Nē, ticiet mums, tā nemaz nav ne korupcija, ne apdraudējums valsts drošībai!
Aizsardzības ministrija29.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par Aizsardzības ministrijas (turpmāk - AM) noslēgto līgumu ar komersantu Vairog EU, aizsardzības ministrs ir uzdevis Militārās izlūkošanas un drošības dienestam veikt pārbaudi. Izvērtējot šobrīd pieejamo informāciju, sniedzam Aizsardzības ministrijas komentāru.
Citi munīcijas iepirkumi
Līgums ar Vairog EU nenozīmē, ka nevar tikt slēgti līgumi ar citiem komersantiem par munīcijas piegādi. Aizsardzības ministrija ir devusi atļauju un Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk NBS) ir noslēguši līgumus ar citiem piegādātājiem, tai skaitā par munīcijas veidiem, kas ir līgumā ar Vairog EU. Kopumā laika posmā kopš 2021.gada noslēgti deviņi līgumi par kopējo summu aptuveni 9 000 000 EUR vērtībā. Neviens no šiem piegādes līgumiem nav ticis slēgts ar Vairog EU.
Munīcijas cenas
Noslēgtajā līgumā ar Vairog EU ir noteikti cenu griesti par vienu munīcijas vienību, bet pie piegādes komersantam ir jāsniedz skaidrojums par munīcijas vienības ražošanas pašizmaksu veidošanos, saskaņā ar ministrijas noteikto metodoloģiju. Visā līguma darbības laikā Vairog EU ir jāsniedz regulāras atskaites par līguma izpildes laikā ražoto preču pašizmaksu un iesaistīto finanšu līdzekļu apriti (atvērtās grāmatvedības princips) par iepriekšējo mēnesi.
Analizējot un salīdzinot citu munīcijas piegādātāju cenas NBS noslēgtajos līgumus, nevis komersantu piedāvājumos, Vairog EU piedāvātā cena atsevišķās pozīcijās ir lielāka 10%-30% robežās. Nevienā no šiem piedāvājumiem nav iekļauta piegādes drošības komponente. Tāpat ir atsevišķi munīcijas veidi, kur Vairog EU piedāvājums ir identisks starpniekuzņēmumu piedāvājumam.
Savukārt salīdzinot munīcijas cenu, ko piedāvā NATO atbalsta un iepirkumu aģentūras (NATO Support and Procurement Agency - NSPA) noslēgtie līgumi, varam secināt ka uz doto brīdi, NSPA piedāvājums ir vismaz divas reizes dārgāks nekā līgumā ar Vairog EU. Šobrīd sakarā ar situāciju pasaulē un attiecīgu militāro preču ražotāju noslogotību, netiek arī garantētas savlaicīgas piegādes un cenas. Jārēķinās, ka arī no NSPA piegādes nebūtu ātrāk kā 12 mēnešus no piedāvājuma saņemšanas un parakstīšanas brīža plus vēl piegādes laiks un cena.
Komersanta izvēle
Vairog EU bija tikai viens no vairākiem uzņēmumiem, kuru AM vērtēja, pieņemot lēmumu par NBS nepieciešamās munīcijas ražošanas attīstību Latvijā. Vērtēšana balstījās detalizētā tirgus izpētē un informācijā par visiem Latvijas komersantiem, kuriem attiecīgajā brīdī bija izsniegtas atbilstošas licences komercdarbībai ar šāda veida produktiem vai to sastāvdaļām. Starp būtiskākajiem vērtēšanas kritērijiem uzsverami iepriekšējās komercdarbības, tai skaitā munīcijas un tās sastāvdaļu ražošanas faktiskā pieredze, saistīto ražotņu atrašanās Latvijā, kā arī komersanta spēja un apņemšanās krīzes situācijās nodrošināt decentralizētu produkcijas ražošanu. Tāpat arī tika vērtēta reputācija.
Aizsardzības ministrijas sagatavotais vērtējums tika saskaņots ar citām ministrijām. Savukārt pilnvarojumu šobrīd spēkā esošā piegādes līguma noslēgšanai ar Vairog EU AM saņēma tikai pēc tam, kad bija pieņemts Ministru kabineta lēmums. Tikai pēc šāda apstiprinājuma saņemšanas AM bija tiesīga slēgt piegādes līgumu, tajā paredzot obligātus līguma izpildes kontroles, produkcijas testēšanas, sadarbības un saistīto maksājumu pakāpeniskuma, peļņas ierobežošanas, cenu maksimālo griestu, trešo pušu auditēšanas un citus nosacījumus.
Tāpat jānorāda, ka pašas aizsardzības nozares ietvaros lēmumi par šādu piegādes līgumu slēgšanu un MK izvirzīto priekšnosacījumu izpildi vienbalsīgi tiek pieņemti atbilstošās nozares nodrošinājuma jomas padomēs, kurās ir pārstāvēta visa AM un NBS vadība, kā arī NBS tehniskie eksperti.
Līguma izpilde un kontrole
Saskaņā ar noslēgto līgumu Vairog EU ir jau veicis triju dažādu munīcijas veidu piegādi. Vairākās citās kategorijās tiek veikta līgumā paredzētā obligātā munīcijas paraugu testēšana un produkcijas pielāgošana NBS izvirzītajām kvalitātes prasībām un NATO standartiem. Līguma darbības laikā AM jau vairākkārt ir izmantojusi sev paredzētās tiesības veikt Vairog EU darbības auditu, tai skaitā piesaistot neatkarīgu trešās puses auditoru.
Līgumā ir noteikts piegādes drošības jeb vietējās ražošanas kapacitātes izveidošana, ko AM stingri kontrolē. Līdz šim brīdim Vairog EU ir izpildījis savas saistības šajā līguma sadaļā.
Ir noskaidrots, ka kavēšanās ar līguma termiņu izpildi ir notikusi, ņemot vērā situāciju globālajos tirgos. Kavēšanās ar līguma termiņiem notika saistībā ar Covid-19 pandēmijas radītajiem izejmateriālu loģistikas ķēžu pārrāvumiem, kā arī ņemot vērā strauji augošu specifisku munīcijas sastāvdaļu deficītu pēc Krievijas atkārtota iebrukuma Ukrainā. Atbilstoši līgumā noteiktajiem kontroles mehānismiem, AM jau vairākkārt ir vērtējusi šos kavējumus. Ja sākotnēji līgumsods komersantam netika piemērots, ņemot vērā objektīvos augstākminētos apstākļus, tad šobrīd jau ir piemērots pirmais līgumsods vairāk kā 100 tūkstošu EUR apmērā par piegādes termiņu kavēšanu.
Aizsardzības ministrija skaidri apzinās, ka ģeopolitisko izaicinājumu priekšā vietējās militārās industrijas attīstība ir kritiska nepieciešamība. Protams, ka arī saistīto ražošanas, testēšanas, sertificēšanas un kvalitātes kontroles tehnoloģiju pakāpeniska pārnese un ieviešana vienmēr ir un būs saistīta ar risku un lielākām sākotnējām izmaksām, sevišķi salīdzinot ar tūlītēju starpniekuzņēmumu vai ārvalstu ražotāju pakalpojumu izmantošanu.
Trauksmes cēlāju video atrodams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=wgSg9OdWbMs
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
