Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru kabinets šā gada 14.jūlija sēdē ir atbalstījis un iesniedzis izskatīšanai Saeimā Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (turpmāk - Likumprojekts), kas paredz, ka valsts institūciju un privātpersonu sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt epidemioloģiski drošiem, ka darba devējiem ir jānodrošina epidemioloģiski droša darba un mācību vide, it īpaši šādu prasību attiecinot uz ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes iestādēm un uz darbu izglītības jomā. Likumprojektā noteikts, kā publiskajā un privātajā sektorā tiek sniegti pakalpojumi, kā tiek organizēts darbs un kā tiek nodrošināta prasība pēc epidemioloģiski drošas darba un mācību vides.

Saskaņā ar Tiesībsarga likuma 11.panta 1. un 4.punktu tiesībsarga funkcijas ir veicināt privātpersonu cilvēktiesību aizsardzību, kā arī atklāt trūkumus tiesību aktos un veicināt šo trūkumu novēršanu. Tiesībsarga likuma 12.panta 8.punkts paredz, ka, pildot savas funkcijas, tiesībsargs sniedz Saeimai, Ministru kabinetam, pašvaldībām vai citām iestādēm ieteikumus attiecībā uz tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu.

Ņemot vērā minēto, tiesībsargs savas kompetences ietvaros sniedz viedokli par Likumprojektu.

Vispirms tiesībsargs vēlas norādīt, ka konceptuāli atbalsta Likumprojekta tālāku virzību, uzticoties zinātnieku un ekspertu viedoklim, ka, ņemot vērā šī brīža epidemioloģisko situāciju Covid-19 infekcijas izplatības jomā un prognozes par tās attīstību, iedzīvotāju vakcinācija ir vienīgais veids kā efektīvi mazināt Covid-19 infekcijas tālāko izplatību un vīrusa mutāciju.

Eiropas Zāļu aģentūras atzīto vakcīnu klīniskie pētījumi un citu valstu, kur ir panākta plaša sabiedrības vakcinācijas aptvere, pieredze liecina par šo vakcīnu efektivitāti saistībā ar vīrusa izplatības ierobežošanu. Pētījumi liecina, ka vakcinācija pret Covid-19 ar Eiropas Zāļu aģentūras atzītajām vakcīnām ne tikai pasargā cilvēku no saslimš anas ar Covid-19 smagā formā, bet arī būtiski pasargā no inficēšanās, tādējādi apturot Covid-19 izplatību. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, salīdzinot Covid-19 infekcijas sastopamības biežumu visiem Latvijas iedzīvotājiem un vakcinētām personām, pilnīgi vakcinēto personu vidū Covid-19 infekcija tika konstatēta 72,6 reizes retāk, kas liecina par augstu vakcinācijas efektivitāti, samazinot inficēšanās risku. Tādējādi ir ļoti zema varbūtība, ka vakcinēti cilvēki radīs inficēšanās risku citiem cilvēkiem.

Tiesībsargs norāda, ka valstij ir ne vien tiesības, bet arī pienākums apkarot epidēmijas. Šis pienākums izriet gan no Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 93.panta, gan no Latvijai saistošajām starptautiskajām normām. Eiropas Sociālās hartas (turpmāk - Harta) 11.pants un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (turpmāk - Pakts) 12.pants nosaka valstīm pienākumu veikt pasākumus epidēmisko slimību ierobežošanai un apkarošanai līdztekus pienākumam atturēties no tiešas vai pastarpinātas iejaukšanās cilvēka veselības tiesību īstenošanā, kas ietver arī tiesības atteikties no ārstniecības un vakcinācijas.

Ar valsts pienākumu apkarot epidēmijas ir saistīti valsts uzdevumi: pēc iespējas novērst pārslodzes risku veselības sistēmai; mazināt ekonomiskās lejupslīdes risku, ko radītu nepieciešamība noteikt jaunus ierobežojumus; nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt epidemioloģiski drošus pakalpojumus gan valsts, gan privātajās iestādēs, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus (Hartas 3.pants un Pakta 7.pants).

Bīstamas infekcijas slimību izplatīšanās gadījumā valsts nevar zaudēt savu funkcionalitāti, un tai jāspēj nodrošināt valsts eksistēšanai svarīgu dienestu darbu un pakalpojumu sniegšanu. Ja prioritāri nozīmīgo dienestu darbs tiek paralizēts un netiek nodrošināta valstiski nozīmīgu pakalpojumu sniegšana, valsts var nonākt krīzes un haosa situācijā, tādēļ valdībai un parlamentam ir svarīgi nodefinēt tās jomas, kas ir eksistenciāli nozīmīgas valsts nepārtrauktas funkcionēšanas nodrošināšanai, kur turklāt attālināta funkciju nodrošināšana nav iespējama, un tie būtu tiešā kontakta dienesti un pakalpojumi, piemēram, medicīniskās aprūpe (slimnīcas, ģimenes ārsti, NMPD, ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu un rehabilitācijas institūciju darbinieki), glābšanas dienesti un tiesiskā kārtība (VUGD, policija, pašvaldības policija, prokuratūra, tiesas, cietumu apsardze), valsts aizsardzības nodrošināšana (bruņotie spēki un valsts robežsardze) u.c.

Vienlaikus tiesībsargs vērš uzmanību, ka, īstenojot minētos pienākumus, jāņem vērā, ka ikviena indivīda pamattiesību realizācija ir samērojama ar visas sabiedrības interesēm. Proti, ir jāatrod saprātīgs līdzsvars starp indivīda un visas sabiedrības interesēm.

Ņemot vērā minēto, tiesībsargs vērš uzmanību uz atsevišķiem Likumprojektā ietvertā regulējuma aspektiem, kas rada bažas par minētā interešu līdzsvara sasniegšanu.

Likumprojektā paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu papildināt ar 6.10 pantu, paredzot, ka: “Ministru kabinets, izvērtējot epidemioloģiskās drošības riskus, nosaka izņēmumus epidemioloģiskās drošības pasākumu piemērošanai personām, kurām izsniegti sadarbspējīgi sertifikāti, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai informāciju par veiktā testa rezultātu.”

Ne Likumprojekta anotācijā, ne šī gada 14. jūlija Ministru kabineta sēdē[1] nav sniegts skaidrojums, kādus konkrēti jautājumus tiek plānots regulēt ar minētajā tiesību normā paredzēto deleģējumu. Kvalitatīvs normatīvais regulējums izvirza prasību, ka likuma normai jābūt pietiekami skaidrai un saprotamai, lai persona varētu prognozēt tās piemērošanu, sekas un atbilstoši pielāgot savu rīcību. Tiesiskās skaidrības nolūkos, aicinām Likumprojekta izstrādātājus precizēt minētās normas mērķi un nepieciešamību, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta 7. punkts jau paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt īpašus epidemioloģiskās drošības pasākumus, kurus personām nepieciešams veikt. Pirmšķietami minētās tiesību normas paredz Ministru kabineta tiesības regulēt vienus un to pašus jautājums.

Likumprojekta 7.[2] panta piektā daļa paredz izņēmumu no vispārējās kārtības, ka tiesu sistēmai piederīgās amatpersonas varēs strādāt ne tikai ar sadarbspējīgu sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, bet arī ar negatīva testa rezultātu.

Tiesībsargs šādu izņēmumu neatbalsta, jo valstij, t.sk. jebkuram valsts varas atzaram un tiesu sistēmai piederīgām amatpersonām, Covid-19 pandēmijas apstākļos ir jāstrādā pēc principa - valsts rāda piemēru. Pat, ja atzīst, ka konstitucionālu risku dēļ, šāds izņēmums ir iespējams, tad Likumprojektā izvirzītā mērķa labad tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu loks ir maksimāli jāsašaurina. Tiesībsarga skatījumā šobrīd varētu diskutēt par tiesnešiem, taču nav objektīva pamata šādu izņēmumu attiecināt uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem, notāriem u.c. tiesu sistēmas amatpersonām. Vēršam uzmanību, ka jebkurš izņēmums šajā regulējumā rada neuzticības risku valsts spējai noteikt taisnīgus noteikumus pandēmijas apstākļos, kura visus skar vienādi.

Likumprojekta 7.3 panta otrā daļa paredz vakcinācijas pret Covid - 19 vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, lai varētu strādāt veselības aprūpes, sociālās aprūpes/ rehabilitācijas un izglītības jomā. Izglītības jomā minētajiem sertifikātiem ir jābūt nodrošinātiem arī personām, kas nav tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma sniegšanā, bet darba izpildes laikā izglītības pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamajiem. Attiecīgas personas ir iesaistītas arī veselības aprūpes un sociāls aprūpes/rehabilitācijas jomā, tomēr Likumprojekts neparedz papildu prasības pēc droša sertifikāta personām, kas nav tieši iesaistītas veselības aprūpes un sociāls aprūpes/rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanā, kaut gan epidemioloģiskie riski ir tādi paši kā izglītības jomā. Tiesiskās skaidrības nolūkos aicinām Likumprojekta izstrādātājus skaidrot iemeslus šādai atšķirīgai pieejai.

Tiesībsarga ieskatā, nosakot ierobežojumus, ir jāievieš arī efektīvi sociālās aizsardzības mehānismi to personu tiesību aizsardzībai, kas izmantos tiesības nevakcinēties. Šo mehānismu efektivitāte ir ļoti būtiska, jo arī tajā gadījumā, ja vakcinācija pret Covid-19 tiek noteikta kā obligāta, tā nedrīkst kļūt par “piespiedu vakcināciju” pēc būtības, proti, ikvienai personai ir jābūt faktiskām, nevis tikai formāli ierakstītām normatīvajā aktā iespējām no tās atteikties. Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi” 22.punkts paredz iedzīvotājiem tiesības atteikties no obligātās vakcinācijas, un vakcinācija pret Covid-19 nedrīkstētu kļūt par izņēmumu no vispārējās tiesiskās kārtības.

Savukārt, lai nodrošinātu, ka vakcinācija nekļūst par piespiedu pasākumu, valstij ir jānodrošina, ka personām tiek garantēta pietiekama sociālā aizsardzība, lai tās var izmantot tiesības atteikties no vakcinācijas. Būtu vēlams paredzēt izņēmumus no vispārējiem bezdarbnieka pabalsta saņemšanas nosacījumiem, kas paredz, ka bezdarbnieka pabalstu piešķir, ja veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Ar Likumprojektu ir paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu papildināt ar jaunu 7.2 pantu, kas papildus jau esošajām prasībām, piemēram, ka pakalpojumu sniegšana jānodrošina pēc iespējām attālināti2, valsts institūcijām uzliek pienākumu klātienē sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, t.i., pakalpojumus, kurus sniedz un saņem personas, kurām ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu (turpmāk arī - drošs sertifikāts). Vienlaikus paredzot atrunu, ka personām, kurām nav sadarbspējīgs sertifikāts, pakalpojumus sniedz klātienē vienīgi tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti vai pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai (Likumprojekta 7.2 panta pirmās daļas 2.punkts). Atbilstoši Likumprojekta 7.2 panta otrajai daļai šie nosacījumi attiecas arī uz privātpersonu darbību, ciktāl tas nepieciešams personu epidemioloģiskajai drošībai atbilstoši situācijai.

Tātad valsts pārvaldē - klātienē sniedz un saņem pakalpojumus ar drošu sertifikātu, izņēmums, ja tiek aizskartas pamattiesības. Privātpersonas - arī klātienē sniedz un saņem pakalpojumus ar drošu sertifikātu, ja epidemioloģiskā situācija to pieprasa.

No epidemioloģiskās drošības viedokļa valstij regulēt valsts pārvaldes darbību ir liela rīcības brīvība. Privātpersonu darbības regulēšanā rīcības brīvība ir mazāka, ņemot vērā, ka tiesiskā demokrātiskā valstī iejaukšanās privātpersonu darbībā ir jābūt pēc iespējas mazākai. Šajā aspektā, analizējot Likumprojekta 7.2 panta trešo daļu (pienākums/tiesības sniegt un saņemt epidemioloģiski drošus pakalpojumus) kopsakarā ar:

7.3 panta pirmās daļas noteikumiem (pienākums nodrošināt epidemioloģiski drošu darba un mācību vidi) un

7.4 panta pirmajā daļā paredzētajiem noteikumiem (tiesības prasīt darbiniekam sadarbspējīgu (jeb drošu) sertifikātu),

noprotams, ka privātpersonām, kuras sniedz publiski pieejamus pakalpojumus, kuri ir saistīti ar ciešu kontaktu ar klientiem, būs pienākums strādāt ar sadarbspējīgu (jeb drošu) sertifikātu. Savukārt pakalpojumus varēs sniegt (tātad būs tiesības izvēlēties) klientiem bez droša sertifikā ta. Attiecīgi klienti varēs saņemt pakalpojumu bez droša sertifikāta.

Neapšaubot šī brīža epidemioloģiskās situācijas nopietnību un nepieciešamību “spert soļus”, lai īstenotu epidemioloģiskās drošības pasākumus, tomēr attiecībā uz šīm tiesību normām, pirmkārt, aicinām apsvērt, vai šāda pienākuma uzlikšana privātpersonām (galvenokārt darba devējiem), kas sniedz publiski pieejamus pakalpojumus, ir samērīga. Apzinoties reālo situāciju darba tirgū, pieļaujam, ka daudzās nozarēs, it īpaši tajās nozarēs, kurās trūkst “darba roku”, piemēram, tirdzniecībā, šāda prasība varētu ierobežot komercdarbību. Paredzot stingru tiesisko regulējumu visām privātpersonām (darba devējiem), kas sniedz publiski pieejamus pakalpojumus, kur ir cieša cilvēku kontaktēšanās, būtu sagaidāma no Likumprojekta autoriem vismaz analīze, kurās nozarēs līdzšinējie epidemioloģiskās piesardzības pasākumi: maska, 2 metri, roku dezinficēšana, aizslietņi u.c., nav bijuši efektīvi vai tieši otrādi, ir bijuši efektīvi. Tiesībsargs vērš uzmanību, ka šādas informācijas analīze varētu būt nozīmīga, vērtējot iecerētā tiesiskā regulējuma samērīgumu post factum.

Otrkārt, attiecībā uz šīm tiesību normām vēlamies norādīt - tā kā Likumprojekts paredz nosacītu rīcības brīvību privātajam sektoram gan noteikt epidemioloģiski drošas vides kritērijus, gan prasības un gan amatus, kuriem tiks izvirzīta prasība par sadarbspējīga vakcinācijas sertifikāta iegūšanu, tad jārēķinās, ka praksē notiks privātpersonu līdzvērtīgo interešu un tiesību sadursme, kas savukārt var novest pie konfliktiem darba vietās, privātpersonu cilvēktiesību pārkāpumiem, mobinga, kā sekas savukārt būs tiesvedības (un potenciālā tiesu sistēmas pārslodze). Nav izslēgta vilšanās tiesiskajā regulējumā un neuzticēšanās valdības pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc aicinām Saeimu Likumprojekta ietvaros darba tiesisko attiecības noregulēt maksimāli taisnīgi līdzsvarojot darba devēja un darba ņēmēja intereses, paturot prātā, ka darba ņēmējs darba tiesiskajās attiecībās ir vājākā attiecību puse.

Tiesībsarga skatījumā Likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu pēc tā pieņemšanas būs plaši jāskaidro sabiedrībai. Tiesībsargs vērš uzmanību uz atsevišķiem jautājumiem, kuri būtu skaidrojami.

Pirmkārt, Likumprojekta 7.2 panta pirmās daļas 2.punkta, 7.3 panta pirmās daļas un 7.4 panta pirmās daļas normas to savstarpējā kopsakarā (sk. šī viedokļa 5.punktā norādīto normu analīzi) nerada skaidru priekštatu par privātpersonas (normas adresāta) tiesībām un pienākumiem. Tās, tiesībsarga skatījumā, satur dažādas interpretācijas risku. Lai novērstu nevienveidīgu interpretāciju, tiesiskās skaidrības nolūkos, aicinām Likumprojekta autorus plaši skaidrot, kādas tiesības un pienākumi privātpersonām izrietēs no konkrētās tiesību normas. Piemēram, ja tiesiskais regulējums paredzēs stingru prasību privātpersonai sniegt pakalpojumu tikai tad, ja ir pakalpojuma sniedzējam ir drošs sertifikāts, vai par šādā pienākuma nepildīšanu būs paredzētas atbildība, kāda u.tml.

Otrkārt, kā jau minējām, Likumprojekta 7.2 panta trešajā daļā privātpersonām ir paredzēts pienākums/tiesības sniegt un saņemt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, ciktāl tas nepieciešams personu epidemioloģiskajai drošībai atbilstoši situācijai. Anotācijā nav skaidrota šī norma un tajā lietotās klauzulas “ciktāl tas nepieciešams personu epidemioloģiskajai drošībai atbilstoši situācijai” izpratne. Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām Likumprojekta izstrādātājus skaidrot un precizēt šīs klauzulas iestāšanās nosacījumus (vai tā atbilst luksofora principam vai kādiem citiem nosacījumiem).

Treškārt, aicinām Likumprojekta izstrādātājus plašāk arī skaidrot tipiskākos gadījumus valsts pārvades jomās, kurās varētu tikt nodrošināta pakalpojuma sniegšana klātienē arī tiem cilvēkiem, kuri nebūs vakcinēti. Proti, aicinām maksimāli identificēt ar konkrētiem piemēriem tos gadījumus, kuros pakalpojuma nesniegšana klātienēs varētu radīt risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai (Likumprojekta 7.2 panta pirmās daļas 2.punkts). Piemēram, kāda būtu sagaidāma rīcība no valsts un pašvaldību sociālās aprūpes centriem, ja to vadītājam būtu jāpieņem lēmums, vai uzņemt centrā nevakcinētu, vientuļu senioru, kuram attiecīgs pakalpojums ir objektīvi vienīgais iespējamais risinājums viņa situācijā cienīgas dzīves nodrošināšanai.

Ceturtkārt, Likumprojekta 7.4 panta sestā un septītā daļā paredz vairākas tiesiskās sekas darba ņēmējam, ja tas objektīvu iemeslu dēļ nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu. Tiesiskās skaidrības nolūkos aicinām Likumprojekta autorus skaidrot šo normu ietvaros klauzulas “objektīvi iemesli” izpratni.


[1] Sēdes ieraksts pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=nzKdRxdLTyA

[2] Sk. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, 2. pants. https://likumi.lv/ta/id/315278#p2

Novērtē šo rakstu:

5
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...

21

Šis briesmīgais Kiršteins atļaujas izteikt par mani man nepatīkamu viedokli: iesniegums Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai

FotoCienījamie tautas priekšstāvji komisijā! Tautas priekšstāvis 14. Saeimā Aleksandrs Kiršteins plašsaziņas līdzeklī “Privātā Dzīve" (31. janvāris-6. februāris, 2023. Nr. 05 (1237). 13. Ipp.) ir izplatījis informāciju par mani.
Lasīt visu...

21

Kukaiņu ēdienkarte

FotoPēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Lasīt visu...

13

Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

FotoInteresantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav ne rupji, ne naidu kurinoši, ne kā citādi aizskaroši!  Paradoksālā kārtā pārvalde dzēš precīzi citētu fragmentu no 5.janvāra Latvijas radio 1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" - tieši to, ko publiski ēterā teikusi par dabas aizsardzību atbildīgā ierēdne - DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Lasīt visu...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mana atbilde Andrim Kivičam

Labrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna...

Foto

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

Kas noteica "Saskaņas"...

Foto

No mūsu drosmes atkarīgs

Pirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja:...

Foto

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī...

Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...