Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome17.05.2024.
Komentāri (165)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Latvijas Televīzijas galvenā redaktore Sigita Roķe: "Valsts iestāžu un politiķu publiskos paziņojumus uzskatām par mērķtiecīgiem centieniem ietekmēt sabiedriskā medija darbību, kas brīvā un demokrātiskā valstī nav pieļaujams. Tāpēc neatkāpsimies no būtiskā uzdevuma priekšvēlēšanu debatēs uzrunāt iespējami plašu auditoriju.
Latvijas Televīzija savā saturā sargā un vienmēr sargās latviešu valodu! Esam pārliecināti, ka priekšvēlēšanu debates citās valodās mūsu latviešu valodu nekādi neapdraud, taču nodrošina ko ļoti būtisku – sniedz iespējami plašai auditorijai Latvijā uzticamu un daudzveidīgu informāciju par demokrātiskajiem procesiem un vērtībām, t.sk., žurnālista vadītās Eiropas Parlamenta vēlēšanu debatēs uzklausot kandidātu atbildes uz ikvienam iedzīvotājam būtiskiem jautājumiem par demokrātiju, drošību un mūsu valsti."
Atbilstoši plānotajam līdz 27. maijam tiek gaidītas partiju vai partiju apvienību atbildes par dalību RUS.LSM organizētajās priekšvēlēšanu debatēs. Kad tiks noskaidrots dalībnieku sastāvs, nepieciešamības gadījumā redakcija lems par izmaiņām debašu organizēšanā. Šobrīd plānotas debates, sadalot partijas vai partiju apvienības četrās pārraidēs, jo RUS.LSM studijā nav iespējams nodrošināt debates plašākā dalībnieku lokā. Tiešraides plānotas 3., 4., 5. un 6. jūnijā plkst. 19.30 portālā RUS.LSM un LTV7.
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome norāda, ka RUS.LSM rīkotās debates ir tikai neliela daļa no plašā satura, ko, sagaidot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, piedāvās Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju portāls LSM – gaidāms arī raidījumu cikls "Kam jābūt Eiropas Parlamentā?" Jāņa Dombura vadībā, debates "Izvēlies nākotni!" Anetes Bērtules vadībā u.c.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
