Nāvējošā suņu slimība un tās cēloņi: paskaidrojums Veterinārārstu biedrības vadībai
Gatis Krūmiņš, veterinārārsts16.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas veterinārārstu biedrības Valdes priekšsēdētājai M. Vidužas kundzei, Profesionālās ētikas komisijas vadītājai I. Pētersones kundzei - atbildot uz Jūsu vēstuli no 26.05.2015. ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par radušos situāciju saistībā ar AS Tukuma Straume iesniegumu un maniem izteikumiem sociālajā tīklā Twitter, paskaidroju:
Profilu sociālajā tīklā Twitter izveidoju 2010. gada jūnijā. Ieraksti atspoguļo manu personīgo dzīvi, sajūtas, emocijas, intereses, hobijus, nodarbošanos un, protams, arī profesionālo darbību, jo veterinārmedicīna kā reiz ir nozare, ko no privātās dzīves ir sarežģīti nodalīt. Šis profils tomēr nekādā gadījumā nav veterinārārsta kā aroda izpausmes veids.
Saistībā ar 2015. gada 8. maijā pausto viedokli varu teikt, ka pirms ieraksta veikšanas man bija telefoniska saruna ar veterinārārārsti Litu Konopori, veterinārārstiem Kasparu Mituli, Gati Kalniņu un Kasparu Udrasu. Tāpat atzīmēšu, ka dienu iepriekš kādā no mediju portāliem, Delfos vai Tvnet, vai varbūt arī abos bija publicēts LVB viedoklis par megaoesophagus saslimšanas uzliesmojumu Latvijā. Saistībā ar šo rakstu es saņēmu vairākus desmitus savu paziņu un patstāvīgo klientu zvanus ar lūgumu izskaidrot slimību.
Pirms ieraksta veikšanas es rūpīgi apsvēru katru rakstāmo vārdu, jo zināju par, manuprāt, neadekvāto AS Tukuma Straume darbinieku rīcību ierodoties veterinārajās ārstniecības iestādēs un agresīvi komunicējot ar speciālistiem, kā arī bija zināms par LVB valdes priekšsēdētājas vizīti AS Tukuma Straume ražotnē.
Ierakstu veicu, kā reiz pamatojoties uz veterinārārsta ētiku, tādējādi brīdinot sabiedrību par potenciālajiem riskiem. Ieraksta mērķis nekādā gadījumā nav bijis diskreditēt AS Tukuma Straume, tur strādājošos cilvēkus vai viņu ražoto produkciju!
Attiecībā uz AS Tukuma Straume valdes priekšsēdētāja Aivara Podnieka kunga 19.05.2015. iesniegumu Nr.1-7/191 LVB man ir daži komentāri:
1. Iespējams, A. Podnieka kunga rīcībā ir atšķirīgs Latvijas veterinārārstu Ētikas kodekss no spēkā esošā, kas publicēts arī LVB mājas lapā, bet nav nekādas saistības starp A. Podnieka kunga pieņēmumiem un secinājumiem un Latvijas veterinārārstu Ētikas kodeksa 2.5. un 2.7. punktiem, savukārt iesniegumā minēto 4.6. punktu kodekss nesatur.
2. Ņemot vērā man pieejamo, kā arī no kolēģiem iegūto informāciju, ir statistiski redzama saistība starp dzīvnieku saslimšanu ar megaoesophagus un AS Tukuma Straume ražoto suņu barību Dogo, ko apstiprina arī 19.05.2015. Latvijas radio 1 raidījumā oficiāli sniegtie uz to brīdi apkopotie statistiskie rezultāti http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/dilatacija-bistama-slimiba-suniem.a52198/. Tādējādi uzskatu, ka mans viedoklis paustajā izteiksmē ir bijis pamatots un vietā.
3. Kopš 2013. gada 1. oktobra mana pastāvīgā dzīves un darbavieta ir Cesvainē, Bērzu ielā 5. Darbs vairāk saistīts ar mājas vizītēm, strādāju savu vecāku zemnieku saimniecībā, kā arī veicu ķirurģiskās operācijas veterinārās ārstniecības iestādēs Rīgā, Alūksnē, Madonā. Līdz ar to ikdienā vairs nesaskaros tik daudz ar terapeitiskām saslimšanām kā agrāk strādājot pilnu laiku ambulancē Rīgā. Laukos dzīvnieku īpašnieki nav tik turīgi un bieži atsakās veikt papildu diagnostiskās izmeklēšanas, kā arī attieksme pret dzīvnieku ir no Rīgas atšķirīga. Tas bija par iemeslu izteikumam, ka man nav saslimšanas gadījumu. Saslimšanas gadījumu ir daudz, bet ir veikta tikai klīniskā izmeklēšana, papildus izmeklēšanu, piemēram rentgenu, parasti nosūtu veikt pie kolēģiem.
Apgalvojums, ka manu kolēģu viedoklis un pieredze, ko esmu uzklausījis, ir baumas un nezināmas izcelsmes avots, ir apvainojums visai veterinārārstu saimei! Apgalvojums arī netieši norāda uz patieso AS Tukuma Straume attieksmi pret veterinārārstiem un veterinārmedicīnu kā tādu Latvijā.
4. Kāda uzņēmuma intereses nevar tikt stādītas augstāk kā visas sabiedrības intereses. Nav nekāda pamata iesniegumā norādīt informāciju par barību lietojošo dzīvnieku skaitu, atbilstībām augstiem standartiem, pamata laboratoriskajiem izmeklējumiem utt.! Tam tā ir jābūt, tas ir ražojoša uzņēmuma ikdienas stāvoklis. Diemžēl A. Podnieka kungs neko nav pieminējis par padziļinātajiem izmeklējumiem, piemēram, toksikoloģiskajiem vai ārkārtas ražošanas procedūru pārbaudēm un tamlīdzīgi. Ja tādas nav veiktas, tad apgalvojums par uzņēmuma satraukumu un bažām suņu saslimšanas saistībā ir nevietā. Arī vēršanās pret mani gan šajā iesniegumā, gan arī iepriekšējā sarakstē e-pastos un telefoniski neliecina par uzņēmuma patiesu vēlmi atrast saslimšanas cēloņus.
Es patiesi ceru, ka izdosies noskaidrot suņu saslimšanas ar megaoesophagus cēloņus un tiks aiztaupītas dzīvnieku ciešanas un to saimnieku sāpes.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
