NBS vadībai lūdz vērtēt zemessarga – Līvānu novada domes priekšsēdētāja „pikantu” fotogrāfiju
PIETIEK24.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāds Jēkabpils zemessargs ir vērsies pie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Zemessardzes komandieriem, lūdzot izvērtēt zemessardzes virsseržanta - Līvānu novada domes priekšsēdētāja Andra Vaivoda „pikantu” fotogrāfiju, kas tapusi Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Vēstulē, kas nonākusi Pietiek rīcībā, norādīts, ka A. Vaivods, kas daudzu gadu garumā pilda Līvānu novada Domes priekšsēdētāja pienākumus un arī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, sevi vienmēr pozicionējis kā Latvijas patriotu - zemessargu, kurš Zemessardzes rindās arī saņēmis dažādus apbalvojumus un pagodinājumus.
Šis publiskais tēls esot klajā pretrunā ar virtuālajā vidē klejojošo un attiecīgi publiski pieejamo foto, kurā A. Vaivods redzams, pozējot ar automātu rokās un blakus atrodoties Domes darbiniecei Zanei Gaidukai, kura cieši tur PSRS laika rokas ložmetēju. Savukārt „fonā pozē persona, kura acīmredzami ir tērpta LR aizliegtās PSRS simbolikas elementus iekļaujošā uniformā (pufaikā, galvā "pilotka" ar zvaigzni)”.
„Par šiem ieročiem un formu nebūtu īpaši jābrīnās, jo, pēc manā rīcībā esošās informācijas, šis foto ir uzņemts Kaļiņingradas apgabala Pioņerskas pilsētā, kas, kā zināms, ir Krievijas Federācijas anklāvs. Jābrīnās būtu par to, ka šī persona, Andris Vaivods, kurš sevi pozicionējis kā LR patriotu - zemessargu, kurš ir arī Līvānu novada Domes priekšsēdētājs, ar šo foto diskreditē ne tikai sevi, bet arī Latvijas Republiku kā arī visus amatus, kurus viņš ir ieņēmis,” norādīts vēstulē NBS un Zemessardzes vadībai.
Vēstules autora ieskatā esot vienkārši nožēlojami skatīties, kā Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un foto uzņemšanas laikā arī koalīcijas padomes loceklis pašapzināti pozē ar 2.Pasaules kara ieročiem: „Neviļus rodas pārdomas, kādiem dienestiem Krievijas Federācijai varētu rasties interese par šo foto un figurantu šajā fotogrāfijā...”
Esot jāņem vērā arī apstāklis, ka Andris Vaivods pirms Covid-19 ierobežojumu stāšanās spēkā bija ļoti biežs viesis Baltkrievijas Republikā - Minskā, Žodzinā, Glubokoje, kā arī Kaļiņingradas apgabalā, un jāpatur prātā, ka „"atslēgas Latgales vārtos" turētājam, kurš vienlaikus ir arī valsts amatpersona, šie galamērķi absolūti nevar būt primāri Domes darba uzdevumu ietvaros”.
A. Vaivods gan ir pārsniedzis 60 gadu slieksni un saskaņā ar likumu vairs nevar piedalīties aktīvajā dienesta, taču saskaņā ar vēstules autora informāciju foto uzņemšanas laikā tā tas neesot bijis. „Tamdēļ aicinu Jūs pievērst vērību notikumiem un amatpersonas rīcībai, kas, iespējams varētu būt nodarījusi kaitējumu valsts drošības interesēm un demonstrējusi LR amatpersonai necienīgu rīcību un uzvedību. Nedomāju, ka arī turpmāk Andrim Vaivodam dažādos patriotiskos pasākumos būtu jāturpina dižoties ar Zemessardzes formastērpu. Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera statuss tomēr uzliek lielu morālu un cieņpilnu attieksmi pret mūsu valsts vērtībām,” teikts vēstulē.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kāda ir bijusi šīs vēstules virzība Zemessardzē un NBS.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
