Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
LV pilsonis
02.11.2017. 21:01Ja augļotāji var maukt ādu pār acīm, pērkamas valsts iedzīvotājiem, kāpēc lai to nedarītu citi ietekmīgi spēlētāji atvērto robežu valstībā.
nauda nesmird
30.10.2017. 03:05»
jautajums
Vai Ragn Sells uznemumam ir atkritumu parstrades rupnicas Latvijaa? Kaa vini parstradaa bistamos atkritumus
Nep!s smadzenes - citiem un sev arī nē ar savu stulbumu un likumu nezināšanu. Iedzīvotāji nemaz nedrīkst likt sadzīves atkritumos bīstamos atkritumus - tie ir jānogādā bīstamo atkritumu firmām - to pašu ir jādara Ragn Sells.
nauda nesmird
30.10.2017. 03:02Man vienmēr ir licies, ka atkritumu bizness ir izdevīgs, pat ja būtu jāizdod līdzekļi to iegūšanai no iedzīvotājiem. Pārtikas atkritumus var pārstrādāt augsnē - pieliek klāt tārpus un minerālmēslus un ja Latvijā tādai augsnei nav noieta, tad citur ir. Papīru var pārdot tālāk citiem un plastmasa ir labs kurināmais. Metāls arī nav vairs lēts. Ja pagaidām Latvijā vēl aktīvi nešķiro šos dažādos materiālus paši iedzīvotāji, tad var aizvietot šķirošanas fabrikas, elementāri - piegādājot iedzīvotājiem dažādos konteinerus dažādu atkritumu šķirošanai. Nav tak jāizdomā velisopēds šajā jomā - citur pasaulē domā, kā mazāk šķirot atkritumus rūpnīcā, ja to var darīt paši iedzīvotāji - savās mājās.
Kas attiecas uz to, ka nav guvis peļņu - tā strādā lielākā daļa uzņēmumu, jo ieguldījumi ir LEGĀLI izdevumi. Mātes uzņēmuma veiktie ieguldījumi ārzemēs esošajā uzņēmumā tiek uzskatīti par izdevumiem, jo reāli apakšuzņēmums aizņemas naudu.
Izveidojot jaunu uzņēmumu, arī ir kaut kādi LEGĀLI atvieglojumi nodokļu maksāšanās ziņā - uz gadu vai pieciem.
Visa atšķirība, ka pēc 30 GADIEM LATVIEŠI KĀ NAV SPĒJUŠI SAPRAST UZŅĒMĒJDARBĪBAS PAMATUS, tā arī nespēj saprast tagad. Un tā vietā lai apvienotos kooperatīvā un pārtrumpotu zviedru uzņēmuma piedāvājumu, raksta siekalaini skaudīgas paskvilas.
PS. UK AR ATKRITUMU BIZNESU NODARBOJAS PAŠVALDĪBA - tāds kapitālistiskais haoss, kāds ir Latvijā, šajā jomā netiek pieļauts. Pašvaldības iedzīvotāju saražotie atkritumi pieder pašvaldībai. Tā tos sašķiro(papīra gadījumā - tikai sasmalcina un sapresē pakās) uz SAVAS ZEMES un pārdod sašķirotos atkritumus tālāk - pašvaldība ar ražošanu nenodarbojas. Daļu atkritumu, ko iegūst no pārtikas, izmanto zaļumu mēslošanai - tādējādi ietaupot milzīgus līdzekļus mēslojuma iegādē. Visticamāk, ka kaut kas līdzīgs ir Zviedrijā - atkritumi ir ļoti izdevīgs bizness izejvielu ieguvē, kas maksā dārgi, jo papīra iegādei nav jāzāģē koki, nav jāpērk tehnika, nav jāceļ celulozes fabrika, tas pats par metālu un citām izejvielām.
Tas ir pāris gadu(varbūt arī ilgāk) jautājums un tas modelis, ka pašvaldības ir par starpnieku milzīgiem atkritumu pārstrādātājiem, būs pamazām ieviests arī Latvijā un šīm vaimanātājfirmām ar laiku vajadzēs pārorientēt savu biznesu no pašvaldības pupa zīšanas.
zaza
29.10.2017. 17:33Atkritumu biznesā baigi griežas PVN shēmas, jo te ienāk bez PVN, tālāk aiziet ar PVN
jautajums
29.10.2017. 11:40Vai Ragn Sells uznemumam ir atkritumu parstrades rupnicas Latvijaa? Kaa vini parstradaa bistamos atkritumus?
Aga
28.10.2017. 23:18Viņu dzimtajā Zviedrijā tādi gājieni neietu cauri, vai nu bankrotē vai sēdi cietumā!
Ir
28.10.2017. 22:39tikai viena interese kā Seedbank - iznīcināt jebkādu konkurenci, pēc tam pacelt cenas.
kuka
28.10.2017. 22:32»
kuks
Vietējā mafija uz atkritumiem labi laupa cilvēkus
Visas mafijas uz atkritumiem laupa cilvēkus . Tur filantropi nestrādā .
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
