Nē, ticiet mums, tā nemaz nav ne korupcija, ne apdraudējums valsts drošībai!
Aizsardzības ministrija29.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par Aizsardzības ministrijas (turpmāk - AM) noslēgto līgumu ar komersantu Vairog EU, aizsardzības ministrs ir uzdevis Militārās izlūkošanas un drošības dienestam veikt pārbaudi. Izvērtējot šobrīd pieejamo informāciju, sniedzam Aizsardzības ministrijas komentāru.
Citi munīcijas iepirkumi
Līgums ar Vairog EU nenozīmē, ka nevar tikt slēgti līgumi ar citiem komersantiem par munīcijas piegādi. Aizsardzības ministrija ir devusi atļauju un Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk NBS) ir noslēguši līgumus ar citiem piegādātājiem, tai skaitā par munīcijas veidiem, kas ir līgumā ar Vairog EU. Kopumā laika posmā kopš 2021.gada noslēgti deviņi līgumi par kopējo summu aptuveni 9 000 000 EUR vērtībā. Neviens no šiem piegādes līgumiem nav ticis slēgts ar Vairog EU.
Munīcijas cenas
Noslēgtajā līgumā ar Vairog EU ir noteikti cenu griesti par vienu munīcijas vienību, bet pie piegādes komersantam ir jāsniedz skaidrojums par munīcijas vienības ražošanas pašizmaksu veidošanos, saskaņā ar ministrijas noteikto metodoloģiju. Visā līguma darbības laikā Vairog EU ir jāsniedz regulāras atskaites par līguma izpildes laikā ražoto preču pašizmaksu un iesaistīto finanšu līdzekļu apriti (atvērtās grāmatvedības princips) par iepriekšējo mēnesi.
Analizējot un salīdzinot citu munīcijas piegādātāju cenas NBS noslēgtajos līgumus, nevis komersantu piedāvājumos, Vairog EU piedāvātā cena atsevišķās pozīcijās ir lielāka 10%-30% robežās. Nevienā no šiem piedāvājumiem nav iekļauta piegādes drošības komponente. Tāpat ir atsevišķi munīcijas veidi, kur Vairog EU piedāvājums ir identisks starpniekuzņēmumu piedāvājumam.
Savukārt salīdzinot munīcijas cenu, ko piedāvā NATO atbalsta un iepirkumu aģentūras (NATO Support and Procurement Agency - NSPA) noslēgtie līgumi, varam secināt ka uz doto brīdi, NSPA piedāvājums ir vismaz divas reizes dārgāks nekā līgumā ar Vairog EU. Šobrīd sakarā ar situāciju pasaulē un attiecīgu militāro preču ražotāju noslogotību, netiek arī garantētas savlaicīgas piegādes un cenas. Jārēķinās, ka arī no NSPA piegādes nebūtu ātrāk kā 12 mēnešus no piedāvājuma saņemšanas un parakstīšanas brīža plus vēl piegādes laiks un cena.
Komersanta izvēle
Vairog EU bija tikai viens no vairākiem uzņēmumiem, kuru AM vērtēja, pieņemot lēmumu par NBS nepieciešamās munīcijas ražošanas attīstību Latvijā. Vērtēšana balstījās detalizētā tirgus izpētē un informācijā par visiem Latvijas komersantiem, kuriem attiecīgajā brīdī bija izsniegtas atbilstošas licences komercdarbībai ar šāda veida produktiem vai to sastāvdaļām. Starp būtiskākajiem vērtēšanas kritērijiem uzsverami iepriekšējās komercdarbības, tai skaitā munīcijas un tās sastāvdaļu ražošanas faktiskā pieredze, saistīto ražotņu atrašanās Latvijā, kā arī komersanta spēja un apņemšanās krīzes situācijās nodrošināt decentralizētu produkcijas ražošanu. Tāpat arī tika vērtēta reputācija.
Aizsardzības ministrijas sagatavotais vērtējums tika saskaņots ar citām ministrijām. Savukārt pilnvarojumu šobrīd spēkā esošā piegādes līguma noslēgšanai ar Vairog EU AM saņēma tikai pēc tam, kad bija pieņemts Ministru kabineta lēmums. Tikai pēc šāda apstiprinājuma saņemšanas AM bija tiesīga slēgt piegādes līgumu, tajā paredzot obligātus līguma izpildes kontroles, produkcijas testēšanas, sadarbības un saistīto maksājumu pakāpeniskuma, peļņas ierobežošanas, cenu maksimālo griestu, trešo pušu auditēšanas un citus nosacījumus.
Tāpat jānorāda, ka pašas aizsardzības nozares ietvaros lēmumi par šādu piegādes līgumu slēgšanu un MK izvirzīto priekšnosacījumu izpildi vienbalsīgi tiek pieņemti atbilstošās nozares nodrošinājuma jomas padomēs, kurās ir pārstāvēta visa AM un NBS vadība, kā arī NBS tehniskie eksperti.
Līguma izpilde un kontrole
Saskaņā ar noslēgto līgumu Vairog EU ir jau veicis triju dažādu munīcijas veidu piegādi. Vairākās citās kategorijās tiek veikta līgumā paredzētā obligātā munīcijas paraugu testēšana un produkcijas pielāgošana NBS izvirzītajām kvalitātes prasībām un NATO standartiem. Līguma darbības laikā AM jau vairākkārt ir izmantojusi sev paredzētās tiesības veikt Vairog EU darbības auditu, tai skaitā piesaistot neatkarīgu trešās puses auditoru.
Līgumā ir noteikts piegādes drošības jeb vietējās ražošanas kapacitātes izveidošana, ko AM stingri kontrolē. Līdz šim brīdim Vairog EU ir izpildījis savas saistības šajā līguma sadaļā.
Ir noskaidrots, ka kavēšanās ar līguma termiņu izpildi ir notikusi, ņemot vērā situāciju globālajos tirgos. Kavēšanās ar līguma termiņiem notika saistībā ar Covid-19 pandēmijas radītajiem izejmateriālu loģistikas ķēžu pārrāvumiem, kā arī ņemot vērā strauji augošu specifisku munīcijas sastāvdaļu deficītu pēc Krievijas atkārtota iebrukuma Ukrainā. Atbilstoši līgumā noteiktajiem kontroles mehānismiem, AM jau vairākkārt ir vērtējusi šos kavējumus. Ja sākotnēji līgumsods komersantam netika piemērots, ņemot vērā objektīvos augstākminētos apstākļus, tad šobrīd jau ir piemērots pirmais līgumsods vairāk kā 100 tūkstošu EUR apmērā par piegādes termiņu kavēšanu.
Aizsardzības ministrija skaidri apzinās, ka ģeopolitisko izaicinājumu priekšā vietējās militārās industrijas attīstība ir kritiska nepieciešamība. Protams, ka arī saistīto ražošanas, testēšanas, sertificēšanas un kvalitātes kontroles tehnoloģiju pakāpeniska pārnese un ieviešana vienmēr ir un būs saistīta ar risku un lielākām sākotnējām izmaksām, sevišķi salīdzinot ar tūlītēju starpniekuzņēmumu vai ārvalstu ražotāju pakalpojumu izmantošanu.
Trauksmes cēlāju video atrodams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=wgSg9OdWbMs
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
