Neaizmirstiet, ka ir tāda ļoti nozīmīga, izlēmīga un valstiski domājoša Saeimas Nacionālās drošības komisija

Pirmkārt, sankciju noteikšana pret Krieviju. Jāatgādina, ka Latvijā faktiski visus neatkarības gadus ir bijuši politiskie spēki, kas uzskatījuši, ka Krievija tiek pārāk demonizēta, ka piešķirt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta ir teju vai lieka greznība un ka iestāties NATO arī nemaz nebija tik liela nepieciešamība.

Arī Eiropā ir bijusi ne viena vien attīstīta un demokrātiska valsts, kas sankcijas pret Krieviju atbalstīja brīdī, kad tā anektēja Ukrainai piederošo Krimu, bet jau diezgan ātri bija gatavas šis sankcijas ja ne atcelt, tad vismaz mīkstināt, lai gan Krimas jautājums nebūt nav atrisināts.

Savulaik, būdams Ministru prezidents, ne reizi vien esmu bijis Eiropadomes sēdēs, kurās par šo tēmu notiek asas diskusijas, un tikai likumsakarīgi ir tas, ka pret sankciju mīkstināšanu vismaz tik ilgi, kamēr netiek sākts pildīt savulaik noslēgto Minskas vienošanos, iestājās tieši tās Eiropas Savienības valstis, kas atrodas vistuvāk Krievijas robežai, tostarp Latvija. Tātad, ja tagad netiek ieviestas tādas sankcijas, ko Krievijai ir faktiski neiespējami izturēt, tad kad vēl?!

Otrkārt, runa ir par mūsu pašu informatīvo telpu. Būtu naivi domāt, ka visa Latvijas sabiedrība Krievijas uzbrukuma kontekstā tic tam, ko saka Latvijas politiķi, un ziņo Latvijas televīzijas. Domāju, tām ģimenēm, kam radi dzīvo tuvāk Austrumu robežai, šobrīd nākas intensīvi skaidrot saviem radiniekiem, kas īstenībā notiek Eiropā, kas notiek Krievijā un kas notiek tepat mūsu valstī. Un iemesls tam ir viens – līdz pat šā kara pirmajai dienai gana liela sabiedrības daļa pilnīgi oficiāli skatījās Krievijas televīzijas kanālus, ziņu izlaidumu vietā redzot prezidenta Vladimira Putina propagandas raidījumus.

Veidojās absurda situācija – cilvēki, kas fiziski dzīvoja uz Latvijas zemes, atradās Krievijas informatīvajā telpā. Jau laikā, kad mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā bija pieņemti skaidri lēmumi Krievijas melu kanālus vairs netranslēt, Latvijā izskanēja ziņa, ka vēl tiek vērtēts, ko ar šiem kanāliem darīt tālāk.

Pirms naktī uz 24.februāri notika fizisks Krievijas uzbrukums Ukrainai, gan ukraiņi, gan visa Eiropa un arī pasaule realitātē jau ilgāku laiku dzīvoja informatīvā kara apstākļos. Runa ir par informatīvo karu, caur dažādiem kanāliem mēģinot parādīt, ka Krievija ir sava veida upurjērs, kurš jūtas neaizsargāts no uzbrukumu gūzmas.

Labi redzam, ka Krievija "pieraksta" Rietumiem to, ko dara pati – uzvedas agresīvi un provokatīvi. Citiem vārdiem sakot, no Padomju Savienības gadiem nekas nav mainījies. Arī šajā jomā jāteic – ja ne tagad, tad kad mēs atrisināsim 30 gadu laikā neatrisinātu problēmu, kad pietiekami liela valsts daļa faktiski dzīvo naidīgas valsts informatīvajā telpā?!

Jā, daudzās jomās Latvijā šodien ir izdarīts viss iespējamais, lai mēs dzīvotu drošā valstī. Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, šeit ir izvietoti un turpina ierasties sabiedroto bruņotie spēki, labi saprotot, ka tieši šeit atrodas Eiropas ārējā Austrumu robeža. Tas mums dod pamatu saglabāt mieru un turpināt apzinīgi, pēc labākās sirdsapziņas darīt savu darbu. Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka šī drošība nav nekas pašsaprotams, un ir nepārtraukti jāstrādā, lai šajā jomā nekas nemainītos uz slikto pusi.

Ar to es saprotu ne tikai mūsu dalību dažādās starptautiskās organizācijās, kam šobrīd ir neatsverama loma, ne tikai atbilstoša bruņojuma iegādi un mūsu karavīru pienācīgu sagatavošanu, bet arī adekvātu lēmumu pieņemšanu, kā arī visu savu iedzīvotāju sasniegšanu ar objektīvām, patiesām, labi saprotamām ziņām. Mēs visi zinām, ka Latvijas nebeidzas aiz Rīgas robežas, un tas mums ir jāsaprot ne tikai vārdos, bet arī darbos, novēršot, ka lēta propaganda tiek uztverta kā absolūtā patiesība.

Ja mēs tagad neatbrīvosim savus iedzīvotājus no Krievijas melu ziņām, tad kad? Un tas nozīmē ne tikai noziedzīga režīma televīzijas kanālu netranslēšanu, bet arī kvalitatīva, objektīva satura izveidošanu Latvijas plašsaziņas līdzekļos un nodrošināšanu, ka šie informācijas kanāli ir pieejami visā valsts teritorijā.

* Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu: