ir pildīt savu vēlētāju gribu nevis šauras grupas gribu!
Ja deputāti to nedara, mums ir ceturtā vara – mediji, kam ir pienākums viņiem to atgādināt! Izdariet, lūdzu, to! Paldies!
Ir informācija, ka Lietuvā un Igaunijā tiek organizētas akcijas vēsturiskā „Baltijas ceļa” veidošanai 23.augustā, vai jūs, lūdzu, varētu par to informēt savus lasītājus un skatītājus? Man nav ne resursu noskaidrot, vai tas atbilst patiesībai, ne informēt. Paldies!
* privātpersona, LR pilsone, bijusī JKP preses sekretāre 2018.gada vēlēšanu kampaņā, bijusī Nacionālās apvienības - „Visu Latvijai” un TB/LNNK preses sekretāre
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
