Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja ne tagad, tad kad, – šāds jautājums jāuzdod gan katram iedzīvotājam, gan arī katras valsts vadītājiem, lemjot par savu attieksmi pret Krieviju. Tagad, kad vienas nakts laikā Krievija iebruka suverēnas valsts teritorijā, pārtraucot to miera stāvokli, kāds Eiropā valdīja kopš 1945. gada. Un attiecībā uz manis minēto "ja ne tagad, tad kad", jārunā vismaz par diviem aspektiem.

Pirmkārt, sankciju noteikšana pret Krieviju. Jāatgādina, ka Latvijā faktiski visus neatkarības gadus ir bijuši politiskie spēki, kas uzskatījuši, ka Krievija tiek pārāk demonizēta, ka piešķirt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta ir teju vai lieka greznība un ka iestāties NATO arī nemaz nebija tik liela nepieciešamība.

Arī Eiropā ir bijusi ne viena vien attīstīta un demokrātiska valsts, kas sankcijas pret Krieviju atbalstīja brīdī, kad tā anektēja Ukrainai piederošo Krimu, bet jau diezgan ātri bija gatavas šis sankcijas ja ne atcelt, tad vismaz mīkstināt, lai gan Krimas jautājums nebūt nav atrisināts.

Savulaik, būdams Ministru prezidents, ne reizi vien esmu bijis Eiropadomes sēdēs, kurās par šo tēmu notiek asas diskusijas, un tikai likumsakarīgi ir tas, ka pret sankciju mīkstināšanu vismaz tik ilgi, kamēr netiek sākts pildīt savulaik noslēgto Minskas vienošanos, iestājās tieši tās Eiropas Savienības valstis, kas atrodas vistuvāk Krievijas robežai, tostarp Latvija. Tātad, ja tagad netiek ieviestas tādas sankcijas, ko Krievijai ir faktiski neiespējami izturēt, tad kad vēl?!

Otrkārt, runa ir par mūsu pašu informatīvo telpu. Būtu naivi domāt, ka visa Latvijas sabiedrība Krievijas uzbrukuma kontekstā tic tam, ko saka Latvijas politiķi, un ziņo Latvijas televīzijas. Domāju, tām ģimenēm, kam radi dzīvo tuvāk Austrumu robežai, šobrīd nākas intensīvi skaidrot saviem radiniekiem, kas īstenībā notiek Eiropā, kas notiek Krievijā un kas notiek tepat mūsu valstī. Un iemesls tam ir viens – līdz pat šā kara pirmajai dienai gana liela sabiedrības daļa pilnīgi oficiāli skatījās Krievijas televīzijas kanālus, ziņu izlaidumu vietā redzot prezidenta Vladimira Putina propagandas raidījumus.

Veidojās absurda situācija – cilvēki, kas fiziski dzīvoja uz Latvijas zemes, atradās Krievijas informatīvajā telpā. Jau laikā, kad mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā bija pieņemti skaidri lēmumi Krievijas melu kanālus vairs netranslēt, Latvijā izskanēja ziņa, ka vēl tiek vērtēts, ko ar šiem kanāliem darīt tālāk.

Pirms naktī uz 24.februāri notika fizisks Krievijas uzbrukums Ukrainai, gan ukraiņi, gan visa Eiropa un arī pasaule realitātē jau ilgāku laiku dzīvoja informatīvā kara apstākļos. Runa ir par informatīvo karu, caur dažādiem kanāliem mēģinot parādīt, ka Krievija ir sava veida upurjērs, kurš jūtas neaizsargāts no uzbrukumu gūzmas.

Labi redzam, ka Krievija "pieraksta" Rietumiem to, ko dara pati – uzvedas agresīvi un provokatīvi. Citiem vārdiem sakot, no Padomju Savienības gadiem nekas nav mainījies. Arī šajā jomā jāteic – ja ne tagad, tad kad mēs atrisināsim 30 gadu laikā neatrisinātu problēmu, kad pietiekami liela valsts daļa faktiski dzīvo naidīgas valsts informatīvajā telpā?!

Jā, daudzās jomās Latvijā šodien ir izdarīts viss iespējamais, lai mēs dzīvotu drošā valstī. Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, šeit ir izvietoti un turpina ierasties sabiedroto bruņotie spēki, labi saprotot, ka tieši šeit atrodas Eiropas ārējā Austrumu robeža. Tas mums dod pamatu saglabāt mieru un turpināt apzinīgi, pēc labākās sirdsapziņas darīt savu darbu. Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka šī drošība nav nekas pašsaprotams, un ir nepārtraukti jāstrādā, lai šajā jomā nekas nemainītos uz slikto pusi.

Ar to es saprotu ne tikai mūsu dalību dažādās starptautiskās organizācijās, kam šobrīd ir neatsverama loma, ne tikai atbilstoša bruņojuma iegādi un mūsu karavīru pienācīgu sagatavošanu, bet arī adekvātu lēmumu pieņemšanu, kā arī visu savu iedzīvotāju sasniegšanu ar objektīvām, patiesām, labi saprotamām ziņām. Mēs visi zinām, ka Latvijas nebeidzas aiz Rīgas robežas, un tas mums ir jāsaprot ne tikai vārdos, bet arī darbos, novēršot, ka lēta propaganda tiek uztverta kā absolūtā patiesība.

Ja mēs tagad neatbrīvosim savus iedzīvotājus no Krievijas melu ziņām, tad kad? Un tas nozīmē ne tikai noziedzīga režīma televīzijas kanālu netranslēšanu, bet arī kvalitatīva, objektīva satura izveidošanu Latvijas plašsaziņas līdzekļos un nodrošināšanu, ka šie informācijas kanāli ir pieejami visā valsts teritorijā.

* Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

71
63

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...