Iesaki rakstu: 
Prezidents Levits, izblamējies stāvam ar hūti galvā valsts himnas laikā, mēģina makšķerēt simpātijas nacionālistu lēģerī. Tālab Valsts Pieneņgalva izbazūnējis medijos, ka ir vienisprātis ar režīma dedzīgo plintnieci un tumsonības ministri Anitu Muižnieci, “ka tuvā nākotnē mācību iestādēs jāatsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodas”, aizstājot to ar kādu no ES lielo valstu valodām.
Latvju mēmju tēva mesidžs adresēts auditorijai, kas, lai ieriebtu krieviem, ir gatava iešaut sev abās kājās. Realizējot šādu voluntāru iniciatīvu, Latvija faktiski zaudētu latviešu kadrus sekmīgai visdažādāko jautājumu risināšanai ar Krieviju gan politiskā, gan ekonomiskā, gan kultūras jomā, kas, ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, nav tālredzīgs solis (korekts apzīmējums stulbumam).
Patiesībā Rīgas pils Cepurnieka kaujas sauciens ir tikai vētra ūdensglāzē. Turpinoties tautas nopotēšanas apjomiem, grūti prognozēt – cik skolnieku un studentu vispār būs “tuvā nākotnē”. Toties uzkurināt nacionālās nesaskaņas, lai, piekopjot „skaldi un valdi” politiku, turpinātu mušīt latvzemiešus ar potēm pret kroņa vīrusu un diskriminēt nepotētos neatkarīgi no nacionālās piederības, ir intriganta cienīgs gājiens.
Vēlēšanu gadā uz līdzenas vietas radītais nacionālais kašķis ir pašā laikā visām huntas partijām – JKP, AP!, NA, JV un Saskaņai. Lai gan, kā atzīst Viņa Ekselence Mēles Pavēlnieks, “Tas, es domāju, nav iespējams uz šī gada 1. septembri, jo mums nav vienkārši to skolotāju”, koalīcijas partijas apmuļļās šo neaktuālo problēmu uz pilnu klapi. “Nodevēju apvienība”, slēpjot poti azotē, varēs imitēt patriotiskus aurus. Tomēr vislielāko bonusu un priekšvēlēšanu stuti savai reklāmas kampaņai pret nacisma bubuli iegūst Saskaņa.
Krieviskā elektorāta acīs Saskaņa jau labu laiku ir “kartona mulāža” (durilka kartonnaja) – tikpat centīgi globālo saimnieku dienderi kā bāleliņi. Pašreiz, kad tiek īstenota pasaules mēroga ļaužu depopulācija, cilvēces izdeldētāji savākuši vienkopus visu mastu neģēļus. Latvijā to labi varēja redzēt pagājušā gada 12. novembra pučā, kad, sorosītu iedvesmoti, Urbanovičs, Rubiks juniors un citi “kabančiki” piedalījās valsts apvērsumā kopā ar Raivīti, Iesalnieku un pārējām “šņorēm”.
Vienlaikus nesnauž arī “reņģēdāji”. Lai glābtu savus tautasbrāļus no bendējošās potes, apvienojas dažādu tautību un politisko novirzienu politiķi. Autoritāti krievu vidē iekarojušās partijas, kas iestājas ne vien pret segregāciju pēc tautības, bet arī – pēc medicīniskām pazīmēm, jau atrod kopēju valodu ar latviešu antivakseriem*. Kopā mēs uzvarēsim!
* Pirms pandēmijas afēras es skatījos uz apzīmējumu „antivakseris” ar skepsi. Tagad uzskatu šo birku par kvalitātes zīmi.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
