NBS nespēj notriekt pat dronus, kas lidinās virs to centrālajiem objektiem
Lato Lapsa01.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir noklusējuši ne tikai to, ka pēdējos mēnešos virs to nozīmīgākajiem objektiem un to tiešā tuvumā vairākkārt ir fiksēti bezpilota lidaparāti – droni, bet arī to, ka NBS ir izrādījušies nespējīgi šos dronus notriekt vai pārtvert, kā arī „izskaitļot” to operatorus.
„Operacionālu drošības apsvērumu dēļ šī ir iestādes iekšējās lietošanas informācija - ar ierobežotas pieejamības statusu, jo norāda uz NBS kaujas spējām,” – ar vienu un to pašu standartizētu formulējumu uz jautājumiem saistībā ar šo tēmu atbild Arta Pabrika vadītās Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Tikmēr no pilnīgi drošiem avotiem aizsardzības resorā ir kļuvis zināms, ka, neraugoties uz dāsno budžeta finansējumu, NBS ir izrādījušies absolūti nespējīgi notriekt vai pārtvert bezpilota lidaparātus, kas lidinās pat virs nozīmīgākajiem bruņoto spēku objektiem.
„Bezpilota gaisa kuģa lidojumus veic ne tuvāk par
Viens no zināmākajiem NBS objektiem, kas ir iekļauts militārās infrastruktūras objektu sarakstā, atrodas Mežaparkā, Ezermalas ielā, - tur izvietota gan NBS Mācību vadības pavēlniecība, gan Sakaru skola, gan Militārā policija, gan NBS Štāba bataljons un vēl citas bruņoto spēku struktūras.
Šā gada pavasarī tā pati Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa, kas tagad paziņojusi, ka nekādu informāciju par neatļautu dronu lidojumu tēmu nesniegs, paziņoja, ka NBS esot identificējis bezpilota lidaparātu, kas ielidojis lieguma zonā - tuvāk par 500 metriem no militārā objekta, un Militārā policija aizturējusi drona operatorus.
Tagadējā klusēšana par šo tēmu ir izskaidrojama ar to, ka pēdējos mēnešos virs NBS objektiem ir sākuši lidināties droni, pret kuriem NBS ir izrādījušies tehniski bezspēcīgi, - nav izdevies ne pārtvert dronus, ne aizturēt to operatorus.
Tā, piemēram, virs tā paša Ezermalas ielas militārās infrastruktūras objekta drons ir ticis fiksēts šā gada 18. augustā, turklāt bezpilota lidaparāts nevis vienkārši ielidojis puskilometru plašajā lidojumu aizlieguma zonā, bet lidinājies virs pašiem militārajiem objektiem.
Taču, neraugoties uz to, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nav izdevies ne lidaparātu notriekt vai pārtvert, ne arī noskaidrot, no kurienes tas tiek vadīts, un aizturēt drona operatoru.
Turklāt šis nav atsevišķs NBS tehniskās bezspēcības gadījums, bet tikai viens no pēdējā laikā aizvien biežākiem notikumiem, kas liek uzdot jautājumu, cik mērķtiecīgi un pārdomāti tiek tērēts militārais budžets.
Pietiek ir zināms vēl par vairākiem šādiem gadījumiem, no kuriem vēl viens īpaši brēcošs datējams ar konkrētu dienu augusta sākumā, kad virs NBS bāzes Ādažos ir pamanīti veseli divi bezpilota lidaparāti, taču neviens no tiem nav notriekts, un arī neviens no to operatoriem nav aizturēts.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
