Iesaki rakstu: 
27. februārī Ukraina iesniedza oficiālu lūgumu uzņemt to Eiropas Savienībā (ES). Ukrainas lūgums ir jāatbalsta. Eiropas Savienībai ir jāsaņem drosme un jāpieņem ārkārtējs politisks lēmums. To prasa ārkārtējā situācija.
Putina karš pret Ukrainu daudzus Eiropā pārsteidza. Racionālam cilvēkam neprovocēts uzbrukums citai valstij šķita iracionāls un tādēļ neiespējams. Krievijas prezidents V. Putins pretēji veselajam saprātam nolēmis riskēt un mest izaicinājumu Eiropai, visai demokrātiskajai pasaulei un starptautiskajai kārtībai, kas tika iedibināta pēc Otrā pasaules kara.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma, izrāvušās no Krievijas apspiestības, valstis varēja izvēlēties savu neatkarīgo ceļu. Vesela virkne valstu Centrālajā un Austrumeiropā, tostarp Latvija, izvēlējās dalību ES un NATO, tā atjaunojot savu piederību Rietumu pasaulei.
Tomēr ne visām valstīm izdevās pilnībā atbrīvoties no Krievijas magnētiskā lauka. Sekas redzam šodien Eiropas austrumu kaimiņu reģionā. Bailēs no savas tautas Lukašenko režīms ir reintegrējis Baltkrieviju Krievijā. Ar lielākām vai mazākām sekmēm Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstis Moldova un Gruzija ir stiprinājušas savas attiecības ar Eiropas Savienību, īstenojot reformas un saņemot finansiālu un praktisku atbalstu.
Tomēr pēc Maidana Sirdsapziņas revolūcijas visnelokāmāk savu apņēmību būt daļai no Rietumiem, Eiropas Savienības un NATO ir deklarējusi Ukraina. Sekmīgo Ukrainas attīstību, vitālo demokrātiju V. Putins uztver kā draudu savam autokrātiskajam režīmam. Ilgus gadus Krievijas prezidents V. Putins, sapņodams par Krievijas impērijas atjaunošanu, vienlaikus ieaijāja Eiropu siltā snaudā – te veicinot atkarību no Krievijas gāzes, te sējot dezinformāciju un melīgu vēstures naratīvu.
Mūsu partneri nesadzirdēja Baltijas valstu un Polijas aicinājumus apturēt Nord Stream II būvniecību un palielināt visu NATO sabiedroto valstu aizsardzības budžetus līdz vismaz 2% no IKP. Nosodījums Krievijai par Gruzijas teritorijas okupāciju 2008. gadā un agresiju pret Ukrainu 2014. gadā bija klusināts. Īpaši Rietumeiropas politiķu un uzņēmēju vidē ilgi valdīja zināms naivums un romantizēts skats uz Krieviju.
Dalībvalstu nevienprātības dēļ Ukrainai netiek piedāvāts NATO Dalības rīcības plāns, ko Latvija atbalstītu, bet Eiropas Savienības paplašināšanās process ir iestrēdzis. Tādēļ V. Putins jutās iedrošināts tagad riskēt un uzbrukt Ukrainai.
Ukrainas tautas varonība prezidenta V. Zelenska vadībā tomēr pārsteidza V. Putinu. Ukraiņi savu zemi tik viegli neatdos. Visa Ukraina šobrīd cīnās ne tikai par savu brīvību, bet vienlaikus arī par Eiropas brīvību, par visas demokrātiskās pasaules brīvību. Uz to mums Eiropā jādod cienīga atbilde!
Uzskatu, ka Ukrainai izņēmuma kārtā jāpiešķir Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss. Par to es 28. februārī ar vēl septiņu Eiropas Savienības dalībvalstu prezidentiem iestājos kopējā paziņojumā. Esam iestājušies par to arī citās pēdējo dienu sarunās ar Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem.
Birokrātiskas procedūras tagad jāliek malā. Pēc tam, ceļā uz pilnu dalībvalsts statusu, ar tām varēs nodarboties, kad tam būs laika. Kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai būtu viscaur politiskas gribas, nevis juridisko un birokrātisko procedūru jautājums. Tas būtu mūsu politisks vēstījums, ka Eiropa ir vienota ar Ukrainu, kas tagad cīnās par Eiropas vērtībām. Tas ir arī Eiropas pašcieņas jautājums.
Laiks Eiropai parādīt mugurkaulu un pārsteigt V. Putinu!
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
