Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome17.05.2024.
Komentāri (165)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Latvijas Televīzijas galvenā redaktore Sigita Roķe: "Valsts iestāžu un politiķu publiskos paziņojumus uzskatām par mērķtiecīgiem centieniem ietekmēt sabiedriskā medija darbību, kas brīvā un demokrātiskā valstī nav pieļaujams. Tāpēc neatkāpsimies no būtiskā uzdevuma priekšvēlēšanu debatēs uzrunāt iespējami plašu auditoriju.
Latvijas Televīzija savā saturā sargā un vienmēr sargās latviešu valodu! Esam pārliecināti, ka priekšvēlēšanu debates citās valodās mūsu latviešu valodu nekādi neapdraud, taču nodrošina ko ļoti būtisku – sniedz iespējami plašai auditorijai Latvijā uzticamu un daudzveidīgu informāciju par demokrātiskajiem procesiem un vērtībām, t.sk., žurnālista vadītās Eiropas Parlamenta vēlēšanu debatēs uzklausot kandidātu atbildes uz ikvienam iedzīvotājam būtiskiem jautājumiem par demokrātiju, drošību un mūsu valsti."
Atbilstoši plānotajam līdz 27. maijam tiek gaidītas partiju vai partiju apvienību atbildes par dalību RUS.LSM organizētajās priekšvēlēšanu debatēs. Kad tiks noskaidrots dalībnieku sastāvs, nepieciešamības gadījumā redakcija lems par izmaiņām debašu organizēšanā. Šobrīd plānotas debates, sadalot partijas vai partiju apvienības četrās pārraidēs, jo RUS.LSM studijā nav iespējams nodrošināt debates plašākā dalībnieku lokā. Tiešraides plānotas 3., 4., 5. un 6. jūnijā plkst. 19.30 portālā RUS.LSM un LTV7.
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome norāda, ka RUS.LSM rīkotās debates ir tikai neliela daļa no plašā satura, ko, sagaidot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, piedāvās Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju portāls LSM – gaidāms arī raidījumu cikls "Kam jābūt Eiropas Parlamentā?" Jāņa Dombura vadībā, debates "Izvēlies nākotni!" Anetes Bērtules vadībā u.c.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
