Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ne manā vārdā

Olga Procevska
06.03.2022.
Komentāri (28)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas krievu atbalsts karam Ukrainā ir meli un vistīrākā Putina propaganda. Pārsteidzoši, ka uz to vislabāk uzķeras lielākie Putina kritiķi.

Ilgi nebija jāgaida. Latvijas nacionālistiski orientētie politiķi jau pirmajās karadarbības dienās sāka sacensties ierosinājumos, kas vērsti pret Latvijas krievu kopienu – gan šeit dzimušajiem, gan pēdējos pārdesmit gados no Krievijas iebraukušajiem. Viņi izsakās un rīkojas tā, it kā Latvijas krievi būtu pelnījuši sodu par atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā. Taču vai ir pamats domāt, ka šāds atbalsts pastāv?

Vispirms par personisko. Mans vecvectēvs Konstantīns ir dzimis Nikopolē. Tā ir pilsēta Dņepras krastā, Ukrainas dienvidos, pa vidu starp Hersonu un Doņecku. Meklēdams patvērumu no boļševikiem, viņš nonāca Latvijā un Latgalē satika mācītāja meitu Ļubu. Es esmu daļa no šīs ģimenes. Un 24. februāra rītā man bija sajūta, ka šo ģimeni man mēģina nolaupīt.

Manas ģimenes valoda ir krievu. Es gribu būt krieviete un nejust kaunu par to, ko dara Krievija, ar kuru man nav nekāda sakara. Es negribu rakstīt šo rakstu. Negribu teikt, ka nosodu karu, jo tas ir pašsaprotami. Vienlaikus man – un daudziem citiem man pazīstamiem krieviem – ir sajūta, ka citādi pār mums krīt aizdomu ēna. Putins ir noziedznieks – viņš uzbrūk ne tikai kaimiņvalstīm, bet arī miljoniem krievu visā pasaulē, neļaujot tiem vienkārši dzīvot savas dzīves mierā.

Bet tagad par plašāku ainu. Nekādu operatīvu aptauju par sabiedrības noskaņojumu šī raksta tapšanas brīdī vēl nav, taču ir iespējams izteikt diezgan droši ticamas prognozes, balstoties iepriekšējos datos. Proti, vairākos pētījumos, kas veikti pēc Krimas aneksijas, noskaidrots, ka vairākums Latvijas krievvalodīgo to neatbalsta. Nav nekāda pamata pieņemt, ka atbalsts nesalīdzināmi netīrākai rīcībai būtu tāds pats vai lielāks. Esmu gatava likt galvu ķīlā, ka pašreizējo Krievijas iebrukumu Ukrainā atbalsta tikai niecīga daļa Latvijas krievu.

Pat Krievijas krievi ne sevišķi atbalsta šo karu. Kamēr runa bija par hipotētisku iebrukumu, CNN lēsa atbalstītāju īpatsvaru ap 50%. Iebrukumam kļūstot par realitāti – ar upuriem un sankcijām – atbalstītāju skaits, visticamāk, būtiski samazinājies un turpina kristies katru dienu. Pavisam droši mēs, protams, nevaram zināt – Krievijā šobrīd darbojas tikai viens uzticams aptauju veicējs – Levadas centrs –, taču pat kvalitatīvi veiktas aptaujas mēdz neparādīt patieso ainavu politiski jutīgos jautājumos.

Pēdējos gados varējām vērot, kā kaimiņvalstī represijas pret varas kritiķiem kļūst arvien nežēlīgākas un masveidīgākas. Kritisks ieraksts "Instagram" varēja kļūt par pamatu amata zaudēšanai, bet, dodoties uz mītiņu, cilvēki riskēja ar piekaušanu un reāliem cietumsodiem. Sabiedriskā organizācija "Memorial" aprēķinājusi, ka šobrīd Krievijas cietumos atrodas divreiz vairāk politiski ieslodzīto nekā PSRS pēdējos pastāvēšanas gados. Tagad arī pati sabiedriskā organizācija "Memorial" ir norepresēta līdz likvidācijai.

Atcerēsimies, ka Putins nav ievēlēts savā amatā godīgās demokrātiskās vēlēšanās – citiem vārdiem, Krievijas tauta viņam nav devusi ne tiešu, ne netiešu mandātu uzsākt karu. Taču Krievijas pilsoņu iespējas paust savu patieso nostāju ir ļoti ierobežotas. Pēc pēdējo gadu notikumiem Krievijas pilsoņi ļoti labi saprot, cik riskanti ir publiski nepiekrist Krievijas oficiālajai politikai. Domāt – ja reiz Krievijā nav masveida demonstrāciju pret karu, tātad Krievijas iedzīvotāji to atbalsta, nozīmē nesaprast šo ļoti svarīgo kontekstu. Ekonomiskās sankcijas atbalsta līmeni samazinās vēl vairāk, jo kara cenu ļoti tiešā veidā jutīs ne tikai bojāgājušo karavīru ģimenes, bet ikviens Krievijas iedzīvotājs. Zuduši uzkrājumi, bezdarbs, radikāla dzīves iespēju sašaurināšanās – sankciju sekas būs jūtamas vēl daudzus gadus, un tās būs patiešām sāpīgas.

Turklāt izskatās, ka karu neatbalsta arī Ukrainas krievi, kuru aizsardzībai iebrukums it kā ticis domāts. Puķes uz Krievijas tankiem neredz, un izskatās, ka šis karš būs saliedējis Ukrainas sabiedrību kā vēl nekad agrāk.

Lai cik klišejiski tas neskanētu, vienotai sabiedrībai vajadzētu būt arī mūsu mērķim. Saliedētām sabiedrībām veicas labāk daudzās jomās – sākot no epidēmiju apkarošanas, beidzot ar izturību pret ārējiem draudiem. Tāpēc izturēties pret Latvijas krievvalodīgajiem kā pret kara atbalstītājiem – apstākļos, kad viņi tādi nav – ir ne tikai negodīgi. Tas ir arī kaitnieciski. Turklāt esmu ievērojusi: jo tālāk nacionālisma skalā atrodas cilvēks, jo vairāk viņam ir tendence reproducēt Putina propagandu par krieviem, kas it kā ir viņa pusē. Varētu domāt, ka kritiska attieksme pret Putinu nozīmē arī kritisku domāšanu par viņa vēstījumiem, bet korelācija bieži vien izrādās tieši pretēja.

Vēlreiz gribu pateikt divas galvenās lietas. Pirmā – es un visi man pazīstamie krievi esam pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Putinam nav nekādu tiesību darīt to mūsu vārdā. Un otrā – vietējo krievu kolektīva demonizācija un atsvešināšana ir lāča pakalpojums Latvijas valstiskumam. Un medusmaize Putinam.

Novērtē šo rakstu:

63
36

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...