„Nav notiesāts, nav vainīgs” papildināts ar 94%: daži iespaidi no raidījuma „Sastrēgumstunda”
Jānis Rēgs28.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Nav notiesāts, nav vainīgs.” „Mani atbalsta 94% ventspilnieku.” Nebija grūti iepriekš paredzēt šos iemīļotos Lemberga argumentus. Neko jaunu nebija spējīgs izdomāt. Ja par pirmo neko daudz komentēt nav jēgas, ja nu vienīgi iedomāties analoģiju ar personu, kas tiek turēta aizdomās par slepkavību (arī smags noziegums) un, atbrīvota pret drošības naudu, pilda mēra pienākumus vai kandidē premjera amatam pa ceļam novācot lieciniekus, tad par otro varētu šo to iebilst.
Pasākuma ieskaņā raidījuma vadītājs uzdod jautājumu Lembergam par Ventspils domes izsūtītiem aicinājumiem balsot raidījumā par A.Lembergu. Lembergs ierastā manierē izliekas neko nezinām, taču piebilst: „Bet tas, ka kolēģi gribēja mani atbalstīt, paldies viņiem par to. Un kas tur šausmīgs, ka izsūtīja e-pastu?” (2:32).
Jāpiezīmē, ka e-pastus izsūtīja nevis privātpersona Linda Rudzroga, bet gan Ventpils domes amatpersona Linda Rudzroga.
Šeit uzprasās jautājums - vai Lemberga kungam arī „neliktos nekas šausmīgs”, ja līdzīgi e-pasti tiktu izsūtīti aicinot balsot par A.Lembergu pašvaldības vēlēšanās un, ja tomēr „liktos šausmīgi”, tad kāda šeit būtu principiāla atšķirība?
Tālāk jautājums E.Sprūdžam, kāpēc šis rīkojums tapa tikai tagad? Seko atbilde, ka fakti tādā apjomā kā tagad nebija zināmi. Vai ministrs, pirms stājās amatā, visu iepriekšējo dzīvi pavadīja Kurzemes mežos zaru būdā, avīzes nelasīja un televīziju neskatījās? Ja tomēr lasīja un skatījās, tad kas liedza pieprasīt šo „šokējošo” informāciju no prokuratūras nekavējoties pēc stāšanās amatā? Ja paskaidrots būtu, piemēram, šādi: „Nostiprinājām savas pozīcijas valdībā un koalīcijā un tad ķērāmies vērsim pie ragiem,” tad jautājumi nerastos.
Tāpat nav skaidra ministra atteikšanās komentēt savu rīkojumu. Jājautā, kāpēc tad vispār ieradās uz pasākumu? Varbūt, lai paziņotu sensacionālo vēsti, ka „Lembergs ir iesnas, no kurām jāatbrīvojas”?
Atbildot uz G.Rēdera jautājumu, biedrības Publisko tiesību institūts vadītājs A.Dravnieks (neapšaubāma autoritāte tieslietās - http://dravnieks.ir.lv/) runā par to, ka civilizētās valstīs amatpersona vai politiķis, uz kuru krīt aizdomu ēna par nelikumībām, atkāpjas pats vai tiek pabīdīts malā un veic to politiskā partija vai amatpersonas gadījumā augstākstāvoša amatpersona (45:00-46:00). Tas ir tur, civilizētās valstīs, bet Latvijai, kā zināms, šajā jomā ir sava identitāte. Par to arī lika atcerēties replika no zāles: „Šeit nav Vācija.” (45:23.) Man personīgi likās, ka replikas autors bija klātesošais ZZS pārstāvis, bijušais VARAM valsts sekretāra vietnieks un R.Vējoņa padomnieks Artis Stucka, kurš arī bija nākamais runātājs.
Nedaudz par A. Stucku.
Valdība šī gada jūnijā atbalstīja pārstāvju nomaiņu Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs. Amatu līdz ar Vienotības Rīgas domes deputātu Olafu Pulku zaudēja arī pašlaik opozīcijā esošās ZSS savulaik amatos virzītie Artis Stucka un Juris Vaskāns. Ventspils ostas valdē Stucka amatā nokļuva 2010.gada beigās - laikā, kad SM vadīja "zaļais zemnieks", patlaban Saeimas deputāts Uldis Augulis. Stucka tobrīd bija Auguļa padomnieks, bet Vaskāns - Citadele bankas padomes loceklis, kurš savulaik strādājis arī Privatizācijas aģentūrā.
Runātājs izskatījās diezgan agresīvi noskaņots, nepārtraukti kratīja pirkstu E.Sprūdža virzienā. Cilvēciski jau var saprast - zaudējis ienesīgus amatus ne bez RP līdzdalības, bet tomēr ierēdnim, kaut arī bijušajam, tā kā vajadzētu ievērot elementāras uzvedības normas. Toties saimnieks bija starā - māja ar galvu un rokām.
Un tagad, manuprāt, interesantākais moments visā pasākumā. Viens no klātesošajiem uzdod Lembergam jautājumu - vai tiesa 2007.gadā ir lēmusi par drošības līdzekļa piemērošanu Lembergam, tai skaitā pildīt noteiktus amata pienākumus (54:00). Uz ko Lembergs atbild: „Tiesa 2007.gadā par drošības līdzekli man nav lēmusi,” (54:57.)
Šajā sakarā atgādināšu, lūk, ko.
Rīgas Centra rajona tiesas 2007.gada 14.marta sēdē pasludina spriedumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Lembergam lietā par liela apmēra noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī iespējamu politiķu finansēšanu.
Šī paša gada 10.jūlijā Rīgas apgabaltiesa maina Lembergam iepriekš piemēroto drošības līdzekli un apcietinājuma vietā viņam noteic mājas arestu. Lēmums stājās spēkā pasludināšanas brīdī.
22.02.2008 Kurzemes apgabaltiesa atceļ Aivaram Lembergam noteikto mājas arestu.
Savukārt saskaņā ar Ģenerālprokuratūras pausto medijiem Lembergam patlaban ir piemēroti trīs spēkā esoši drošības līdzekļi - policijas uzraudzība ar aizliegumu mainīt deklarēto dzīvesvietu bez procesa virzītāja atļaujas, aizliegumu tuvoties noteiktām personām un pienākumu katru diennakti noteiktā laikā atrasties deklarētajā dzīvesvietā. Tāpat Lembergam piemērots aizliegums izbraukt no Latvijas un noteiktas nodarbošanās aizliegums, liedzot viņam pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus.
Kas tas ir - īslaicīgs atmiņas zudums, mirkļa apjukums vai tiesiskais nihilisms un nesodāmības sajūta? Ņemot vērā, ka amata pienākumu pildīšanas aizliegums tiek regulāri pārkāpts, gan sniedzot intervijas medijiem, gan uzņemot valsts augstākās amatpersonas (kas notiek Ventspils domē aiz slēgtām durvīm, var tikai iedomāties), izskatās, ka trešais variants. Turklāt Lemberga kungs publiski ne reizi vien ir paziņojis, ka negrasās pārstāt pildīt savus amata pienākumus, jo esot domes ievēlēts.
Nu ko, laiks rādīs, kāds būs E.Sprūdža lēmuma, premjera vārdiem runājot, sausais atlikums un vai šis „puiciskums” (S.Āboltiņas epitets) paliks tikai puiciskums, vai arī tam būs nopietnākas sekas.
Raidījuma video ierakstu var noskatīties šeit:
http://www.ltv.lv/video/sastregumstunda/16797/sastregumstunda-24.10.2012/
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
