Iesaki rakstu: 
Neatbilst patiesībai pēdējās dienās plaši izplatītās baumas, ka pašnāvību izdarījušajam un šonedēļ apbedītajam kādreizējam veselības ministram Ārim Auderam visi uzgriezuši muguru un viņam neesot pat ļauts atjaunot neiroķirurga sertifikātu. Patiesībā viņam piedāvāts risinājums, kā pusgada laikā atjaunot neiroķirurga sertifikātu, turklāt Auders arī ticis iekārtots darbā par Pļavnieku veselības centra vadītāju.
Lai gan Auders daudzus gadus nebija praktizējis kā neiroķirurgs un nebija laikus atjaunojis savu ārsta sertifikātu, kolēģi, kas atbild par ārstu sertifikācijas procesu, meklējuši risinājumus, kā šo problēmu novērst.
Neiroķirurgu biedrības sertifikācijas komisijas vadītājs Leonīds Lugovskojs Pietiek apliecina, ka situācija ar sertifikāta atjaunošanu nav bijusi vienkārša ilgā prakses pārtraukuma dēļ, tomēr, ņemot vērā, ka Auders savulaik bijis tiešām izcils ārsts, ticis meklēts risinājums, kā sertifikātu atjaunot. Auderam piedāvāts stažēties kādā no slimnīcām, lai pēc stažēšanās laika varētu kārtot sertifikāciju.
Lugovskojs pats kontaktējies ar vairākām klīnikām, lai iekārtotu Auderu kā stažieri, un Gaiļezera slimnīca piekritusi viņu pieņemt stažiera amatā. Stažēšanās būtu aizņēmusi trīs līdz sešus mēnešus, un pēc tās Auderam būtu bijis jākārto sertifikācijas eksāmens, pēc kura nokārtošanas viņš varētu iegūt jaunu sertifikātu un strādāt patstāvīgi, skaidro Lugovskojs. “Es pats zvanīju dakterim Auderam un visu šo izklāstīju, bet viņš atteicās,” saka sertifikācijas komisijas vadītājs.
Neiroķirurgu asociācijas sertifikācijas komisija sniedz priekšlikumu Ārstu biedrības sertifikācijas padomei sertifikāta izsniegšanai, bet attiecībā uz Auderu tas neesot darīts, jo viņš atteicies. Savukārt Latvijas Ārstu biedrības sertifikācijas padomes pārstāvis Valdis Ģīlis Pietiek sacīja, ka neko neesot zinājis par Audera vēlmi atjaunot sertifikātu.
Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis zina stāstīt, ka Auders, kurš pēc aiziešanas no politikas un sertifikāta zaudēšanas bija pievērsies dārzkopībai, tiešām nopietni vēlējies pievērsties medicīnai pēc lielā pārtraukuma. Zinot viņa darba spējas un organizatora prasmes, viņš iekārtots darbā par Pļavnieku veselības centra vadītāju, taču šajā amatā viņš neesot darījis gandrīz neko.
“Viņš sēdēja kabinetā pie tukša galda, ar pacientiem un ārstiem nekomunicēja, tādēļ viņu atlaida,” stāsta Apinis, kurš ir pārliecināts, ka pie vainas bijusi ieilgusi depresija, kas savulaik enerģiskajam ārstam liegusi pievērsties darbam.
Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā Audera notika 19.jūlijā. Viņš dzimis 1962.gadā, bija beidzis rezidentūru neiroķirurģijā Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā un ieguvis doktora grādu, aizstāvot disertāciju par trīszaru nerva mikroķirurģiju.
Auders savulaik bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs, bet vēlāk iesaistījās politikā. 2002. gadā viņš piedalījās partijas Jaunais laiks dibināšanas kongresā un kļuva par veselības ministru Einara Repšes valdībā.
2003. gadā, ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, Repše pieprasīja viņa demisiju. KNAB toreiz ierosināja krimināllietu par Audera darbībām, ļaunprātīgi izmantojot pacientu uzticēšanos un nepamatoti saņemot dubultu apmaksu par operāciju izdarīšanu 2002.gadā.
Lai gan tagad daudz tiek runāts par talantīgā ārsta „norakšanu”, atšķirībā no tradicionālajiem „ārstiem - pateicību pieņēmējiem”, kuri naudu paši neprasa, bet pēc sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem no pateicības neatsakās, Auders, kā liecināja krimināllietas materiāli, pats bija izrādījis dzīvu interesi par pacientu maciņu saturu.
Kā liecināja apsūdzības materiāli, Auders bija nodarbojies ar „pacientu rindas pārdošanu” un uz slimnīcu nosūtītajiem pacientiem, kam bija nepieciešama mugurkaula operācija, nepatiesi apgalvojis, ka slimokasē neesot naudas tūlītējas operācijas samaksai un rinda operācijai var pienākt pēc ilga laika, rezultātā no viņiem saņemot iespaidīgas summas. Galīgā apsūdzība Auderam tika uzrādīta par vairāk nekā 40 000 latu izkrāpšanu 77 gadījumos.
Lietas izskatīšana visās instancēs ilga līdz pat 2009. gadam, Auders bija noalgojis arī dārgu advokātu – Oskaru Rodi, taču nekas nelīdzēja, jo pierādījumi pret viņu bija pārāk smagi: 2009. gada decembrī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta vēlreiz izskatīja viņa krimināllietu un galīgi atzina bijušo ministru par vainīgu liela apmēra krāpšanā, piespriežot viņam 13 500 latu naudassodu un mantas konfiskāciju.
Attēlā fragments no baumu pirmavota - Privātās Dzīves publikācijas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
