Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.

Turklāt, runājot kopumā par krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos, arī tās ir nesalīdzināmas lietas, ņemot vērā Latvijā izmainīto demogrāfisko sastāvu un rusifikācijas politiku padomju okupācijas gados. Latviešiem joprojām “pastāvīgi jācīnās ar daudzās jomās dominējošo krievu valodu pat bez oficiāla statusa”, raksta sociālo tīklu lietotāji.

Latvijas sabiedrībā asu reakciju izraisījis sabiedriskā medija lēmums organizēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātu debates arī krievu valodā. Pēdējās nedēļās šis jautājums ir viens no karstajiem tematiem diskusijās Latvijas sociālajos medijos un citviet. Šajā saistībā tiek minēti dažādi argumenti, piesaukti arī citu valstu piemēri, tostarp izskanējis arī Somijas vārds. Rakstā skaidrojam, kāda īsti ir Somijas pieeja šajā jautājumā.

"Latvijā darīt to, ko dara citu valstu sabiedriskie mediji, nozīmē kolaboracionismu, valsts apdraudējumu, rusofiliju un citus nāves grēkus," 14. maijā platformā "X" rakstīja Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna, daloties ar pagājušā gada Somijas kolēģu ziņu par viņu veidoto saturu vairākās mazākumtautību valodās.

Vēlāk atbildot uz "Latvijas Avīzes" jautājumiem, Brauna atzīst, ka Latvijas un Somijas situācija nav salīdzināma. "Taču tas, kas vieno daudzus Eiropas sabiedriskos medijus – tie veido saturu mazākumtautību vai lielāko ieceļotāju grupu valodās, lai labāk tās sasniegtu un nodotu būtisku informāciju, tādējādi novēršot drošības riskus visai sabiedrībai," viņa piebilst.

"Mēs esam veidojuši vēlēšanu saturu daudzām valodu minoritātēm visās mūsu platformās: tīmeklī, radio un televīzijā," "Latvijas Avīzei" apstiprina Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" Ziņu un aktuālo notikumu nodaļas izpildproducents Petri Kejonens. 

"Ar šo saturu cenšamies uzlabot valodu minoritāšu izpratni par Somijas sabiedrību. Cerams, ka viņi labāk iepazīs Somiju kā savu mītnes zemi un iesaistīsies tās demokrātiskajos lēmumu pieņemšanas procesos."

"Somijā šādas debates nebūtu iespējamas"

Somijas sabiedriskā raidorganizācija pirms 2023. gada parlamenta vēlēšanām pirmo reizi vēlēšanu atspoguļojuma vēsturē veidoja debašu raidījumus ne tikai somu un zviedru, bet arī četrās mazākumtautību valodās – arābu, angļu, somāliešu un krievu.

Taču tas nenozīmē, ka Somijas politiķiem bija jāsacenšas par vēlētāju balsīm diskusijās, piemēram, somāliešu vai arī kādā citā mazākumtautības valodā ar vai bez tulka starpniecības.

Kā diskusiju dalībnieki tajos piedalās mazākumtautību kopienu pārstāvji, lai apspriestu savu piederību un iekļaušanos Somijas sabiedrībā, tai skaitā līdzdalību valsts politiskajos procesos.

Tās nav partiju kandidātu debates vienas nacionālās minoritātes valodā, kā to iecerējis Latvijas sabiedriskais medijs. 

"Somijā šādas debates nebūtu iespējamas, jo kandidāti nerunā krieviski," "Latvijas Avīzei" uzsver somu žurnālists un rakstnieks Juka Rislaki, kurš 2001. gadā pārcēlies uz dzīvi Latvijā. "Uzdrošinos apgalvot, ka vēlēšanu debates krievu valodā Latvijā būtu vērtējamas kā diskriminējošas tādā izpratnē, ka daži kandidāti krieviski runā slikti vai nerunā nemaz. Krievu valoda nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, tāpēc viņiem nav vajadzības to zināt," viņš piebilst.

"Lūgums ņemt vērā, ka Latvijas Radio neveido priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Priekšvēlēšanu debates, cik zināms no publiskajiem paziņojumiem, plāno "RUS.LSM", kas ir Latvijas Televīzijas (LTV) struktūrvienība. Līdz ar to jautājumus par šī formāta izvēli jāuzdod LTV," vienlaikus uzsver Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna. Viņa informē, ka Latvijas Radio programma LR4 pirms EP vēlēšanām veido interviju ciklu ar kandidātu sarakstu pārstāvjiem. 

"Intervijas pārraida ierakstā (ne tiešraidē), jebkurš kandidāts interviju var sniegt latviešu valodā, un tās tiek pārtulkotas krievu valodā. 

Visu kandidējošo partiju pārstāvji intervijas jau ir snieguši, neviena partija no tām nav atteikusies," piebilst Latvijas Radio galvenā redaktore.

Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Priede 16. maija "Panorāmā" pauda pārliecību, ka EP vēlēšanu kandidātu debatēm krievu valodā ir jānotiek: "Esošie lēmumi mums paliek spēkā. Mēs neuzskatām, ka pārkāpjam likumu. Mēs uzskatām, ka pildām savu sabiedriskā pasūtījuma un sabiedriskā medija misiju. Mēs darām to pēc labākās sirdsapziņas."

"Neatkāpsimies no būtiskā uzdevuma priekšvēlēšanu debatēs uzrunāt iespējami plašu auditoriju," paziņojumā par Latvijas politiķu priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā pauž arī LTV galvenā redaktore Sigita Roķe.

Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš sociālajos tīklos norāda, ka Somijā politiķi televīzijā nediskutē krievu valodā.

Dzīvo pēc Maskavas laika

Somijas sabiedriskā medija "Yle" veidotos vēlēšanu raidījumus mazākumtautību auditorijai iespējams noskatīties raidorganizācijas programmu arhīvā. Piemēram, vienā no diskusijām, kura pulcēja krieviski runājošos Somijas iedzīvotājus, uzņēmējs Sergejs Kapanens, raksturojot Somijas krievvalodīgo sabiedrību, iedala to divās lielās grupās: vieni, kas ir "somiskojušies" – bērni, kuri dzimuši Somijā, runā somu valodā un seko valsts norisēm un procesiem; otri, kas šeit ieradušies jau zināmā vecumā, kāds varbūt saprot somu valodu, kāds nerunā pietiekami labi – viņi neseko Somijas politikai, tā viņus neinteresē.

"Daudzi krievvalodīgie, ar kuriem esmu runājis, pat neko dzirdējuši nav par šeit notiekošajām vēlēšanām. Proti, vairākums krievu, kuri šeit dzīvo, pat neskatās Somijas ziņas krievu valodā. Viņi seko Krievijas politikai. Tā ir problēma, viņi dzīvo savā slēgtā lokā, viņi nepietiekami adaptējas Somijas sistēmai, proti, viņi šeit neintegrējas," TV diskusijā atzīst Sergejs.

Cita diskusijas dalībniece Austrumsomijas Universitātes Karēlijas pētniecības institūta profesore Olga Davidova-Megeta piebilst, ka krievvalodīgajiem Somijā piemītot transnacionāls dzīvesveids: "Proti, viņi turpina daļēji dzīvot saskaņā ar Krievijas darbakārtību vai ar tās valsts darbakārtību, kurā viņi dzimuši. Var sacīt, ka viņi bieži vien vairāk ir iesaistīti šo valstu politiskajās diskusijās vai procesos nekā tajā, kas notiek Somijā."

Raidījumā tiek arī pausts viedoklis, ka ar "Yle" veidotajām ziņu pārraidēm krievu valodā nav gana, esot nepieciešams "plašāks naratīvs", arī analītika un emocionāli stāsti krievu valodā. Tādā veidā "cilvēki varētu identificēt sevi ar to mediju vidi, ko Somija realizē krievu valodā, un attiecīgi arī ar somu diskursu." Tas, ka šādu saturu varētu smelties somu valodā, diskusijā neizskan.

"Somijas krievvalodīgo kopiena izdod savu žurnālu, agrāk viņiem bija radiostacija," stāsta Juka Rislaki. ""Yle" raida "Novosti" krievu valodā, arī informāciju par vēlēšanām, ļoti reti var būt ekspertu diskusijas, bet ne debates."

"Krievu valodu Somijā var dzirdēt televīzijā, piemēram, krievu filmās un dažās ziņu intervijās, jo Somijā nekad tās nedublējam, bet tulkojumu titrējam. Tas, manuprāt, ir pareizi, un arī latviešiem to vajadzētu darīt," iesaka Latvijā dzīvojošais somu publicists.

"Do svidaņija!"

Somijas krievvalodīgo minoritāte daļēji ir vēsturiskās "baltās" krievu emigrācijas pēcteči, bet lielākā daļa krievvalodīgo uz Somiju pārcēlās drīz pēc PSRS sabrukuma, – kopējo ainu raksturo Rislaki. "Pašlaik valstī dzīvo vairāk nekā 77 000 cilvēku, kuru dzimtā valoda ir krievu – tas ir aptuveni 1,6% iedzīvotāju. Aptuveni 30 000 no viņiem ir Krievijas pilsoņi, dažiem ir dubultā pilsonība. Citi ir ieguvuši Somijas pilsonību vai ir Igaunijas krievi."

Latvijā dzīvojošais somu žurnālists atgādina, ka Somijā oficiālās valodas ir somu, zviedru un sāmu. Krievu valodai nav īpaša statusa, lai gan Somijā tā ir trešā biežāk lietotā valoda. 

"Šo minoritāti īsti neredz un nedzird, un viņi apgalvo, ka tiek diskriminēti darba tirgū," piebilst Rislaki. Viņš arī atzīmē, ka somu skolēnu vidū krievu valoda ir ārkārtīgi nepopulāra: "Tikai nedaudzi izvēlas to mācīties skolā, pat ja viņiem tiek piedāvāta šāda iespēja. To nevar pat salīdzināt ar angļu, vācu un franču valodu. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šī interese ir vēl vairāk sarukusi. Piemēram, Helsinkos pēdējos gados to izvēlējušies apgūt tikai 20–30 skolēnu."

Par to, ka Somijā interese par krievu valodu mazinās, šajā mēnesī vēsta arī ziņu aģentūra AFP. Francijas medijs "France 24" šai ziņai licis virsrakstu "Do svidaņija!" ("Uz redzēšanos!" – no kriev. val.). Reportieris, kurš apmeklējis Somijas austrumu rajonus, ziņo par somu plāniem slēgt izglītības programmas, kas piedāvā krievu valodas un kultūras nodarbības.

Par publiskajiem līdzekļiem finansētās Austrumsomijas skolas vadītāja Katri Anttila atzinusi, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pašvaldības amatpersonas vairs nevēlas nodrošināt krievu valodas apmācību. Minētajai mācību iestādei ir trīs filiāles Lapēnrantas, Imatras un Joensū pilsētās. Tās ir vienīgās skolas ārpus Helsinkiem, kurās papildus somu valodas mācību programmai līdz šīm varēja apgūt arī krievu kultūru un valodu.

Par izglītības jautājumiem atbildīgā pašvaldības amatpersona Juhani Junnilainens informējis, ka "interese par krievu valodu plok jau vairāk nekā desmit gadus", kamēr "Lapēnrantas skolās arvien populārāka kļūst spāņu valoda".

Arī Turku pilsēta šogad nolēmusi izbeigt somu–krievu valodas programmu, ko piedāvāja vienā valsts skolā, pamatojot to ar skolēnu intereses samazināšanos.

Novērtē šo rakstu:

20
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...