Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanas "sabiedriskās" komisijas priekšsēdētājs Jānis Kažociņš, ne komisijas locekļi Inese Voika un Baiba Rubesa (attēlā) nevēlas publiskot fondam "Ziedot.lv" nosūtīto vēstuli, kurā, spriežot pēc fonda vadītājas publiski atklātā, Kažociņš faktiski nomelnojis fonda darbiniekus un to veikumu.

Kā pirmdienas vakarā TV Panorāmā atklāja fonda vadītāja Rūta Dimanta, Kažociņš savā "vēstulē Nr. 1" pārmetis, ka neesot sniegta informācija par ziedojumu izlietojumu (lai gan šīs ziņas ir publicētas organizācijas mājaslapā).

Tāpat Kažociņš sliktā latviešu valodā, ar daudzām faktu kļūdām rakstītajā vēstulē fondam pārmetis "kapacitātes trūkumu", - tā esot par mazu, lai cilvēkiem, kas tajā ir vērsušies, sniegtu palīdzību.

"Sanāk, ka Zolitūdes traģēdijas pirmie vaininieki ir palīdzības sniedzēji,” TV raidījumā sacīja Dimanta, piebilstot: "Man ir ļoti skumji, kā tas viss ir sācies, bet pašreiz notiekošais komisijai nedara godu, bet gan liecina par tādu "gāzi grīdā"" attieksmi."

Pēc šīs informācijas parādīšanās Pietiek vērsās gan pie Kažociņa, gan pie Voikas un Rubesas ar vienu prasību - nekavējoties nodot Pietiek rīcībā publiskošanai šo vēstuli pilnā apmērā.

Taču ne komisijas priekšsēdētājs, ne abas tās locekles (ar ceturto locekli Ināru Šteinerti Pietiek nav izdevies sazināties) šo vēstuli publiskot nevēlējās. Tāpat Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot atbildi uz lasītāju jautājumu - uz kā tieši šī vēstule rakstīta un drukāta, ja reiz komisijas locekļiem neesot ne datoru, ne drukāšanas iekārtu un papīra.

Interesanti, ka Voika, neraugoties uz saviem pēdējo dienu meliem un noklusēšanu, vēl joprojām ieņem padomes priekšsēdētājas vietu organizācijā, kas saucas Sabiedrība par atklātību "Delna".

Tikmēr Kažociņa vēstules Nr. 1 teksts jau parādījies portālā lsm.lv - pārpublicējam to pilnībā:

"SABIEDRISKĀ KOMISIJA 2013.GADA 21.NOVEMBRA ZOLITŪDES TRAĢĒDIJAS APSTĀKĻU IZVĒRTĒŠANAI

nr. 1/1

Rīgā, 2013.gada 16.decembrī

Labklājības ministrei Ilzei Viņķelei

Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim

Rīgas Domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam

Labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītājai Rūtai Dimantei

Par atbalsta sniegšanu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem

Komisija sava pirmajā sēde 2013.gada 12.decembrī uzklausīja atsevišķu traģēdijā bojāgājušo un cietušo pārstāvju sniegto informāciju par konstatēto saistībā ar valsts institūciju un nevalstisko organizāciju darbību, sniedzot atbalstu traģēdijā cietušajiem, un secināja, ka šajā darbā ir vairākas būtiskas nepilnības, un konkrēti:

- joprojām neesot apkopots un pieejams cietušo personu saraksts ar viņu kontaktiem, jo, pēc cietušo pārstāvei Labklājības ministrijā sniegtās informācijas, tas neesot pilnīgs, tā kā nav saskaņots ar Iekšlietu ministriju attiecībā uz tam personām, kuras traģēdijas laikā bija cietušas, bet dažādu apstākļu dēļ nebija reģistrētas ātrās palīdzības dienesta gatavotajos sarakstos. Tā kā pilnīga cietušo saraksta neesamība liedz visām cietušajām personām saņemt tām pienākošos atbalstu, lūdzam Labklājības ministriju sadarbībā ar Iekšlietu ministriju iespējami ātri sagatavot pilnīgu sarakstu;

- cietušajiem nav skaidri un ir atšķirīgi tie kritēriji, pēc kuriem cietušajiem atbalstu sniedz Labklājības ministrija un Rīgas Dome, kā arī viņiem trūkst informācijas par, piemēram, jau pieņemtajiem Ministru kabineta rīkojumiem palīdzības jautājumos, trūkst arī informācijas krievu valodā. Lūdzam Labklājības ministriju un Rīgas Domi sadarboties, nodrošinot cietušajiem kopīgu vienas pieturas aģentūru, vai, ja tas nav iespējams, izveidot to katrā institūcijā atsevišķi, lai cietušie vienkopus varētu saņemt izsmeļošu informāciju visos viņus interesējošos jautājumos. Lūdzam ne tikai pasīvi gaidīt, kad cietušie paši pieteiksies un iepazīsies ar informāciju institūcijas Mājas lapā, bet rīkoties arī proaktīvi, institūcijas amatpersonām pašām uzrunājot cietušos un informējot par visiem pieejamiem palīdzības veidiem, kā arī lūdzam atsaucīgi un operatīvi pieņemt un koordinēt piedāvāto dažāda veida praktisko palīdzību;

- par labdarības organizācijai Ziedot.lv cietušo atbalstam saziedoto naudu cietušajiem nav informācijas, pēc kādiem kritērijiem tā tiek un tiks izmaksāta, kas ir pieņēmis un pieņems konkrētos lēmumus. Cietušo pārstāve norāda, ka organizācijas Ziedot.lv kapacitāte ir zema, lai personām, kas tajā griezušās, tiktu sniegta nepieciešamā palīdzība, tai skaitā iespēja personām tikt vienkārši uzklausītām un aprunāties. Aicinām organizāciju Ziedot.lv sagatavot un publiskot izsmeļošu informāciju par ziedojumu piešķiršanas kritērijiem un kārtību, kā arī izvērtēt iespēju uz laiku piesaistīt organizācijā brīvprātīgos darbam ar cietušajiem.

Aicinām Jūs operatīvi novērst norādītās nepilnības un uzlabot praktisko palīdzības sniegšanu, kā arī veicināt Jūsu vadīto institūciju savstarpējo sadarbību, lai reāli un efektīvi palīdzētu katram traģēdijā cietušajam.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs

J.Kažociņš"

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...