„Nav notiesāts, nav vainīgs” papildināts ar 94%: daži iespaidi no raidījuma „Sastrēgumstunda”
Jānis Rēgs28.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Nav notiesāts, nav vainīgs.” „Mani atbalsta 94% ventspilnieku.” Nebija grūti iepriekš paredzēt šos iemīļotos Lemberga argumentus. Neko jaunu nebija spējīgs izdomāt. Ja par pirmo neko daudz komentēt nav jēgas, ja nu vienīgi iedomāties analoģiju ar personu, kas tiek turēta aizdomās par slepkavību (arī smags noziegums) un, atbrīvota pret drošības naudu, pilda mēra pienākumus vai kandidē premjera amatam pa ceļam novācot lieciniekus, tad par otro varētu šo to iebilst.
Pasākuma ieskaņā raidījuma vadītājs uzdod jautājumu Lembergam par Ventspils domes izsūtītiem aicinājumiem balsot raidījumā par A.Lembergu. Lembergs ierastā manierē izliekas neko nezinām, taču piebilst: „Bet tas, ka kolēģi gribēja mani atbalstīt, paldies viņiem par to. Un kas tur šausmīgs, ka izsūtīja e-pastu?” (2:32).
Jāpiezīmē, ka e-pastus izsūtīja nevis privātpersona Linda Rudzroga, bet gan Ventpils domes amatpersona Linda Rudzroga.
Šeit uzprasās jautājums - vai Lemberga kungam arī „neliktos nekas šausmīgs”, ja līdzīgi e-pasti tiktu izsūtīti aicinot balsot par A.Lembergu pašvaldības vēlēšanās un, ja tomēr „liktos šausmīgi”, tad kāda šeit būtu principiāla atšķirība?
Tālāk jautājums E.Sprūdžam, kāpēc šis rīkojums tapa tikai tagad? Seko atbilde, ka fakti tādā apjomā kā tagad nebija zināmi. Vai ministrs, pirms stājās amatā, visu iepriekšējo dzīvi pavadīja Kurzemes mežos zaru būdā, avīzes nelasīja un televīziju neskatījās? Ja tomēr lasīja un skatījās, tad kas liedza pieprasīt šo „šokējošo” informāciju no prokuratūras nekavējoties pēc stāšanās amatā? Ja paskaidrots būtu, piemēram, šādi: „Nostiprinājām savas pozīcijas valdībā un koalīcijā un tad ķērāmies vērsim pie ragiem,” tad jautājumi nerastos.
Tāpat nav skaidra ministra atteikšanās komentēt savu rīkojumu. Jājautā, kāpēc tad vispār ieradās uz pasākumu? Varbūt, lai paziņotu sensacionālo vēsti, ka „Lembergs ir iesnas, no kurām jāatbrīvojas”?
Atbildot uz G.Rēdera jautājumu, biedrības Publisko tiesību institūts vadītājs A.Dravnieks (neapšaubāma autoritāte tieslietās - http://dravnieks.ir.lv/) runā par to, ka civilizētās valstīs amatpersona vai politiķis, uz kuru krīt aizdomu ēna par nelikumībām, atkāpjas pats vai tiek pabīdīts malā un veic to politiskā partija vai amatpersonas gadījumā augstākstāvoša amatpersona (45:00-46:00). Tas ir tur, civilizētās valstīs, bet Latvijai, kā zināms, šajā jomā ir sava identitāte. Par to arī lika atcerēties replika no zāles: „Šeit nav Vācija.” (45:23.) Man personīgi likās, ka replikas autors bija klātesošais ZZS pārstāvis, bijušais VARAM valsts sekretāra vietnieks un R.Vējoņa padomnieks Artis Stucka, kurš arī bija nākamais runātājs.
Nedaudz par A. Stucku.
Valdība šī gada jūnijā atbalstīja pārstāvju nomaiņu Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs. Amatu līdz ar Vienotības Rīgas domes deputātu Olafu Pulku zaudēja arī pašlaik opozīcijā esošās ZSS savulaik amatos virzītie Artis Stucka un Juris Vaskāns. Ventspils ostas valdē Stucka amatā nokļuva 2010.gada beigās - laikā, kad SM vadīja "zaļais zemnieks", patlaban Saeimas deputāts Uldis Augulis. Stucka tobrīd bija Auguļa padomnieks, bet Vaskāns - Citadele bankas padomes loceklis, kurš savulaik strādājis arī Privatizācijas aģentūrā.
Runātājs izskatījās diezgan agresīvi noskaņots, nepārtraukti kratīja pirkstu E.Sprūdža virzienā. Cilvēciski jau var saprast - zaudējis ienesīgus amatus ne bez RP līdzdalības, bet tomēr ierēdnim, kaut arī bijušajam, tā kā vajadzētu ievērot elementāras uzvedības normas. Toties saimnieks bija starā - māja ar galvu un rokām.
Un tagad, manuprāt, interesantākais moments visā pasākumā. Viens no klātesošajiem uzdod Lembergam jautājumu - vai tiesa 2007.gadā ir lēmusi par drošības līdzekļa piemērošanu Lembergam, tai skaitā pildīt noteiktus amata pienākumus (54:00). Uz ko Lembergs atbild: „Tiesa 2007.gadā par drošības līdzekli man nav lēmusi,” (54:57.)
Šajā sakarā atgādināšu, lūk, ko.
Rīgas Centra rajona tiesas 2007.gada 14.marta sēdē pasludina spriedumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Lembergam lietā par liela apmēra noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī iespējamu politiķu finansēšanu.
Šī paša gada 10.jūlijā Rīgas apgabaltiesa maina Lembergam iepriekš piemēroto drošības līdzekli un apcietinājuma vietā viņam noteic mājas arestu. Lēmums stājās spēkā pasludināšanas brīdī.
22.02.2008 Kurzemes apgabaltiesa atceļ Aivaram Lembergam noteikto mājas arestu.
Savukārt saskaņā ar Ģenerālprokuratūras pausto medijiem Lembergam patlaban ir piemēroti trīs spēkā esoši drošības līdzekļi - policijas uzraudzība ar aizliegumu mainīt deklarēto dzīvesvietu bez procesa virzītāja atļaujas, aizliegumu tuvoties noteiktām personām un pienākumu katru diennakti noteiktā laikā atrasties deklarētajā dzīvesvietā. Tāpat Lembergam piemērots aizliegums izbraukt no Latvijas un noteiktas nodarbošanās aizliegums, liedzot viņam pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus.
Kas tas ir - īslaicīgs atmiņas zudums, mirkļa apjukums vai tiesiskais nihilisms un nesodāmības sajūta? Ņemot vērā, ka amata pienākumu pildīšanas aizliegums tiek regulāri pārkāpts, gan sniedzot intervijas medijiem, gan uzņemot valsts augstākās amatpersonas (kas notiek Ventspils domē aiz slēgtām durvīm, var tikai iedomāties), izskatās, ka trešais variants. Turklāt Lemberga kungs publiski ne reizi vien ir paziņojis, ka negrasās pārstāt pildīt savus amata pienākumus, jo esot domes ievēlēts.
Nu ko, laiks rādīs, kāds būs E.Sprūdža lēmuma, premjera vārdiem runājot, sausais atlikums un vai šis „puiciskums” (S.Āboltiņas epitets) paliks tikai puiciskums, vai arī tam būs nopietnākas sekas.
Raidījuma video ierakstu var noskatīties šeit:
http://www.ltv.lv/video/sastregumstunda/16797/sastregumstunda-24.10.2012/
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
