Ne tikai Meroni intereses: “uzpeld” jauni brīnumi, pie kuriem novedusi „Latvijas Dzelzceļa” vadītāja padzīšana
Imants Liepiņš29.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bez nekādas argumentācijas izbeigts vairāk nekā 35 miljonus eiro vērts dzelzceļa modernizācijas iepirkums Daugavpilī pēc tam, kad zemāko cenu piedāvājuši “nepareizie” vietējie uzņēmēji. Pastāv risks zaudēt Eiropas naudu.
Vēl 31. maijā VAS Latvijas Dzelzceļš publicēja paziņojumu par atklātu konkursu Daugavpils dzelzceļa mezgla vagonu šķirotavas attīstībai un būvniecībai, paredzot šiem darbiem 35,92 miljonus eiro.
Jau toreiz bija aizdomas, ka konkurss izstrādāts par labu vienam konkrētam ārzemju uzņēmumam, taču vietējiem būvniekiem, rakstot sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), izdevās panākt, ka iepirkuma dokumentācija tiek grozīta veselas septiņas reizes, pamazām izslēdzot diskriminējošos nosacījumus.
Kad 30. septembrī tika atvērti piedāvājumi, izrādās, ka pretendentu ir vismaz divi — Skonto un Siemens apvienība piedāvāja veikt darbus par 35 919 999 eiro (tātad precīzi par vienu eiro (!!!) mazāk nekā indikatīvā cena), turpretī AS BMGS, piesaistot divus specializētus blakusuzņēmumus no Čehijas, piedāvāja darbus veikt par 34 290 930 eiro, iznākumā ietaupot darbus pasūtošajam valsts uzņēmumam vairāk nekā 900 tūkstošus eiro.
Tā kā BMGS ir būvkompānija, kas specializējas uz īpaši lielu un sarežģītu infrastruktūras objektu izbūvi un tai ir nesalīdzināmi labāka reputācija nekā Skonto grupas būvuzņēmumiem (lai atceramies kaut vai Skonto sistemātisko “nespēju” izsmelt gudrona dīķus Inčukalnā, nepārtraukti pieprasot papildus naudu, bet darbus tā arī nespējot un nespējot pabeigt), tad nav iespējams tādu pretendentu kā BMGS noraidīt bez pamata.
Tālab konkursa komisija ir izdomājusi inovatīvu gājienu — redzot, ka ir otrajam pretendentam ir zemāka cena, 17. oktobrī nolemts iepirkumu... izbeigt vispār.
Attiecīgi BMGS šodien iesniegusi IUB sūdzību par pēkšņo iepirkuma pārtraukšanu pēc tam, kad uzvaru atklātā konkursā izcīnījis “nepareizais” pretendents, ietaupot valstij vismaz 900 tūkstošus eiro.
“Ņemot vērā, ka iepirkuma nolikums sākotnēji saturēja prasības, kurām atbilda tikai kompānijas Siemens ražotie lēninātāji un tikai pēc sūdzību izskatīšanas IUB šīs prasības tika grozītas, pieļaujot piedāvāt arī citu ražotāju iekārtas, pieteicējs uzskata, ka pasūtītāja rīcība satur favorītisma pazīmes — iepriekš noteiktas priekšrocības vienam konkrētam tirgus dalībniekam,” sacīts BMGS publiskajā paziņojumā.
Jāpiebilst, ka ar lēmumu pārtraukt iepirkumu tiek apdraudēta Daugavpils dzelzceļa mezgla modernizācija par Eiropas naudu: tā kā beigām tuvojas pašreizējais septiņgadu ES budžeta plānošanas periods, tad gadījumā, ja šo konkursu izgāž, tad nākamajā plānošanas periodā visas ES līmenī tiks noteiktas jaunas prioritātes naudas ieguldījumiem, un pašlaik dalībvalstu starpā netiek apspriesta versija, ka prioritāšu vidū joprojām būtu dzelzceļa transporta infrastruktūras modernizācija un/vai izbūve.
Ja šo naudu nesāks apgūt šogad, tad nebūs laika vēl vienam konkursam — neatkarīgi no tā, kas tajā pieteiksies vai nepieteiksies. Neapgūtās naudas pārdalīšanu citiem mērķiem savukārt nepieļauj Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumi, kas preventīvi novērš tamlīdzīgas darbības.
Mediji jau detalizēti ziņoja, ka vasarā no Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāja amata tika piespiests aiziet Edvīns Bērziņš: viņš tika uzskatīts par “nevēlamu” Jaunajai konservatīvajai partijai (tās pārstāvis Tālis Linkaits šobrīd ieņem satiksmes ministra amatu) un bija vēl nevēlamāks Rūdolfa Meroni grupējumam — E. Bērziņš bija AS Latvijas Kuģniecība valdes loceklis un Juridiskās pārvaldes vadītājs laikā, kad šo uzņēmumu sekmīgi izdevās nosargāt no R. Meroni grupējuma tīkojumiem.
E. Bērziņam nācās piespiedu kārtā aiziet no LDz vadītāja darba pēc tam, kad Latvijas Dzelzceļš pirmās instances tiesā uzvarēja R. Meroni vadīto dzelzceļa pārvadājumu firmu AS Baltijas Ekspresis — tās vadītājs Māris Bremze, aizejot no valsts uzņēmuma, pārkāpa paša parakstīto nekonkurēšanas vienošanos un uzsāka darbu pie tiešajiem konkurentiem. Līdz ar E. Bērziņu bija spiests aiziet arī viņa vietnieks Aivars Strakšas.
Daugavpils iepirkuma gaita (paziņojums par pārtraukšanu IV.1. p.): https://pvs.iub.gov.lv/show/594660
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
